"Datamed" vadītājs: Latvijā radioloģijā ir modernas iekārtas, bet akūti trūkst speciālistu to izmantošanai

Rīga, 1. jūn., LETA. Radioloģija Latvijā atrodas paradoksālā situācijā - modernas iekārtas ir pieejamas, taču akūti trūkst speciālistu to izmantošanai, jo valsts un pašvaldību slimnīcās ir vērojams būtisks radiologu un radiologu asistentu trūkums, aģentūrai LETA pauda veselības datu pakalpojumu uzņēmuma "Datamed" valdes priekšsēdētājs Māris Dreimanis.

Viņš norāda, ka speciālistu deficīts vistiešāk ietekmē pacientus - vidējais gaidīšanas laiks uz valsts apmaksātu magnētisko rezonansi vai datortomogrāfiju var ilgt no nedēļas līdz pat 200 un vairāk dienām, liecina Nacionālā veselības dienesta tīmekļvietnes "Rindapiearsta.lv" dati.

Dreimaņa ieskatā problēmas pamatā ir "dubultā krīze" - darbaspēka trūkums un pieaugošais saslimšanas gadījumu skaits. Viņš norāda, ka apmaksāto stundu trūkums, administratīvais pārslogojums un pastāvīgi traucējumi identificējami kā galvenie izdegšanas un noguruma cēloņi.

Papildu loma ir arī tam, ka daudzi praktizējošie speciālisti Latvijas medicīnas iestādēs jau ir sasnieguši vai tuvojas pensijas vecumam. Šī demogrāfiskā tendence apvienojumā ar esošo speciālistu pārslodzi rada diagnostikas kļūdu risku, uzskata Dreimanis.

Tā kā radiologu un radiologu asistentu deficītam tuvākajā nākotnē nav tūlītēja risinājuma, Dreimanis uzskata, ka mākslīgais intelekts (MI) vairs nav uzskatāms par inovāciju, bet gan par infrastruktūras elementu darba jaudas un diagnostikas drošības stiprināšanai. Viņaprāt, lai risinātu radiologu deficītu Latvijā, nepieciešama divu spēku apvienošana - ārstu pieredze un MI jauda. Dreimanis norāda, ka jau patlaban daudzviet pasaulē MI risinājumi kalpo kā nenogurstošs "trešais acu pāris" ārstiem, nodrošinot nemainīgu precizitātes līmeni arī intensīvas slodzes apstākļos.

Pēc "Datamed" vadītāja paustā, Francijas medicīnas tehnoloģiju uzņēmuma "Gleamer" MI risinājumi gada laikā apstrādā vairāk nekā 40 miljonus izmeklējumu. Arī Latvijas slimnīcās sadarbībā ar oficiālo partneri Baltijā "Datamed" tiek ieviestas un uzraudzītas "Gleamer" tehnoloģijas.

Dreimanis skaidro, ka MI rīki ārstiem asistē ne tikai rentgena, datortomogrāfijas un magnētiskās rezonanses attēlu analīzē, bet arī ikdienas darba plūsmas prioritizācijā, kas var būtiski palielināt ārstu efektivitāti. Viņš norāda, ka sistēma automātiski prioritizē izmeklējumus pēc iespējamā patoloģijas riska, nodrošinot, ka kritiskie gadījumi nonāk rindas priekšgalā. Tāpat MI palīdz ārstam nepalaist garām svarīgas detaļas, piemēram, mikroplaisas kaulos vai nelielas patoloģijas krūšu kurvī.

Dreimanis arī norāda, ka šādi rīki palīdz sagatavot asistētus aprakstus, ietaupot vidēji 20% līdz 40% laika uz vienu izmeklējumu. Ārstam nav jāraksta slēdziens no nulles - viņš pārskata un apstiprina sistēmas sagatavoto melnrakstu, tādējādi paātrinot diagnostikas ciklu un ļaujot pacientam ātrāk sākt nepieciešamo ārstēšanu.

Vienlaikus "Datamed" vadītājs uzsver, ka, lai pilnvērtīgi izmantotu MI sniegtās priekšrocības un ieviešanas process noritētu stratēģiski un droši, sistēmu integrācija Latvijas medicīnas iestādēs jāuztic tikai starptautiski atzītiem un sertificētiem partneriem.

Dreimanis norāda, ka medicīnas tehnoloģiju jomā sasniegta jauna brieduma pakāpe - sākotnējo sajūsmu par algoritmiem ir nomainījusi stingra prasība pēc to caurspīdīgas pārvaldības. Atbilstoši Eiropas Savienības Mākslīgā intelekta aktam diagnostikas rīki klasificēti kā augsta riska joma, kas prasa ne tikai tehnisku precizitāti, bet arī juridisku un ētisku atbildību.

Viņš uzsver, ka radioloģijā MI rīka vērtību nenosaka tikai tā spēja analizēt attēlus vai prioritizēt darba plūsmu. Izšķiroša ir droša sistēma, kurai uzticas gan ārsti, gan pacienti.

Lai to panāktu, pēc Dreimaņa paustā, būtiski ir pārliecināties, ka jaunu risinājumu ieviešanu nodrošina sertificēts partneris. Viņš norāda, ka starptautiski atzītā ISO 42001 sertifikācija apliecina uzņēmuma MI pārvaldības sistēmas atbilstību strukturētām prasībām atbildīgai MI rīku izmantošanai un izplatīšanai klīniskajā vidē ar definētu risku pārvaldību un piegādātāju uzraudzību.

Dreimaņa vērtējumā, veiksmīgākie MI projekti Latvijas slimnīcās top ar sertificētu partneru infrastruktūru. Viņš uzskata, ka tas pasargā ārstniecības iestādes no nenoteiktības un juridiskiem riskiem, ko rada nepārvaldītu tehnoloģiju izmantošana.

"Datamed" vadītāja ieskatā radioloģijas ilgtspēja Latvijā nav iespējama bez tehnoloģiskas attīstības. Viņš uzskata, ka MI ir jāpārņem datu apstrādes rutīna, ļaujot ārstam koncentrēties uz kritisko lēmumu pieņemšanu.

"Datamed" sistēmās tiek uzglabāti aptuveni 96% iedzīvotāju diagnostikas datu, apvienojot informāciju no vairāk nekā 100 ārstniecības iestādēm un laboratorijām.

"Datamed" 2024. gadā strādāja ar 1,37 miljonu eiro apgrozījumu un guva 135 324 eiro peļņu, liecina "Firmas.lv" informācija. Kompānijas 2025. gada finanšu rezultāti vēl nav publiskoti.

"Datamed" reģistrēta 2006. gadā, un kompānijas pamatkapitāls ir 3000 eiro. "Datamed" īpašnieki ir Artūrs Miglinieks (60%), Jānim Valtsonam piederošā SIA "Apple Med" (20%) un SIA "Latvijas Medicīnas centrs" (20%), kuras īpašnieki ir Jānis Sokolovs (78,02%) un Māra Sokolova (21,98%).