papildināta - CSDD padome atkāpjas no amata

(Pievienots CSDD līdzšinējā padomes priekšsēdētāja komentārs 9. - 12. rindkopa.)

Rīga, 19. aug., LETA. Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) padome iesniegusi satiksmes ministram Rihardam Kozlovskim (JV) vēstuli par atkāpšanos no amata, savukārt ministrs aicinājis atkāpties arī visus CSDD valdes locekļus, trešdien žurnālistiem pastāstīja Kozlovskis.

Ministrs trešdienas rītā bija uzaicinājis uz tikšanos CSDD padomi un valdi pilnā sastāvā. Pirms tikšanās tika saņemta padomes vēstule par atkāpšanos no amata, bet sarunā ar CSDD amatpersonām Kozlovskis informēja, ka pašreizējos apstākļos neredz iespēju valdei turpināt darbu, tādēļ aicināja atkāpties arī visus valdes locekļus.

Kozlovskis ir ierosinājis dienesta izmeklēšanu, kas jāveic paātrinātā kārtībā, lai noskaidrotu visus apstākļus un atbildīgos saistībā ar notikušo kiberuzbrukumu un apjomīgo datu noplūdi.

Izmeklēšanā cita starpā jāvērtē arī CSDD līgums ar SIA "Tet" par kiberdrošības pakalpojumu sniegšanu. Kozlovskis norādīja, ka par šiem pakalpojumiem CSDD ik mēnesi maksā ievērojamu summu.

Ministrs uzsvēra, ka pašlaik būtiskākais uzdevums ir nodrošināt CSDD darba nepārtrauktību un datu drošību, kā arī atjaunot direkcijas reputāciju.

Tāpat Kozlovskis norādīja, ka CSDD un informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijai "Cert.lv" ir jāsniedz sabiedrībai skaidra informācija par to, kā CSDD klientiem rīkoties, lai pasargātu savus datus.

CSDD padomes priekšsēdētājs ir Kristiāns Godiņš, bet neatkarīgie padomes locekļi ir Jānis Brazovskis un Māris Macijevskis.

Savukārt CSDD valdes priekšsēdētājs ir Aivars Aksenoks, bet valdes locekļi ir Dace Benhena un Jānis Liepiņš.

Godiņš aģentūrai LETA norādīja, ka padome savu pilnvaru un kompetences ietvaros ir veikusi nepieciešamās darbības, proti, informācijas tehnoloģiju (IT) sistēmu drošībai ilgstoši ir pievērsta pastiprināta uzmanība, tostarp vairākās padomes sēdēs valdei uzdots informēt par veiktajiem pasākumiem kiberdrošības un sistēmu noturības stiprināšanai.

"Diemžēl pēdējā laika notikumi Latvijā un citās Eiropas Savienības (ES) valstīs apliecina, ka kiberuzbrukumu apmērs un sarežģītība pieaug un neviens uzņēmums vai institūcija nevar būt pilnībā pasargāta, neraugoties uz īstenotajiem drošības pasākumiem," viņš sacīja.

Godiņš norādīja, ka padome vienoti uzskatīja, ka objektīvai situācijas izvērtēšanai ārējais IT drošības audits un iekšējais audits ir jāveic pilnvērtīgā un neatkarīgā procesā.

"Ņemot vērā publiskajā telpā izskanējušos paziņojumus un izveidojušos situāciju, padomes ieskatā šāda procesa pilnvērtīga nodrošināšana pašreizējos apstākļos vairs nav iespējama. Tajā pašā laikā jāuzsver, ka uzņēmuma pakalpojumi tiek sniegti gan klātienē, gan e-vidē," norādīja līdzšinējais padomes priekšsēdētājs.

Jau ziņots, ka naktī no 7. augusta uz 8. augustu CSDD notika kiberuzbrukums. Šajā kiberuzbrukumā iegūti 1,2 miljonu cilvēku personas dati un aptuveni 200 000 juridisko personu dati. Dati iegūti no direkcijai veiktajiem maksājumiem pēdējo 18 gadu laikā.

Informācija Elektronisko iepirkumu sistēmā (EIS) liecina, ka 2022. gada februārī noslēgtajā līgumā sākotnējā līgumsumma CSDD atklātajā konkursā par transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistra informācijas tehnoloģiju infrastruktūras nodrošināšanas un pārvaldības pakalpojumiem ar "Tet" bija 8,989 miljoni eiro bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN).

