Patlaban "Latvenergo" kopējās investīcijas atjaunīgās enerģijas (AER) projektos pārsniedz vienu miljardu eiro. "Latvenergo" plāno izbūvēt vairāk nekā 1,1 gigavata (GW) jaudu, kas no 2027. gada sākuma varēs saražot aptuveni 2,2 teravatstundas (TWh), kamēr Latvijas kopējais patēriņš ir apmēram 7-8 TWh. Vienlaicīgi “Latvenergo” ļoti uzmanīgi skatās, lai nepārinvestētos, jo svarīgi, lai ģenerācija aug kopā ar patēriņu. Pretējā gadījumā, ja tiek pārinvestēts, tad cieš elektrības ražotāji - patērētājiem nulles cena varbūt ir patīkama, bet ražotāji nespēj atgūt veiktās investīcijas. "Latvenergo" interesēs ir uzlabot elektrības cenas un pēc tam veicināt elektrības patēriņu. Latvijā gadā tiek patērētas apmēram septiņas TWh elektroenerģijas un tas ir viens no zemākajiem rādītājiem Eiropā. Piemēram, Norvēģijā vai citās attīstītajās valstīs patēriņš ir četras vai piecas reizes lielāks, savukārt Igaunija, kas ir mazāka nekā Latvija, patērē astoņas TWh. Tāpēc ir jāskatās uz elektrifikāciju. Skaidrs, ka nākotne ir elektrifikācijā - gan automašīnas, gan iekārtas, kas tiks darbinātas ar elektrību. Arī ērtums ir nesalīdzināms, piemēram, siltumsūkņiem salīdzinājumā ar malku vai cita veida apkures sistēmām. Veicinot elektrības patēriņu, var nodrošināt, ka elektroenerģijas sadale nekļūs dārgāka. Veicināt lielāku elektroenerģijas patēriņu uz kilovatstundu (kWh) un samazināt fiksētās izmaksas ir vienīgais veids, kā mazināt inflācijas kāpumu. Tas ir mūsu visu kopīgās interesēs. Latvijas ekonomiskie rādītāji sāk uzlaboties, tāpat arī elektrības patēriņš pērn pieauga par 3%, neskatoties uz to, ka daudz tiek saražots pašpatēriņam no saules un šie apjomi netiek uzskaitīti. Latvija beidzot ir izgājusi no stagnācijas uz plus 3%. Protams, tā ir ekonomiskā aktivitāte, ko var novērot gan rūpniecībā, gan arī iedzīvotāju pusē, pārejot uz siltumsūkņiem vai citiem elektrības risinājumiem. Tendence ir laba, un, nostabilizējoties elektrības cenām, tā kļūs vēl izteiktāka. Elektrības patēriņu būtiski ietekmē tādas nozares kā elektromobilitāte, siltumsūkņi, industriālie datu centri un ūdeņraža tehnoloģijas. Ūdeņraža tehnoloģiju jomā Latvijā ir projekti, kas tiek pētīti. Tie tik ātri, droši vien, nebūs, bet, ja šī tehnoloģija kopumā būs konkurētspējīga, Latvija ir ļoti piemērota vieta, kur to attīstīt. Iespējams, ģeopolitiskā situācija patlaban nenāk Latvijai par labu datu centru attīstībā, bet Somijā tie tiek būvēti ļoti lielā skaitā. Tie ir ļoti lieli patērētāji. Lielā valstī viena šāda datu centra ienākšanu varbūt tik ļoti nejūt, bet Latvijas mērogā tas ir ļoti būtisks patēriņš. Ir industrijas, kas būtu gatavas šo zaļo, konkurētspējīgo enerģiju ņemt pretī.