"E-silva": Saglabājas augsts pieprasījums pēc sausas malkas

Rīga, 18. aug., LETA. Pieprasījums pēc tūlītējam patēriņam piemērotas jeb sausas malkas saglabājas augsts, bet tendence iepirkt "zaļu" malku pašžāvēšanai samazinās, liecina meža izsoļu sistēmas Latvijā "E-silva" apkopotā informācija.

Kā norāda "E-silva" eksperti, gatavojoties 2026. gada apkures sezonai, jūlija beigas un augusta sākums enerģētiskās koksnes tirgū ir iezīmējuši augstu aktivitāti. Atšķirībā no ierastā vasaras sezonālā atslābuma šī gada trešā ceturkšņa sākumu ietekmēja strukturālas pārmaiņas globālajās piegādes ķēdēs, reģionālo iepircēju asā konkurence un pieaugošais regulatīvais spiediens.

Latvijas koksnes kurināmā tirgū vasaras vidus un augusta sākums iezīmējas ar samērā stabilu cenu koridoru, taču mežizstrādes un loģistikas izmaksu spiediens neļauj cenām samazināties. Patērētāju un komerciālajā segmentā dominē funkcionāla tirgus noslāņošanās, informē "E-silva".

Saskaņā ar "E-silva" datiem mīkstās koksnes, tostarp alkšņa, apses un skujkoku atgriezumu, beramā veidā cena stabili turas robežās no 55 līdz 65 eiro par berkubikmetru.

Savukārt cietai lapu koku koksnei, tostarp bērzam, osim un ozolam strukturētā kraujumā jeb kastēs vai paletēs cena variē no 75 līdz 95 eiro par berkubikmetru. "E-silva" atzīmē, ka "premium" segmentā, kur tiek piedāvāta kamerā žāvēta ozola malka eksporta kvalitātē, cena lokāli var sasniegt augstākas pozīcijas.

Vietējie ražotāji norāda, ka cenu stabilitāti nodrošina pietiekams resursu piedāvājums mežizstrādē, taču bāzes pašizmaksu, tostarp darba spēka nodrošinājuma, specializētās tehnikas uzturēšanas un degvielas, kāpums kalpo kā stingra cenu grīda.

"E-silva" informē, ka papīrmalkas bums un taras krīze patlaban tiešā veidā ietekmē arī vietējo malkas tirgu, nostādot iedzīvotājus un malkas plačus smagas izvēles priekšā. Tā kā mežizstrādātājiem ir finansiāli izdevīgāk zemas kvalitātes tievgaļus nodot ostās kā dārgo papīrmalku, vietējiem malkas sagatavotājiem akūti trūkst izejmateriāla.

Lai spētu konkurēt ar Skandināvijas celulozes rūpnīcām un vietējo šķeldas sektoru, kas agresīvi iepērk krājumus apkures sezonai, apaļās kurināmās malkas iepirkuma cena ir pieaugusi līdz 38-50 eiro par berkubikmetru bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN), tādējādi pietuvojoties taras segmenta vērtībai, norāda "E-silva".

Tāpat Skandināvijas reģionā jūlija un augusta mija ir kritisks periods centralizētās siltumapgādes uzņēmumu krājumu veidošanā. "E-silva" atzīmē, ka šī gada dinamiku tieši ietekmē būvniecības nozares stagnācija Eiropā.

"E-silva" skaidro, ka Skandināvijas pircēju augstā pirktspēja tiešā veidā korelē ar cenām Latvijas ostās un piekraušanas laukumos. Vietējās papīrmalkas cenas, tostarp bērzam ap 75 eiro par berkubikmetru un skujkokiem ap 60-67 eiro par berkubikmetru, stimulē eksportu. Tas savukārt nozīmē, ka Latvijas pašvaldību siltumapgādes uzņēmumi patlaban iepērk kurināmo šķeldu par cenām, kas piesaistītas eksporta paritātei, tieši ietekmējot siltumenerģijas tarifu prognozes rudenim.

Savukārt ASV cietā kurināmā tirgus attīstās neatkarīgi no Eiropas bilances, taču trešā ceturkšņa sākumā tas kalpo kā nozīmīgs Latvijas "premium" segmenta eksporta galamērķis, norāda "E-silva".

Kā skaidro "E-silva" eksperti, Latvijas augstākās kvalitātes malkas ražotāji, kas spēj nodrošināt rūpniecisko žāvēšanu, augusta sākumā turpina aktīvu konteineru loģistiku uz ASV un Lielbritāniju. Ārvalstu tirgus augstā marža spēj pilnībā absorbēt transatlantiskā transporta izmaksas, tādējādi saasinot konkurenci un samazinot "premium" klases lapu koku malkas pieejamību par zemām cenām vietējā tirgū.

"E-silva" atzīmē, ka lokālo malkas un šķeldas cenu amplitūdu Latvijā šoruden noteiks nevis lokālais patēriņa deficīts, bet gan Skandināvijas centralizētās apkures sektora pirktspēja un spēja piesaistīt Latvijas ostu resursus. Ražotājiem un iepircējiem augusta pirmā puse ir optimāls laiks resursu bilances noslēgšanai, jo rudens loģistikas sastrēgumi un sezonālais pieprasījuma kāpums tradicionāli palielina spiedienu uz piegāžu ķēdēm.

"E-silva" ir meža izsoļu platforma, ko pārvalda uzņēmums SIA "E-Silva".

"Firmas.lv" informācija liecina, ka "E-Silva" apgrozījums pagājušajā finanšu gadā, kas ilga no 2025. gada 7. maija līdz 2025. gada 31. decembrim, bija 430 965 eiro, bet kompānijas peļņa bija 7139 eiro.

Kompānija "E-Silva" reģistrēta 2025. gadā, un tās pamatkapitāls ir 200 000 eiro. Uzņēmuma īpašnieki ir Silvai Šnikerei piederošā SIA "Forest Mentor Group" (20%) un SIA "Timbro Group Latvija" (80%), kuras patiesā labuma guvēja ir Linda Kesenfelde.