"Tet" tika piešķirtas līguma slēgšanas tiesības, jo tās piedāvājums tika atzīts par saimnieciski izdevīgāko, iegūstot augstāko punktu skaitu - 85 punktus no 100 iespējamajiem. Tostarp par piedāvājuma cenu "Tet" saņēma maksimālo iespējamo punktu skaitu - 40, bet piedāvājuma risku novērtējumam tika piešķirti 45 punkti no 60 iespējamajiem.

Savukārt 2025. gada pavasarī kopējā līgumsumma palielināta līdz 9,043 miljoniem eiro bez PVN.

EIS publiskotā informācija arī liecina, ka "Tet" attiecīgajam līgumam ir piesaistījis apakšuzņēmējus - SIA "Corporate Systems" un SIA "Kyndryl Latvia".

"Corporate Systems" vienīgā īpašniece ir Aigaram Cerusam piederošā "Corporate Solutions". Valsts policija (VP) Eiropas Prokuratūras (EPPO) sāktajā kriminālprocesā aizdomās par krāpšanos 1,5 miljonus eiro vērtos IT iepirkumos 2026. gada martā aizturēja 21 personu, tostarp valsts amatpersonas. Šajā lietā apcietinājums kā drošības līdzeklis tika piemērots nu jau atstādinātajam publisko iepirkumu speciālistam Ainaram Bideram, kurš vēlāk no apcietinājuma tika atbrīvots, bijušajam Valsts digitālās attīstības aģentūras (VDAA) direktoram Jorenam Liopam un Cerusam, kurš vēlāk no apcietinājuma tika atbrīvots.

"Corporate Systems" 2025. gada strādāja ar 8,685 miljonu eiro apgrozījumu un 425 266 eiro peļņu, liecina "Firmas.lv" informācija.

Savukārt kompānija "Kyndryl Latvia" reģistrēta 2021. gada martā, un tās pamatkapitāls ir 50 000 eiro, liecina "Firmas.lv" informācija. Kompānijas vienīgā īpašniece ir Nīderlandes "Kyndryl 1B.V.". 2024. gada "Kyndryl Latvia" apgrozījums bija 2,257 miljoni eiro un kompānija strādāja ar zaudējumiem 28 180 eiro apmērā. 2025. gada finanšu rezultāti pagaidām nav publiskoti.

"Tet" pieder valstij SIA "Publisko aktīvu pārvaldītājs "Possessor"" ("Possessor") personā (51%) un telekomunikāciju kompānijas "Telia Company" meitasuzņēmumam "Tilts Communications" (49%).

"Telia" ir parakstījusi saprašanās memorandu ar Latviju, AS "Latvenergo" un AS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" (LVRTC) par visu tai piederošo "Tet" un SIA "Latvijas mobilais telefons" (LMT) akciju pārdošanu. LMT kapitālā "Telia Company" un tās meitaskompānijai "Sonera Holding" pieder 49%, kamēr pa 23% daļu pieder "Tet" un LVRTC, bet 5% - "Possessor".

Pēc "Telia" piederošo daļu izpirkšanas un stratēģiskā investora piesaistes visām darījumā iesaistītajām pusēm - "Latvenergo", LVRTC, "Possessor" un stratēģiskajam investoram - varētu piederēt apmēram 25% no abu uzņēmumu kapitāldaļām.

"Tet" koncerns 2025. gadā strādāja ar 302,854 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 5,8% mazāk nekā gadu iepriekš, bet koncerna peļņa pieauga par 14,2% un bija 20,587 miljoni eiro. Savukārt paša "Tet" apgrozījums pērn bija 191,667 miljoni eiro, kas ir par 3,4% vairāk nekā 2024. gadā, kamēr uzņēmuma peļņa pieauga par 49,5% un sasniedza 18,375 miljonus eiro.

CSDD ir valsts akciju sabiedrība. Direkcija reģistrē transporta līdzekļus Latvijā, izsniedz vadītāju apliecības, veic automašīnu tehnisko apskati un sniedz citus pakalpojumus. Direkcijas kapitāldaļu turētājs ir Satiksmes ministrija.