Nekustamais īpašums

Pēc dzīvokļu pārdošanas apjoma pērn lielākie attīstītāji bija "Bonava Latvija", "YIT Latvija" un "Merks". Pirmajā vietā pērn bija "Bonava Latvija", kuras pārdošanas apjoms bija 34,2 miljoni eiro, kas veido aptuveni 13% no kopējā dzīvokļu pārdošanas tirgus apjoma. Otrajā vietā ir "YIT Latvija", kuras pārdošanas apjomi bija 33,4 miljoni eiro jeb aptuveni 13% no tirgus. Savukārt trešajā vietā ierindojusies būvkompānija "Merks" ar pārdošanas apjomu 24,7 miljoni eiro jeb 10% no kopējā tirgus apjoma.

Darījumu skaits ar dzīvokļiem pagājušajā gadā Latvijā samazinājās par 13%, bet darījumu skaits ar apbūves zemēm palielinājās par 14%. Darījumu skaits ar dzīvokļiem līdz ar pirmās ārkārtējās situācijas izsludināšanu valstī strauji samazinājās, piemēram, aprīlī kritums bija par 48%, salīdzinot ar 2019. gada aprīli. Savukārt 2020. gada trešajā ceturksnī darījumu skaits bija vien par 2% mazāks nekā pirms gada.

Nav pamata gaidīt nekustamo īpašumu cenu kritumu tuvākajā laikā. Sabiedrībā joprojām ir gaidas uz krīzes izraisītu cenu kritumu, taču tām nav nekāda pamata. Darba samaksa aug, būvniecības izejvielu izmaksas aug. Eiropā lielā daļā tirgu būvniecībā bija kritums, bet tagad šie tirgi atdzīvojas, aug cenas, un tas paver plašākas iespējas uz eksportu orientētiem Latvijas būvniecības uzņēmumiem. Visi šie faktori liecina, ka saglabāsies īpašumu cenu kāpums. Tāpat tuvākajā laikā nozare var pārvirzīt savas jaudas uz lielajiem Eiropas Savienības līdzfinansētajiem projektiem, kuros var labāk nopelnīt, attiecīgi – jaudas dzīvokļu būvniecībai būs mazākas. Bažas par biroju perspektīvām Pērn Baltijas valstu galvaspilsētās būtiski pieauga biroju piedāvājums, radot bažas par šī nekustamā īpašuma segmenta ilgtspējīgu attīstību un perspektīvām tuvākajā nākotnē. Covid-19 pandēmijas iespaidā biroju sektors 2020. gadā piedzīvoja būtiskas izmaiņas. Lai arī pēc darba formāta maiņas biroji bija fiziski tukši, uzņēmumi nepārtrauca īres līgumus un biroju ēku apsaimniekotāji spēja uzturēt stabilu nomas ienākumu plūsmu. 2020. gadā attīstītāji Viļņā, Rīgā un Tallinā uzbūvēja 186 100 kvadrātmetru biroja telpu, kas ir par 30% vairāk nekā 2019. gadā. Viļņā pērn uzbūvēti 102 600 kvadrātmetru, Rīgā – 49 500 kvadrātmetru, savukārt Tallinā – 34 000 kvadrātmetru. Šajos nenoteiktajos apstākļos joprojām ir grūti novērtēt virzienu, kādā virzīsies biznesa modelis pēc pandēmijas, no kura nākotnē būs atkarīgs pieprasījums pēc biroja telpām.

Stājoties spēkā jaunajam īres regulējumam, sagaidāmas gan nekustamā īpašuma attīstītāju, gan ieguldījumu fondu investīcijas jaunu īres namu būvniecībā un vēsturisku namu atjaunošanā, kopējam ieguldījumu apmēram sasniedzot līdz 100 miljoniem eiro gadā. Likuma pieņemšana ir liels solis ceļā uz mūsdienīgu īres tirgu Latvijā, nodrošinot taisnīgu līdzsvaru starp izīrētāju un īrnieku interesēm.