Pārtikas un dzērienu ražošana

Pārtikas un dzērienu ražošana

Industrijas jaunumi

Šis gads ļoti motivē meklēt efektīvus ražošanas risinājumus un atteikties no procesiem ar augstām izmaksām

29.01.2024 . Latvijas Zivrūpnieku savienības prezidents, SIA "Karavela" līdzīpašnieks Jānis Endele
Ražotājiem zivju produkcijas ražošanas izmaksu līkne nav apstājusies. Iepakojumam, piemēram, metālam un alumīnijam, ir prognozes, ka cenas samazināsies, bet šobrīd cenas samazinājuma nav. Visa veida eļļas cenas nav atgriezušās divu gadu cenu robežās, olīveļļas cenas ir ļoti, ļoti augstas, tomātu pastas cena divus gadus iepriekš bija 850 eiro tonnā, tagad 1700 eiro. Ja skatās uz izmaksām, tad, jā, energoresursu cenas ir samazinājušās, bet tajā pašā laikā darba algas ir pieaugušas. Ir pilnīgi skaidrs,...

Tendence

Gada panākumi un neveiksmes nozarē

Arī turpmāk svaigiem augļiem un dārzeņiem piemēros samazināto PVN

Lai veicinātu augļkopības un dārzeņkopības nozaru attīstību un mazinātu ēnu ekonomiku, līdz 2023. gada 31. decembrim tiks saglabāta PVN samazinātā likme 5% apmērā svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem. Tāpat turpmāk tiks saglabāts Covid-19 izraisītās krīzes laikā noteiktais 30 dienu termiņš PVN pārmaksas izvērtēšanai un atmaksai, kas ir būtisks atbalsts nodokļu maksātājiem.

Sarūk Jāņu siera patēriņš

Vairāki uzņēmumi pauduši, ka šī gada vasaras saulgriežos, salīdzinot ar pagājušo gadu, Jāņu siera pasūtījumu apmērs samazinājies vai palicis nemainīgs. Jāņu siera realizācijas apjoma samazinājumu ietekmējusi gan lielveikalu neziņa un piesardzība par produktu kopējiem noieta apmēriem, kā arī vispārēja sabiedrības tendence tradicionālo ēdienu vietā izvēlēties modernas maltītes, tostarp Jāņu sieru iemainīt pret, piemēram, zilo sieru. Jāņu siers 2019. gadā tika saražots 200,2 tonnu apmērā, bet pērn – par 35 tonnām mazāk.

Izaicinājumi un atbalsts

Pārtikas cenām tiek prognozēts pieaugums

Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centrs prognozē, ka, būtiski pieaugot dažādu resursu (elektrības, degvielas, gāzes) un pārtikas produktu izejvielu (labības, eļļas, cukura) cenām, kā arī darbaspēka izmaksām, turpmāk sagaidāms salīdzinoši straujš pārtikas cenu pieaugums. Mērens cenu pieaugums turpināsies līdz pat gada beigām. Dažiem produktiem procentuāli tas būs mērāms divciparu skaitļos. Vienlaikus, tā kā cenu kāpums veikalu plauktos nereti nozīmē, ka arī ražotājiem savas jostas jāsavelk ciešāk, nozare sagaida lielāku atbildības uzņemšanos no valsts puses. Saskaņā ar centrā skaidroto, turīgāki cilvēki, kas pārtikas produktiem tērē samērā nelielu daļu no ienākumiem, cenu pieaugumu būtiski neizjutīs, bet cilvēkiem ar zemiem ienākumiem ir pamats satraukumam.

Mikrozaļumu, zvejniecības un akvakultūras nozarēs būs pieejams finansējums Covid-19 seku mazināšanai

Tostarp 325 000 eiro paredzēti atbalstam apgrozījuma samazinājuma radīto seku novēršanai mikrozaļumu ražošanas nozarē. Vienlaikus 325 000 eiro būs pieejami arī atbalstam apgrozījuma samazinājuma radīto seku novēršanai uzņēmumiem, kas darbojas zvejniecības un akvakultūras nozarē. Atbalsts tiek paredzēts minētajiem nozares uzņēmumiem, ja šo uzņēmumu apgrozījums samazinājies par 30%. Mikrozaļumu nozarē atbalsts pretendentiem tiks aprēķināts tikai par tiem mēnešiem laika posmā no 2020. gada 1. oktobra līdz 2021. gada maijam, kuros apgrozījums uzņēmumam būs samazinājies par vairāk nekā 30%, salīdzinot ar attiecīgo periodu 2019. gadā. Atbalstu piešķirs tieša maksājuma veidā 100% apmērā. Savukārt zivsaimniecības un akvakultūras nozarēs atbalstu piešķirs 20% apmērā no starpības, ko aprēķina no apgrozījuma zvejniecības vai akvakultūras nozarē laika posmā no 2021. gada 1. janvāra līdz 31. maijam vai kādā no šī perioda mēnešiem, atņemot apgrozījumu 2019. gada attiecīgajā periodā.

