Butāns rosina atklātas komisijas sēdes par pilsonības piešķiršanu

Rīga, 28. okt., LETA. Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sēdēm, kurās skata jautājumus par pilsonības piešķiršanu, būtu jābūt atklātām, trešdienas noslēdzošajā 14. Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sēdē rosināja Saeimas deputāts Artūrs Butāns (NA).

Jautājums par sēžu atklātību aktualizēts pēc tam, kad caur Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisiju tika virzīta pilsonības piešķiršana Indijas pilsonei Divjai Višvanatai.

Deputāte Anna Rancāne (JV) savulaik teica, ka pašlaik pilsonības lēmumi tiek pieņemti, balstoties uz autoritāšu atzinumiem un līdz šim pamata šaubīties nebija. Viņa atzina, ka deputāti nevar izmeklēt "visus papīrus", vienlaikus viņa pauda atzinību, ka "patiesība ir nākusi gaismā".

"Pie valsts valodas nezināšanas vajadzēja iedegties sarkanajai gaismai, taču tā neiedegās," par Višvanatas jautājumu sacīja Rancāne un piebilda, ka kļūda bija arī steidzamība, tāpēc nebija iespējams tik ātri pārbaudīt visus faktus.

Arī Butāns piekrita, ka steidzamība pilsonības piešķiršanas jautājumiem nav vēlama, un ir jādod laiks lielāka informācijas apjoma pārbaudīšanai.

Atbildot uz priekšlikumu, priekšsēdētājs Gunārs Kūtris (ZZS) atzina, ka pašreizējo kārtību būtu iespējams mainīt, vēršoties Saeimas Prezidijā. Vienlaikus viņš pauda bažas, jo šādās sēdēs nereti tiek apspriesti personas privāto dzīvi skaroši jautājumi, tādēļ atklātības palielināšana varētu negatīvi ietekmēt diskusiju kvalitāti.

"Sarunas būs priekš izkārtnes, nevis pēc būtības," sacīja komisijas vadītājs, akcentējot, ka pašlaik komisija nevar uzlikt par pienākumu šādas sēdes noteikt kā atklātas.

Kūtris norādīja, ka jautājums par komisijas sēžu atklātību, visticamāk, būtu vērtējams nākamā Saeimas sasaukuma laikā. Pēc viņa teiktā, nākamā sasaukuma komisija nepieciešamības gadījumā varētu vērsties Saeimas Prezidijā ar ierosinājumu mainīt līdzšinējo kārtību.

Jau ziņots, ka Saeima iepriekš steidzamības kārtā pieņēma likumu, kas par spēkā neesošu no pieņemšanas brīža atzina pirms nedēļas pašu deputātu pieņemto likumu par Latvijas pilsonības piešķiršanu Višvanatai. Izmaiņas bija iesnieguši partijas "Jaunā vienotība" (JV) deputāti.

Iepriekš Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sagatavotajā pamatojumā par pilsonības piešķiršanu bija argumentēts, ka Višvanata ir Indijas pilsone ar doktora grādu datorzinātnēs, kuras profesionālā darbība saistīta ar informācijas un komunikācijas tehnoloģijām, datu zinātni, mākslīgo intelektu un farmācijas pētniecību. Kopš 2019. gada viņas dzīve un profesionālā darbība ir saistīta ar Latvijas Zinātņu akadēmiju (LZA), bet kopš 2024. gada viņa strādā uzņēmumā SIA "Dr. Vishys" par mākslīgā intelekta laboratorijas vadītāju.

Kā liecina "firmas.lv" informācija, mikrosabiedrība "Dr. Vishys" pieder Kananam Višvanatam, kurš ar LZA gādību ar Saeimas balsojumu tika pie Latvijas pilsonības 2023. gada rudenī un arī tika pieteikts kā farmācijas jomas uzņēmējs un zinātnieks. Pēdējos pāris gadus šis uzņēmums darbojies bez apgrozījuma, bet ar vairāk nekā 200 000 eiro zaudējumiem.

Saeimas komisijas pamatojumā arī bija klāstīts, ka Višvanatas darbība veicinot "mākslīgā intelekta izmantošanu farmācijā, pētniecības rezultātu praktisku izmantošanu un inovatīvu farmācijas produktu izstrādi". Atbalstu Latvijas pilsonības piešķiršanai bija paudusi LZA vadība, saskatot viņas ieguldījumu zinātnes, uzņēmējdarbības un inovāciju attīstībā, kā arī ārvalstu investīciju piesaistē.

Komisija bija norādījusi, ka atbildīgo iestāžu rīcībā nav ziņu par apstākļiem, kas saskaņā ar Pilsonības likumu liegtu Višvanatai iegūt Latvijas pilsonību.

Komisija, izvērtējot Višvanatas iesniegtos dokumentus, profesionālo darbību, saikni ar Latviju un LZA sniegto atbalstu, secināja, ka "viņas darbība veicina inovatīvu produktu un tehnoloģiju attīstību, pētniecības rezultātu praktisku izmantošanu, Latvijas starptautisko atpazīstamību un konkurētspēju". Ņemot vērā minēto un Višvanatas apņemšanos turpināt darbu Latvijas labā, komisija sagatavoja likumprojektu par Višvanatas atzīšanu par Latvijas pilsoni.

Pēc lēmuma pieņemšanas publiskajā telpā izskanēja šaubas par viņas izglītību, zinātniskajām publikācijām un pilsonības piešķiršanas pamatojumu. Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs aicināja parlamentu novērst radušās šaubas un, nepieciešamības gadījumā, pārskatīt pieņemto likumu.

Savukārt pati Višvanata iepriekš noraidījusi pārmetumus, apgalvojot, ka Saeimai iesniegtie dokumenti ir patiesi un pārbaudīti.

Tikmēr prokuratūra sākusi pārbaudi par Latvijas pilsonības piešķiršanu Višvanatai.

Komisija šajā Saeimas sasaukumā bijusi viena no aktīvākajām parlamenta struktūrām, četros gados aizvadot 126 sēdes. Tostarp notikušas arī vairākas slēgtās sēdes un kopsēdes ar citām komisijām.

No kopējā sēžu skaita 37 sēdes veltītas sabiedrības saliedētības, integrācijas, valodas un izglītības jautājumiem, 32 sēdēs skatīti komisijas darba organizācijas un pamatdarbības jautājumi, bet 22 sēdēs apspriesti migrācijas, imigrācijas, ārvalstnieku un robežkontroles jautājumi. Savukārt 14 sēdēs komisija pievērsusies Ukrainas civiliedzīvotāju un bērnu atbalsta jautājumiem, 11 sēdēs skatīti diasporas un remigrācijas temati, astoņās sēdēs risināti pilsonības jautājumi, bet septiņās - patvēruma un bēgļu politikas jautājumi.

Komisijas darba kārtībā šajā sasaukumā bijuši tādi jautājumi kā Latvijas pilsonības iegūšana, zaudēšana un atņemšana, dubultpilsonība, nepilsoņu statuss, migrācijas regulējums, ārvalstnieku nodarbinātība un integrācija, kā arī atbalsta pasākumi Ukrainas civiliedzīvotājiem. Tāpat komisija vērtējusi diasporas politiku, remigrācijas veicināšanu un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes darbību.