"Latvijas finiera" koncerna apgrozījums pērn pieaudzis par 1,2%

Rīga, 10. jūn., LETA. AS "Latvijas finieris" koncerna apgrozījums pagājušajā gadā bija 413,846 miljoni eiro, kas ir par 1,2% vairāk nekā 2024. gadā, bet koncerna peļņa samazinājās par 9,1% - līdz 51,908 miljoniem eiro, liecina informācija "Firmas.lv".

Savukārt koncerna vadošā uzņēmuma "Latvijas finieris" apgrozījums pērn bija 419,641 miljons eiro, kas ir par 3,6% vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa saruka par 0,9% - līdz 47,63 miljoniem eiro.

Pērn "Latvijas finiera" koncerna ienākumi no gatavās produkcijas un materiālu pārdošanas veidoja 388,795 miljonus eiro, kas ir par 2,2% vairāk nekā 2024. gadā, ienākumi no kokmateriālu pārdošanas bija 24,226 miljonu eiro apmērā, kas ir par 11,2% mazāk, ienākumi no pakalpojumiem, kas saistīti ar gatavās produkcijas un materiālu pārdošanu, veidoja 658 000 eiro, kas ir par 23,5% mazāk, bet ienākumi no pakalpojumiem, kas ir saistīti ar kokmateriālu pārdošanu, veidoja 167 300 eiro, kas ir kritums 2,4 reizes salīdzinājumā ar 2024. gadu.

Dati arī liecina, ka "Latvijas finiera" koncerna ienākumi no pārdotās produkcijas un sniegtajiem pakalpojumiem Latvijas tirgū pērn samazinājās par 9,1% salīdzinājumā ar 2024. gadu un bija 45,614 miljonu eiro apmērā, kamēr ienākumi no pārdotās produkcijas citās Eiropas Savienības (ES) valstīs veidoja 225,931 miljonu eiro, kas ir pieaugums par 0,5%, bet ienākumi no pārdotās produkcijas pārējās valstīs - 142,3 miljonus eiro, kas ir pieaugums par 6,3%.

Kompānijas gada pārskata vadības ziņojumā apgrozījuma pieaugums skaidrots ar realizētās produkcijas apmēru kāpumu un produkta groza izmaiņām. Pērn uzņēmums nodrošināja arī stabilu pelnītspēju, ļaujot "Latvijas finierim" novirzīt un uzkrāt līdzekļus ieguldījumiem attīstībā.

Vadības ziņojumā norādīts, ka pērn "Latvijas finieris" turpināja aktīvu dalību dažādos izglītojošos pasākumos un sniedza atbalstu valsts un starptautiskajām institūcijām. Koncerna vadošais uzņēmums sadarbojās ar Ārlietu ministriju, Latvijas vēstniecībām, Valsts ieņēmumu dienestu, Valsts meža dienestu un citām institūcijām, informējot par netipiskām tirdzniecības plūsmām un iespējamiem sankciju apiešanas gadījumiem. Pēdējo divu gadu laikā ir novērots, ka agresorvalstu izcelsmes produkti nonāk Eiropas tirgū, izmantojot aizvien jaunas starpniekvalstis.

"Latvijas finiera" vadība atzīmē, ka antidempinga nodevas kļūst par reālu barjeru negodīgai tirdzniecībai arī plašākā reģionā. 2025. gada nogalē Eiropas Komisija nāca klajā ar priekšlikumu par antidempinga nodevas piemērošanu 43,2% apmērā vienai Ķīnas kompānijai un 86,8% apmērā visiem pārējiem Ķīnas lapkoku saplākšņa eksportētājiem. 5,4% pagaidu antidempinga nodeva piemērota arī Brazīlijas skujkoku saplākšņa importam. Abos gadījumos Komisija konstatējusi negodīgu cenu politiku - preces Eiropas tirgū pārdotas zem pašizmaksas, kropļojot konkurenci un radot spiedienu uz Eiropas ražotājiem.

