Industrijas jaunumi
TOP 5 ziņas
3
Saistībā ar nodokļa likmes izmaiņām palielināti tarifi atkritumu poligonu apsaimniekotājiem
29.01.2024
Nozares fakti
Ēdinšānas nozarē izaicinājumi joprojām ir lieli
29.01.2024
. Latvijas Restorānu biedrības prezidents Jānis Jenzis
Izaicinājumi ēdinātājiem kopumā joprojām ir ļoti lieli. Pandēmija nozari skāra ļoti smagi, likās krīze jau beigsies, kad sākās karš Ukrainā, kas joprojām ietekmē ārvalstu tūristu skaitu un lielo pasākumu organizētājiem rada piesardzību. Viņi mūsu reģionu principā neizvēlas kā norises vietu lieliem pasākumiem, kongresiem ar lielu dalībnieku skaitu utt. Mazākas grupas brauc, bet lielo pasākumu segmentā ģeopolitiskās situācijas un nedrošības dēļ esam ļoti zaudējuši. Ņemot vērā pēdējo četru gadu notikumus...
Tendence
Gada panākumi un neveiksmes nozarē
Atkritumus šķirosim vairāk
No šī gada 1. janvāra visās Pierīgas atkritumu apsaimniekošanas reģiona pašvaldībās jāuzsāk bioloģiski noārdāmo atkritumu dalītā vākšana. Līdz šim atkritumu šķirošana un vākšana tika attiecināta uz plastmasu, papīru, metālu un stiklu u.c. Saskaņā ar Dabas resursu nodokļa likumu no 1. janvāra pieaugušas nodokļa likmes par atkritumu apglabāšanu, kas nozīmē, ka paaugstināsies arī maksa par nešķirotu atkritumu apsaimniekošanu. Tomēr iedzīvotāji un komersanti tāpat kā līdz šim var samazināt savus izdevumus par atkritumu apsaimniekošanu, tos šķirojot.
Cilvēki turpina piesārņot pludmales
Noslēdzoties kampaņai "Mana jūra", par tīrāko pludmali tika atzīta Abragciema pludmale, bet par netīrāko – Liepājas Karostas pludmale. Kopumā ekspedīcijas laikā uz 100 metriem piekrastē vidēji atrastas 266 atkritumu vienības, sasniedzot jaunu Latvijas piekrastes tīrības antirekordu. Lielākie piesārņotāji joprojām ir dažādi grūti identificējami plastmasas izstrādājumi, kas jau veido 29% no visiem atkritumu veidiem piekrastē, tiem seko plastmasas maisiņi – 12%.
Izaicinājumi un atbalsts
Atbalsts uzņēmējiem ir izsmelts
Pēc tam, kad Ministru kabinets jau bija novirzījis divus miljardus eiro uzņēmējdarbības atbalstīšanai ārkārtējās situācijas laikā, vasaras mēnešos nolemts, ka pagaidām neplānos atjaunot dīkstāves pabalstus uzņēmumiem un to darbiniekiem. Šāds lēmums veidoja sašutumu vairākos pakalpojumu industriju uzņēmumos, īpaši domājot par sporta klubiem, kuri vēl nebija atjaunojuši savu darbu pilnībā vai daļēji. Savukārt ministri diskutējuši, ka Covid-19 izplatība no pavasara beigām ir būtiski samazināta un uzņēmējiem bija iespēja atjaunot darbību, savukārt, ja tiks pieņemti jauni ierobežojumi, tad tie būs piemērojami tiem cilvēkiem, kas nebūs vakcinējušies pret vīrusu. Tāpat tika novērots, ka uzņēmumiem ir izdevies gūt peļņu un attīstīt jaunus atzarus darbībai. Līdz ar to bažas par uzņēmējdarbības ierobežošanu atkārtoti tik būtiskā veidā, kā tas bija ārkārtējās situācijas laikā, nevajadzētu būt. Taču tas neizslēdz, ka rudens politiķiem un uzņēmējiem turpināsies ar smagiem lēmumiem.
Frizētavas, kosmetoloģija un fotografēšana beidzot var strādāt
Pēc ilgstoša aizlieguma strādāt Covid-19 pandēmijas radītajās ārkārtējās situācijās, vasaras sākumā Ministru kabinets deva “zaļo gaismu” atjaunot darbību skaistumkopšanas, labsajūtas un fotopakalpojumu sniegšanai. Tajā pašā laikā šo pakalpojumu sniegšanas laikā jāturpina stingri ievērot epidemioloģiskās drošības nosacījumi. Kopš 1. jūnija ir atļauta visu skaistumkopšanas un labsajūtas pakalpojumu sniegšana, ja pakalpojumu sniedzēji ir vakcinēti vai pēdējā pusgada laikā izslimojuši Covid-19, spējot uzrādīt sadarbspējīgu vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu. Savukārt no 15. jūnija skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzēji un saņēmēji papildu vakcinēšanās vai pārslimošanas faktam var uzrādīt negatīvu testu. Vienlaikus frizieru, manikīru, pedikīru un podologu pakalpojumu sniedzējiem ir noteikts pārejas periods līdz 1. septembrim vakcinēšanās vai pārslimošanas sertifikāta iegūšanai.
