"Latvenergo" no "BMB Timber" grib piedzīt 308 647 eiro par līguma pirmstermiņa izbeigšanu

Rīga, 11. aug., LETA. Valdība otrdien apstiprināja Latvijas nostāju Eiropas Savienības Tiesā (EST) lietā par AS "Latvenergo" un SIA "BMB Timber" strīdu saistībā ar elektroenerģijas piegādes līguma pirmstermiņa izbeigšanas maksu, kurā "Latvenergo" no uzņēmuma grib piedzīt 308 647,85 eiro.

Valdība jautājumu izskatīja slēgtā sēdē, un nostājas saturs publiski nav pieejams.

EST judikatūras datubāzē pieejamajos dokumentos skaidrots, ka strīda pamatā ir 2022. gada septembrī starp "Latvenergo" un "BMB Timber" noslēgts elektroenerģijas tirdzniecības līgums. Tas paredzēja elektroenerģijas piegādi ar fiksētu cenu trīs gadu periodā no 2022. gada 1. oktobra līdz 2025. gada 30. septembrim.

Savukārt 2023. gada maijā "Latvenergo" saņēma informāciju, ka "BMB Timber" no 30. aprīļa ir mainījusi elektroenerģijas tirgotāju. Pēc tam "Latvenergo" uzņēmumam izrakstīja 308 647,85 eiro rēķinu par līguma pirmstermiņa izbeigšanu.

"Latvenergo" vērsās tiesā, prasot no "BMB Timber" piedzīt šo summu. Savukārt "BMB Timber" cēla pretprasību, lūdzot par spēkā neesošu atzīt līguma punktu, kurā noteikta pirmstermiņa izbeigšanas maksa. Uzņēmums uzskata, ka maksa ir nesamērīga, neatbilst vispārpieņemtajai komercpraksei un var kropļot konkurenci elektroenerģijas tirgū.

Lietas izskatīšanas laikā "Latvenergo" norādīja, ka fiksētas cenas līgumu izpildei elektroenerģijas tirgotājs plāno kopējo piegādes portfeli. Uzņēmums elektroenerģiju gan ražo pats, tostarp hidroelektrostacijās un termoelektrostacijā, gan iegādājas vairumtirdzniecības tirgū. Lai nodrošinātu fiksētas cenas līgumu izpildi, tiek plānotas arī dabasgāzes un emisijas kvotu iegādes, skaidrots dokumentos EST datubāzē.

"Latvenergo" norādīja, ka klienta aiziešana pirms līguma termiņa beigām var ietekmēt iepriekš plānoto elektroenerģijas piegādes portfeli un radīt uzņēmumam ekonomiskas sekas. Vienlaikus uzņēmums norādīja, ka šīs sekas nav iespējams precīzi individualizēt attiecībā uz vienu konkrētu līgumu, jo piegādes tiek plānotas visa portfeļa līmenī.

Lai pamatotu iespējamos zaudējumus, "Latvenergo" iesniedza aprēķinu, kas balstīts uz starpību starp līgumā noteikto fiksēto elektroenerģijas cenu un elektroenerģijas biržas cenu attiecīgajā periodā. Saskaņā ar šo aprēķinu uzņēmuma norādītie zaudējumi sasniedz 468 433,73 eiro, kas ir vairāk nekā prasītā pirmstermiņa izbeigšanas maksa.

Savukārt tiesai radās jautājumi par to, vai šāds aprēķins atbilst Eiropas Savienības tiesību prasībām. Direktīva paredz, ka gadījumos, kad atļauts iekasēt maksu par fiksēta termiņa un fiksētas cenas elektroenerģijas līguma pirmstermiņa izbeigšanu, tai jābūt samērīgai un tā nedrīkst pārsniegt piegādātāja tiešos ekonomiskos zaudējumus. Turklāt šo zaudējumu pierādīšanas pienākums ir piegādātājam.

Vidzemes rajona tiesa šā gada 27. aprīlī nolēma vērsties EST ar pieciem prejudiciālajiem jautājumiem. Tiesa vēlas noskaidrot, ko tieši nozīmē direktīvā lietotais jēdziens "tiešie ekonomiskie zaudējumi".

