Aizvadītajos divos gados veselības aprūpe ir nemitīgi bijusi uzmanības centrā – sākot ar medicīnas darbinieku protestiem 2019. gadā, beidzot ar jaunā koronavīrusa izraisīto pandēmiju. Neraugoties uz to, ka valdības trīs gadus pēc kārtas ir piešķīrusi papildu līdzekļus medicīnas darbinieku atalgojumam, pandēmija ir saasinājusi cilvēkresursu trūkumu nozarē, un arī piemaksas pie atalgojuma darbā ar Covid-19 pacientiem ir bijis tikai īstermiņa risinājums. Jau vairāk nekā pusgadu bez virzības ir jaunais medicīnas darbinieku atalgojuma modelis, kas iezīmētu gan ilgtermiņa finansējuma nepieciešamību, gan padarītu atalgojuma sistēmu caurspīdīgāku. Šajā kontekstā ir jāpiesauc arī slimnīcu līmeņošanas reforma, kura nav ieguvusi savu tālāko virzību, bet ir būtisks solis, lai sakārtotu gan slimnīcu sniegtos pakalpojumus, gan efektīvi ieguldītu līdzekļus tur, kur šos pakalpojumus spēj sniegt kvalitatīvi. Tuvāko gadu laikā veselības aprūpei būs pieejami 181 miljoni eiro no Eiropas Savienības atveseļošanas fonda, šos līdzekļus paredzēts tērēt ēku būvniecībai, remontiem, tehniskā nodrošinājuma atjaunošanai, kā arī medicīnas darbinieku tālākizglītībai. Arī daudz 2020. gadā diskutētajam onkoloģijas plānam līdzekļus plāno rast Atveseļošanas fonda ietvaros. Tas ir pareizs solis, jo pretējā gadījumā Latvijas statistika onkoloģisko saslimšanu rādītājos turpinās atrasties OECD valstu saraksta augšgalā. Šie ieguldījumi ir ļoti būtiski, vienlaikus jau šobrīd ir jāpieņem atbildīgi lēmumi par izstrādātajām reformām, lai ar iepirkto jaunāko aparatūru un moderni izremontētās telpās mums būtu pieejami arī ārsti, māsas un cits personāls, kas veic galveno darbu ar pacientu. Būtiski ir veikt reformas jauno ārstu izglītībā, palielinot gan no valsts finansēto apmācāmo rezidentu skaitu, gan pārskatīt sistēmu, kur jaunajiem ārstiem nākas pašiem maksāt par iespēju strādāt un iegūt specialitāti. Krīze veselības aprūpē nav radusies vakar, un tā nebeigsies pēc Eiropas fondu naudas iepludināšanas sistēmā. Tuvākajos gados Eiropa parūpēsies par to, lai mums būtu viss nepieciešamais, lai rūpētos par pacientu veselību – telpas, aparatūra, medikamenti. Latvijas politikas veidotājiem atliek parūpēties par šīs sistēmas būtiskāko sastāvdaļu – cilvēkresursiem. Tāpēc valdības un Saeimas 2021. gada lēmumi iezīmēs to, vai šī krīze mums iemācīja domāt par veselības aprūpes sistēmu ilgtermiņā.