KM vispirms vēlas tikties ar Rēzeknes domi, bet līdz tam nekomentē pašvaldības piedāvājumu pārņemt "Goru"

Rīga, 30. dec., LETA. Kultūras ministrija (KM) vispirms vēlas tikties ar Rēzeknes domi, lai pārrunātu koncertzāles "Gors" nākotni, bet līdz tam nekomentēs pašvaldības piedāvājumu pārņemt kultūras iestādi valsts apsaimniekošanā.

Taujāta par KM nostāju jautājumā par "Gora" nākotni, KM sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Vizule atgādināja, ka 22. decembrī Ministru kabinets pilnvaroja KM sākt un sadarbībā ar Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju un Ekonomikas ministriju veikt pārrunas ar Rēzeknes pašvaldības domi par risinājumiem koncertzāles nama pārvaldībā un valsts iesaisti profesionālās mākslas pieejamības nodrošināšanā.

"Par konkrētiem turpmākās rīcības variantiem varēsim informēt tad, kad būs notikušas sarunas ar Rēzeknes domi. Par pārrunu rezultātiem un izvērtētajiem iespējamiem risinājumiem KM iesniegs ziņojumu valdībā līdz 30. janvārim," noteica Vizule.

KM pauž, ka koncertzālei "Gors" ir nozīmīga loma kultūras pieejamības nodrošināšanā reģionos. KM akcentē, ka valsts sniedz atbalstu "Gora" darbībai. "Gora" izveidē valsts investējusi 8,3 miljonus eiro, kā arī nodrošinājusi turpmāku investīciju ieplūšanu caur Valsts kultūrkapitāla fonda mērķprogrammu daudzpusīgas profesionālās mākslas nodrošināšanai, piemēram, šogad - 245 000 eiro apmērā.

Jau ziņots, ka pēc SIA "Austrumlatvijas koncertzāle" veiktā funkciju audita Rēzeknes pašvaldība izvērtē iespēju reformēt koncertzāli "Gors", piemēram, pārveidot to par iestādi vai izvēlēties citu pārvaldības formu.

Vietvara uzsver, ka pašvaldība "Goram" katru gadu piešķir dotāciju no sava budžeta, "pretī sagaidot gan kvalitāti, gan pašas iestādes darbu, kas vērsts uz dotācijas samazināšanu un ieņēmumu palielināšanos". Audits esot skaidri iezīmējis problēmas iestādes darbā.

Ņemot vērā tā rezultātus un ieteikumus, pašvaldība sadarbībā ar "Austrumlatvijas koncertzāli" un Rēzeknes Kultūras un tūrisma centru sākusi strādāt pie iespējamiem darba modeļiem, "kas nodrošinātu iestādes ilgtspēju un mazinātu atkarību no pašvaldības dotācijas".

Viens no galvenajiem uzdevumiem ir noteikt, kāds pārvaldības un darbības formāts "Goram" spēs nodrošināt lielāku efektivitāti, caurspīdīgumu un būtisku pašu ieņēmumu pieaugumu. Tiek izvērtēts gan pašreizējais kapitālsabiedrības modelis, gan alternatīvas - iestādes vai cita pārvaldības forma, skaidroja pašvaldībā.

Vēlāk pašvaldība uzsvēra, ka darba grupa, kas izvērtē Latgales vēstniecības "Gors" darbu, vairs neizskata variantu par koncertzāles nodošanu privātajam uzņēmumam, bet ir gatava runāt par tās nodošanu valstij.

Rēzeknes mērs Aleksandrs Bartaševičs ("Kopā Latvijai"/LPV) klāstīja, ka pašvaldība esot gatava runāt ar KM par "Gora" nodošanu valstij. Bartaševičs uzskata, ka pareizi būtu valstij pārņemt objektu īpašumā. "Rēzeknes pilsēta ir gatava maksāt kredītus," apgalvoja mērs, precīzi nenosaucot, kāds ir atlikušais maksājumu apjoms, minot, ka tas varētu būt trīs līdz četri miljoni eiro.

"Tas nav mūsu mērķis nodot valstij, bet tas ir mūsu piedāvājums, ja viņi uzskata, ka mēs kā pašvaldība nevaram nodrošināt ar pareizu saturu vai pareizu apsaimniekošanu," sacīja Bartaševičs.

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs paudis viedokli, ka šī koncertzāle ir būtisks latviskās un latgaliskās identitātes centrs un tai ir jāpaliek publiskā pārvaldībā.

Saskaņā ar "Firmas.lv" datiem "Austrumlatvijas koncertzāles" apgrozījums 2024. gadā bija 891 763 eiro, bet zaudējumi sasniedza 19 002 eiro. Koncertzāles īpašniece ir Rēzeknes dome.