Viens no jautājumiem ir, vai pie šādiem zaudējumiem var pieskaitīt piegādātāja paredzamo peļņu, kuru tas būtu varējis gūt, ja elektroenerģijas līgums nebūtu priekšlaicīgi izbeigts.

Tāpat EST jāvērtē, cik konkrēti piegādātājam jāspēj pierādīt savus zaudējumus. Tiesa jautā, vai pietiek ar vispārīgu aprēķinu, kas balstīts uz vidējiem datiem, pieņēmumiem vai hipotētisku ekonomisko modeli, vai arī jābūt konkrētiem, objektīvi pārbaudāmiem un ar konkrētā klienta līguma izbeigšanu cēloniski saistītiem zaudējumiem.

Vēl tiesa vēlas noskaidrot, kurā brīdī zaudējumi jāvērtē. Proti, vai jāņem vērā informācija, kas bija zināma vai saprātīgi paredzama līguma noslēgšanas vai tā pirmstermiņa izbeigšanas brīdī, vai arī iespējams retrospektīvi izmantot vēlāk pieejamus faktiskos elektroenerģijas tirgus datus.

EST būs jāsniedz atbilde arī par situāciju, ja piegādātājs nespēj pierādīt tiešos ekonomiskos zaudējumus. Tiesa jautā, vai šādā gadījumā pirmstermiņa izbeigšanas maksa nav piedzenama vispār, vai arī nacionālā tiesa var noteikt samazinātu maksu, pamatojoties uz taisnīguma vai samērīguma apsvērumiem.

Visbeidzot tiesa lūdz skaidrot, vai gadījumā, kad Latvijas nacionālais regulējums tieši nenosaka, ka pirmstermiņa izbeigšanas maksa nedrīkst pārsniegt piegādātāja tiešos ekonomiskos zaudējumus, nacionālajai tiesai Latvijas tiesību normas jāinterpretē atbilstoši attiecīgajai Eiropas Savienības direktīvas normai.

Vidzemes rajona tiesa norādījusi, ka "BMB Timber" atbilst mazā uzņēmuma jēdzienam direktīvas izpratnē. Tādēļ direktīvas normas par maksām saistībā ar elektroenerģijas piegādātāja maiņu ir būtiskas šīs lietas izlemšanai.

Tiesa arī atzīmējusi, ka līdzīgi jautājumi par elektroenerģijas piegādes līgumu pirmstermiņa izbeigšanas maksām skarti vēl citās Latvijas tiesvedībās, līdz ar to EST atbildēm var būt nozīme arī līdzīgu strīdu risināšanā.

Līdz EST nolēmuma spēkā stāšanās brīdim Vidzemes rajona tiesa tiesvedību "Latvenergo" un "BMB Timber" lietā ir apturējusi.

"Latvenergo" koncerna apgrozījums pagājušajā gadā bija 1,566 miljardi eiro, kas ir par 8,1% mazāk nekā gadu iepriekš, bet koncerna peļņa samazinājās par 27,3% - līdz 198,809 miljoniem eiro. Savukārt koncerna māteskompānijas apgrozījums 2025. gadā samazinājās par 10,1% un bija 949,824 miljoni eiro, kamēr kompānijas peļņa saruka par 28,4% un bija 190,216 miljoni eiro.

"Firmas.lv" dati liecina, ka "BMB Timber" reģistrēts 1998. gadā ar 4126 eiro pamatkapitālu. Uzņēmuma 100% kapitāldaļu īpašnieks ir Dānijas uzņēmums "LTI Holding A/S". Savukārt "BMB Timber" patiesie labuma guvēji ir Dānijas pilsoņi Klāuss Madsens un Ēriks Peters Ravns.

Pērn uzņēmums strādāja bez apgrozījuma un cieta 156 eiro zaudējumus, savukārt 2024. gadā tā apgrozījums sasniedza 323 130 eiro, bet peļņa - 51 470 eiro.