Lai arī plašākai sabiedrībai maldīgi varētu likties, ka ēdinašanas nozarē šobrīd ierobežojumu nav, es gribētu uzsvērt, ka tie ir ļoti būtiski. Šī brīža epidemioloģiskie noteikumi nosaka distances un personu skaita ierobežojumu apkalpošanai āra terasēs, kas būtiski samazina apkalpoto cilvēku skaitu. Darbam iekštelpās noteikti vēl nopietnāki ierobežojumi, praktiski var strādāt tikai ar vakcinētiem vai pārslimojušiem viesiem pie nosacījuma, ja viss personāls 100% ir vakcinēts. Lai arī vakcinācijas aptvere ēdināšanas uzņēmumos vidēji ir lielāka nekā Latvijā kopumā, šis nosacījums apgrūtina darbu. Būtu lieki lolot ilūzijas, ka cilvēki veiks dārgus un sarežģītus testus, lai pavakariņotu ārpus mājas. Cits bēdu stāsts ir šī gada tūrisma sezona. Veselības ministrija pēc vairākus mēnešus ilgušām pārrunām piekrita atļaut Latvijā iebraukt ārvalstu viesiem ar tūrisma mērķi tikai jūlija vidū. Jāņem vērā, ka cilvēki savlaicīgi plāno savus ceļojumus, un diemžēl Latvija ir zaudējusi savas pozīcijas gan kaimiņvalstīm, gan citiem galamērķiem. Pie visiem šiem daudzajiem ierobežojumiem valsts atbalsts nozarei šobrīd ir pārtraukts, un uzņēmēji cīnās par izdzīvošanu, sava uzņēmuma un darbinieku saglabāšanu, savu ģimeņu iztikas nodrošināšanu. Mani pārsteidz šī politika, un brīžam liekas, ka tiek ieviesti ierobežojumi tikai, lai ierobežotu, tiem nav loģikas un epidemioloģiska pamatojuma. Varbūt kādam Veselības ministrijā ir sajūta, ka, maksimāli ierobežojot, tiks panākta plašāka vakcinācijas aptvere, bet baidos, ka tiek sasniegts pretējs efekts. Šobrīd nozare ar bažām raugās rudens virzienā, kad, visticamāk, vīruss atgriezīsies ar jaunu spēku. Tā kā jaunās vīrusa variācijas apdraud arī vakcinētos, tad nav pārliecības, ka tā sauktajā "zaļajā koridorā" varēsim strādāt ilglaicīgi. Visticamāk, notiks tā, kā prognozējusi Pasaules Veselības organizācija, ka arī vakcinētiem cilvēkiem būs jālieto maskas un jāievēro distance. Ekonomikas ministrija ir piedāvājusi ieviest samazinātā PVN likmi ēdināšanas nozarē, bet šīs idejas virzība neiet viegli. Mans viedoklis ir tāds, ka samazinātā PVN likme uz krīzes laiku būtu izcila iespēja tiem, kuri strādā un pielāgojas jaunajai realitātei, tā dotu iespēju darboties, atbalstītu viņus, nevis liktu sēdēt mājās un neko nedarīt.