Pagājušajā gadā koncerna meitaskompānija "Riga Wood Finland" sāka investīciju projektu aptuveni 15 miljonu eiro vērtībā, ar kuru tiek izbūvēta jauna bērzu finierkluču lobīšanas līnija Sastamalas rūpnīcā Somijā. Investīciju mērķis ir palielināt Sastamalas rūpnīcas ražošanas apmērus, uzlabot automatizācijas līmeni un ieviest modernākos tehnoloģiskos risinājumus, tostarp mākslīgā intelekta izmantošanu ražošanas procesos, teikts vadības ziņojumā.

"Latvijas finiera" vadība uzsver, ka šis projekts ir daļa no koncerna ilgtermiņa izaugsmes stratēģijas, stiprinot uzņēmuma klātbūtni Ziemeļvalstīs - koksnes resursu pieejamība plašākā reģionā ļauj diversificēt riskus un elastīgi pielāgoties tirgus dinamiskajām svārstībām, nodrošinot stabilitāti gatavās produkcijas piegādēs klientiem.

Tāpat 2025. gadā koncerna vadošais uzņēmums "Latvijas finieris" turpināja finierkluču resursu ieguves diversifikāciju, veidojot piegādes ķēdi arī Zviedrijā un popularizējot bērzu Zviedrijas meža īpašnieku vidū. Ņemot vērā, ka Eiropā pieaug konkurence efektīvai zemes izmantošanai, "Latvijas finieris" virzās uz to, lai tuvākajos gados aptuveni pusi no koncernam nepieciešamā finierkluču apmēra pārstrādātu ārpus Latvijas, teikts vadības ziņojumā.

Koncerna vadība arī atzīmē, ka 2025. gadā "Latvijas finiera" kokaudzētavā "Zābaki" Siguldas novadā atklāts jauns un tehnoloģiski inovatīvs koka ēku komplekss, lai attīstītu zināšanās balstītu mežsaimniecību, demonstrētu koksnes izmantošanu būvniecībā Latvijā un veicinātu bērza stādu plašāku pieejamību. Tā centrālais elements ir Eiropas mērogā unikāls koka konstrukcijas risinājums - stādu dzesētava ar specifiskiem mikroklimata režīmiem. Jaunajā koka ēku kompleksā tika investēti vairāk nekā pieci miljoni eiro.

Vadības ziņojumā minēts, ka 2025. gadā kopumā koncerns ieguldījis attīstībā 84 miljonus eiro, tostarp 42 miljonus eiro koncerna vadošajā uzņēmumā "Latvijas finieris".

Kompānijas vadība informē, ka 2025. gada sākumā Rīgā sākta komerciālās biosveķu rūpnīcas celtniecība. Savukārt 2025. gada rudenī rūpnīcai svinēti "Spāru svētki", atzīmējot lielāko būvniecības darbu pabeigšanu. Rūpnīca top starptautiskā konsorcija "Viobond" projektā ar ES pētniecības un inovāciju fonda "Horizon 2020" līdzfinansējumu. Topošā rūpnīcā tiks mērogota jauna tipa sveķu ražošana, kur daļa fosilo izejvielu - fenola un formaldehīda - tiks aizstāta ar dabīgas izcelsmes koksnes komponenti lignīnu.

"Latvijas finiera" vadība norāda, ka 2025. gadā tika pabeigts darbs pie pēdējo gadu lielākā investīciju projekta - koncerna bērza saplākšņa rūpnīcas Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas SIA "Verems" paplašināšanas Rēzeknē.

2024. gadā "Latvijas finiera" koncerns strādāja ar 408,982 miljonu eiro apgrozījumu un 57,12 miljonu eiro peļņu. Savukārt "Latvijas finieris" strādāja ar 405,255 miljonu eiro apgrozījumu un 48,052 miljonu eiro peļņu.

Kompānija "Latvijas finieris" reģistrēta 1992. gadā, un tās pamatkapitāls ir 137 408 333 eiro. Kompānijas pamatdarbība ir bērza saplākšņa ražošana. Latvijā "Latvijas finierim" pieder 100% kapitāldaļu kompānijās "Verems", SIA "Latvijas finieris mežs" un AS "Riga Wood Baltic", 99,67% AS "Ludzas mežrūpniecības saimniecība" akciju, kā arī 50% kapitāldaļu SIA "Troja" un SIA "SELF loģistika".