Diemžēl ražotājs Latvijā jūtas ļoti neaizsargāts, varētu teikt nemīlēts no valsts puses. Redzot, kādi lēmumi tiek pieņemti vadībā, dažreiz šķiet, ka par atbalstu vietējam biznesam, nemaz nerunājot par tā attīstības veicināšanu, netiek domāts. Vietējie produkti Latvijā netiek prioritizēti, plaši tiek importēti ārvalstīs ražotie un iegūtie produkti, preces, tostarp ūdens, kura resursi Latvijā ir pietiekami. Arī likumdošana reti kad ir ražotāju pusē, kā, piemēram, ilgstoši diskutējām par tiesībām uz negāzēta dabīgā minerālūdens iepakojuma arī izvietot norādi, ka tas ir piemērots zīdaiņu pārtikas pagatavošanai, kā to jau sen dara Lietuvas uzņēmumi. Vai arī pilnīgi neloģiskā situācija ar mūsu dzērieniem ar dabīgiem aromātiem, kas nesatur cukuru vai tā mākslīgās alternatīvas, - tie tiek aplikti ar akcīzes nodokli kā saldinātie dzērieni - un mums šos dzērienus ir aizliegts tirgot skolās. Tomēr par spīti visam nākotnē skatāmies optimistiski, mums ir daudz ideju un plānu, ko realizēt, paredzam arī investīcijas dažādos attīstības projektos.