TOP 10 - lielākie uzņēmumi pēc 2020 . gada apgrozījuma
Nr. | Nosaukums | Nozare | Reģist rācijas gads |
2020. neto apgrozījums, tūkst., EUR |
Apgrozījuma izmaiņas, pret 2019., % |
Peļņa 2020, tūkst., EUR |
Renta bilitāte |
Darbinieki |
---|---|---|---|---|---|---|---|---|
1 |
TOLMETS, SIA
Hika iela 5, Liepāja, LV-3401 T. 63425200
|
Metāllūžņi | 1999 | 187 642 | 21.44% | 2 590 | 1.38% | 98 |
2 |
Clean R, SIA
Vietalvas iela 5, Rīga, LV-1009 T. 67111001
|
Atkritumu izvešana, konteineru noma | 2004 | 41 028 | -6.3% | 4 407 | 10.74% | 1 296 |
3 |
METALEKSPO, SIA
Rencēnu iela 32, Rīga, LV-1073 T. 67686242
|
Metāllūžņi | 1999 | 40 282 | 31.44% | 1 043 | 2.59% | 27 |
4 |
PET Baltija, AS
Aviācijas iela 18, Jelgava, LV-3004 T. 67353441
|
Otrreizējās izejvielas | 2003 | 35 718 | -4.04% | -920 | -2.58% | 220 |
5 |
Cronimet Latvia, SIA
Sprīdīša iela 1, Rīga, LV-1034 T. 26109192
|
Metāllūžņi | 2010 | 28 058 | 23.11% | 574 | 2.05% | 10 |
6 |
Getliņi EKO, SIA
Kaudzīšu iela 57, Rumbula, Stopiņu pag., Ropažu nov., LV-2121 T. 67317800
|
Atkritumu uzglabāšana, sadzīves tehnikas savākšana | 1997 | 27 480 | 9.33% | 593 | 2.16% | 115 |
7 |
Eco Baltia vide, SIA
Getliņu iela 5, Rumbula, Stopiņu pag., Ropažu nov., LV-2121 T. 67760020
|
Atkritumu izvešana, konteineru noma | 1996 | 24 092 | 28.52% | 3 303 | 13.71% | 328 |
8 |
SANEKSS METĀLS, SIA
Tukuma iela 3 – 12, Rīga, LV-1002 T. 80000104
|
Metāllūžņi | 2017 | 23 947 | 37.55% | 154 | 0.64% | 13 |
9 |
G4S Latvia, AS
Stigu iela 10, Rīga, LV-1021 T. 67516975
|
Apsardze: aizsargierīces, sistēmas, videonovērošana | 1992 | 17 843 | 4.59% | 5 160 | 28.92% | 1 184 |
10 |
Worldline Latvia, SIA
Rīga, Dzirnavu iela 37 T. 67092555
|
Identifikācijas dokumenti | 1992 | 14 727 | -6.9% | 1 919 | 13.03% | 130 |
Viedokļi
Covid-19 agresiju pirmie izjuta apsargi
Arnis Vērzemnieks
(Drošības nozares kompāniju asociācijas valdes priekšsēdētājs )
Drošības pakalpojumu nozarē šogad bijis daudz pienākumu saistībā ar Covid-19 ierobežojumu ievērošanu mazumtirdzniecības vietās. Apsargi bija pirmie, kuri izjuta cilvēku agresiju pret aizrādījumiem par Covid-19 ierobežojumu ievērošanu. Šīs profesijas pārstāvjiem regulāri bija jāstrādā paaugstināta stresa apstākļos. Tieši apsargi bija tie darbinieki, kuri veikalos bija atbildīgi par apmeklētāju drošību, tāpēc viņu pienākums bija aicināt cilvēkus ievērot noteikumus un lūgt lietot sejas maskas.
Savukārt...
Likumdošanā iztrūkst skaidra definējuma par būvniecības atkritumiem
Armands Nikolajevs
(Latvijas Atkritumu saimniecību uzņēmumu asociācijas izpilddirektors )
Latvijā nav vienotas izpratnes par darbībām, kas pieļaujamas būvniecības un demontāžas objektos. Būvniecības nozarē pat kontrolējošo iestāžu ekspertu līmenī – pašvaldību būvvalžu, Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) un Valsts vides dienesta (VVD) inspektoru vidū – ir diametrāli pretēja interpretācija par to, kā traktējamas normas būvniecību un demontāžas darbus kontrolējošajos normatīvos.
Savs traktējums par normām, kā arī būvniecības un demontāžas objektā pieļaujamajām darbībām ir arī būvniekiem,...