papildināta - Kultūras ministre: Rēzeknes pašvaldības pārstāvjiem trūkst izpratnes par kultūras institūciju darbu

(Pievienota 9.-12. rindkopa.)

Rīga, 7. janv., LETA. Rēzeknes pašvaldības pārstāvjiem trūkst izpratnes par kultūras institūciju darbu, uzskata kultūras ministre Agnese Lāce (P).

Kā aģentūru LETA informēja ministres padomniece Rita Plūme, Lāce trešdien darba vizītē Rēzeknē pauda bažas par situāciju, kas izveidojusies saistībā ar Latgales koncertzāli "Gors" un pašvaldības pieeju kultūras institūciju darbībai.

Ministre Rēzeknē tikās ar pilsētas mēru Aleksandru Bartaševiču ("Kopā Latvijai"/LPV) un pašvaldības pārstāvjiem, lai pārrunātu situāciju, kas izveidojusies saistībā ar koncertzāles "Gors" darbību un pārvaldību.

Viņa atzīmēja, ka pašvaldības pārstāvjiem nav izpratnes nedz par to, kā strādā kultūras institūcijas, nedz arī par to, ka kultūras pasākumu kvalitāte nav mērāma tikai pasākumu apmeklētāju skaitā.

Lāce norādīja, ka valsts līdz šim ir sniegusi būtisku atbalstu kultūras pieejamības nodrošināšanai Latgalē, tostarp ieguldot vairākus miljonus eiro koncertzāles "Gors" izbūvē, piešķirot finansējumu no Valsts kultūrkapitāla fonda un nodrošinot Latgales Mūzikas un mākslas skolas darbību. Ministre uzsvēra, ka Latgale ir nozīmīgs Latvijas reģions un valsts atbalstu kultūrai Latgalē samazināt nav plānots.

Tikšanās laikā Lāce lūdza pašvaldību iepazīstināt Kultūras ministriju (KM) ar veiktā audita rezultātiem un darba grupas secinājumiem, kā arī atkārtoti aicināja nozares un ministrijas pārstāvjus iesaistīt turpmākajās diskusijās par Latgales koncertzāles "Gors" pārvaldību.

Ministre norādīja, ka KM ir vairākkārt vērsusies Rēzeknes pašvaldībā, lūdzot informāciju par auditu un darba grupā pieņemtajiem lēmumiem, kā arī aicinot ministrijas pārstāvjus iesaistīt darba grupā.

Sarunā ar Rēzeknes pašvaldības pārstāvjiem piedalījās arī Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Pašvaldību departamenta direktors Viesturs Razumovskis un Ekonomikas ministrijas (EM) Uzņēmējdarbības konkurētspējas departamenta direktore Elīna Pētersone.

"Man ir rūgtuma piegarša pēc šīs sanāksmes. Cerot uz konstruktīvu, profesionālu sarunu, mēs pretī saņēmām pārmetumus par it kā "izpratnes trūkumu", apgalvojumus par mēģinājumiem ietekmēt "Gora" repertuāru un pat mājienus par sabiedrības noturības apdraudējumu," pašvaldības mājaslapā pēc tikšanās ar ministri komentē pilsētas mērs.

Viņš esot piedāvājis ministrei analizēt katru pasākumu pēc būtības, "lai saprastu, kā mērķtiecīgi palielināt finansējumu tiem notikumiem, kuri reāli sasniedz mērķauditoriju un vienlaikus saglabājot mākslinieciskā piedāvājuma kvalitāti un dažādību".

"Mums ir svarīgi, lai piedāvātais saturs būtu pieprasīts un lai mēs atbildīgi izturētos pret nodokļu maksātāju naudu. Tāpat mums jāvērtē, vai rēzeknieši ir apmierināti ar pašvaldības un tās iestāžu darbu," uzskata Bartaševičs.

Viņam arī neesot saprotams, kāpēc tik asas emocijas izraisīja pašvaldības vēlme izvērtēt savu līdzdalību kapitālsabiedrībā, īpaši pašreizējos finanšu apstākļos - gan pašvaldību, gan valsts budžeta līdzekļu ierobežojumu kontekstā. Koncertzāles darba modeļu izvērtēšana esot bijis tikai loģisks solis, un, ņemot vērā sabiedrības bažas, pašvaldības vadība uzsver, ka "Gors" paliks publiskā pārvaldībā.

Jau ziņots, ka Rēzeknes pašvaldība pēc "Austrumlatvijas koncertzāle" veiktā funkciju audita izvērtē iespēju Latgales vēstniecību "Gors" pārveidot par iestādi vai izvēlēties citu pārvaldības formu. Tāpat no darba atlaista "Gora" vadītāja Diāna Zirniņa.

Bartaševičs iepriekš medijiem apgalvoja, ka pašlaik tiek skatīti divi iespējamie scenāriji - deleģēšanas līguma izmaiņas ar "Austrumlatvijas koncertzāli" vai kapitālsabiedrības pārveide par iestādi. Variants par "Gora" nodošanu nomā privātajam operatoram vairs netiekot skatīts, taču pašvaldība esot gatava runāt arī ar KM par "Gora" nodošanu valstij.

Bartaševičs uzskata, ka pareizi būtu valstij pārņemt objektu īpašumā. "Rēzeknes pilsēta ir gatava maksāt kredītus," apgalvoja mērs, precīzi nenosaucot, kāds ir atlikušais maksājumu apjoms, minot, ka tas varētu būt trīs līdz četri miljoni eiro.

"Tas nav mūsu mērķis nodot valstij, bet tas ir mūsu piedāvājums, ja viņi uzskata, ka mēs kā pašvaldība nevaram nodrošināt ar pareizu saturu vai pareizu apsaimniekošanu," sacīja Bartaševičs.

Savukārt valdība nolēma pilnvarot KM sadarbībā ar VARAM un EM veikt pārrunas ar Rēzeknes domi par nekustamā īpašuma Pils ielā 4, Rēzeknē, kur atrodas Latgales vēstniecība "Gors", pārvaldības risinājumiem un valsts iesaisti profesionālās mākslas pieejamības nodrošināšanā.

KM informatīvajā ziņojumā, ko konceptuāli atbalstīja valdība, norāda uz iespējamu apdraudējumu Latgales vēstniecības "Gors" turpmākajai pastāvēšanai.

Ministrija vērš uzmanību uz risku profesionālās mākslas pieejamībai Latgales reģionā un uzsver, ka Latgales vēstniecības "Gors" izveidē ieguldīti valsts, pašvaldības un Eiropas Savienības fondu līdzekļi. Ziņojumā norādīts, ka profesionālās kultūras pieejamības nodrošināšana Latgalē ir ilgtermiņa ieguldījums sabiedrības noturībā.

Saskaņā ar "Firmas.lv" datiem "Austrumlatvijas koncertzāles" apgrozījums 2024. gadā bija 891 763 eiro, bet zaudējumi sasniedza 19 002 eiro. Koncertzāles īpašniece ir Rēzeknes dome.