TOP 10 - lielākie uzņēmumi pēc 2020 . gada apgrozījuma

Nr. Nosaukums Nozare Reģist
rācijas
gads
2020. neto
apgrozījums,
tūkst., EUR
Apgrozījuma
izmaiņas,
pret 2019., %
Peļņa 2020,
tūkst., EUR
Renta
bilitāte
Darbinieki
1
Dobeles dzirnavnieks, AS
Spodrības iela 4, Dobele, Dobeles nov., LV-3701 T. 63723289
Maizes un miltu izstrādājumu ražošana, pārtika 1991 170 140 31.24% 5 680 3.34% 348
2
RĪGAS PIENA KOMBINĀTS, AS
Bauskas iela 180, Rīga, LV-1004 T. 67066887
Piena pārstrāde, pārtika 1991 107 511 15.83% 174 0.16% 848
3
Cido Grupa, SIA
Ostas iela 4, Rīga, LV-1034 T. 67023401
Bezalkoholisko dzērienu ražošana 1994 73 335 1.67% 3 414 4.66% 309
4
Amber Latvijas balzams, AS
Aleksandra Čaka iela 160, Rīga, LV-1012 T. 67081213
Alkoholiskie dzērieni: ražošana 1991 68 577 -12.71% 9 324 13.6% 583
5
Tukuma Piens, AS
Jelgavas iela 7, Tukums, Tukuma nov., LV-3101 T. 63122222
Piena pārstrāde, pārtika 1996 66 372 14.64% 5 130 7.73% 215
6
KARAVELA, SIA
Atlantijas iela 15, Rīga, LV-1015 T. 67496400
Zivju pārstrāde, pārtika 2001 66 347 28.35% 7 368 11.1% 206
7
Cēsu alus, AS
Aldaru laukums 1, Cēsis, Cēsu nov., LV-4101 T. 64122423
Alus ražošana 1991 62 167 -0.65% 3 572 5.75% 193
8
Preiļu siers, AS
Daugavpils iela 75, Preiļi, Preiļu nov., LV-5301 T. 65307046
Piena pārstrāde, pārtika 1991 58 912 -7.59% 939 1.59% 313
9
RĒZEKNES GAĻAS KOMBINĀTS, SIA
Rīgas iela 22, Rēzekne, LV-4601 T. 64607300
Gaļas pārstrāde, pārtika 2001 50 463 10.74% 1 792 3.55% 535
10
Maag Latvija, AS
Atlasa iela 7, Rīga, LV-1026 T. 67368643
Gaļas pārstrāde, pārtika 1992 49 202 13.33% 614 1.25% 213

Viedokļi

Uldis Jaunzems

Pārtikas cenu veikalu plauktos ietekmēs arī vietējo tirdzniecības tīklu iepirkumu politika un citi faktori

Uldis Jaunzems (Latvijas Augļu un dārzeņu tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs )
Zemnieki jau paziņojuši, ka šogad novāktās ražas apjomi būs mazāki nekā pērn. Tas saistīts ar sauso un karsto laiku, un šī iemesla dēļ tiek prognozēts arī cenu kāpums visai lauksaimniecības produkcijai. Tomēr sausums un karstums nav vienīgais iemesls sadārdzinājumam. Cenu veikalu plauktos ietekmēs arī vietējo tirdzniecības tīklu iepirkumu politika, tāpat degvielas un gāzes cenu pieaugums, darbaspēka trūkums un pat ģeopolitiskie aspekti. Arī pārvadājumu un loģistikas tarifi ir auguši. Degvielas cenu...
Ināra Šure

Pārtikas ražotāji arī sarežģītajos apstākļos spējuši atrast jaunus tirgus un kāpināt eksporta apjomus

Ināra Šure (Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja )
Raugoties uz pandēmijas ietekmi uz nozari caur finanšu prizmu, galvenie rādītāji, kuriem jāpievērš uzmanība, ir apgrozījums un eksports. Šādos apstākļos peļņa nav svarīgākais rādītājs, jo ir jāpārdzīvo krīze un paralēli iespēju robežās jādomā par attīstību, par darbiniekiem un esošajiem ieguldījumiem, kas nepieciešami, lai nodrošinātu ražošanas procesu. Latvijas pārtikas, lauksaimniecības un zivsaimniecības produktu eksports 2020. gadā, salīdzinot ar 2019. gadu, ir palielinājies par 163 miljoniem...