Saeimas apakškomisijā pauž bažas par varavīksnes foreļu audzēšanu projektu Rīgas jūras līča laukumos "Mērsrags" un "Roja"

Rīga, 2. dec., LETA. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas Vides, klimata un enerģētikas apakškomisijas sēdē deputāti otrdien pauda bažas par iecerēto varavīksnes foreļu audzēšanas projektu Baltijas jūras Rīgas līča laukumos "Mērsrags" un "Roja".

Zemkopības ministrijas (ZM) pārstāve Inese Bārtule sēdē informēja, ka konkursā par tiesībām izmantot laukumus "Roja" un "Mērsrags" Baltijas jūras Rīgas līcī akvakultūras darbībai nepieciešamo iekārtu ierīkošanai un ekspluatācijai ir uzvarējusi personu apvienība "RBA Musholm".

Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) valsts sekretāra vietniece Rudīte Vesere papildināja, ka uzņēmums ir iesniedzis pieteikumu Valsts vides dienestā (VVD), lai sāktu ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) procesu. "Šobrīd tiek veidota programma, kuras izsniegšanas termiņš ir līdz 10. decembrim," viņa norādīja.

Baltijas Vides foruma pārstāve Kristīne Veidemane informēja, ka atbilstoši Ministru kabineta (MK) rīkojumam 2019. gadā būtisku negatīvu ietekmi uz vidi rada zivju akvakultūra atklātos sprostos, tādēļ tā nav pieļaujama Rīgas līcī, ņemot vērā jau esošo eitrofikācijas līmeni.

Veidemane arī uzsvēra, ka plānotais projekts ir apjomīgs, jo IVN laikā nākamajā gadā plānota pilotprojekta sākšana jūrā, izvietojot vienu sprostu, kurā ir plānots ielaist 90 tonnas dzīvu smoltu.

Plānotā darbība paredz varavīksnes foreļu audzēšanu Rīgas līča rietumu krasta pusē, Rojas un Mērsraga tuvumā, liecina informācija Enerģētikas un vides aģentūras mājaslapā.

Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) pārstāve Sandra Bērziņa arī pauda bažas par akvakultūras attīstības projekta ietekmi uz piekrastes pašvaldībām, kā arī Zilo karogu pludmalēm. Vienlaikus viņa norādīja, ka aktuāls ir jautājums, vai atklātie sprosti nepievilinās roņus un ūdensputnus.

Saeimas deputāts Jānis Vitenbergs (NA) papildināja, ka šāds projekts rada problēmas un riskus, tādēļ nav redzams ieguvums no projekta realizācijas.

Komisija nolēma, ka vērsīsies atbildīgajās institūcijās, lūdzot skaidrojumus par to, kādēļ tiek plānots projekts, kas nonāk pretrunā ar esošo regulējumu un vides prasībām, un kā plānots sākt pilotprojekta realizāciju nākamā gada aprīlī, ja tikai decembrī tiks izdotas IVN prasības, kā arī citus jautājumus.

Jau ziņots, ka 2024. gada 13. augustā valdība nolēma noteikt divus jūras laukumus Rojas un Mērsraga piekrastē akvakultūras darbībai, kuru izmantošanas tiesības varēja iegūt konkursa kārtībā. Konkursa kārtībā tiesības ieguva pilnsabiedrība "RBA Musholm".

Tomēr projektam pirms atļaujas saņemšanas ir jāveic ietekmes uz vidi novērtējums un jāsaņem akcepts paredzētās darbības pieļaujamībai.

"Firmas.lv" informācija liecina, ka "RBA Musholm" pilnsabiedrībā ietilpst AS "Riga Bay Aquaculture" un Dānijas uzņēmums "Musholm".

"Riga Bay Aquaculture" 2024. gadā ieņēmumus no pamatdarbības neguva un cieta zaudējumus 7311 eiro apmērā. Uzņēmums reģistrēts 2023. gadā, un tā pamatkapitāls ir 35 000 eiro, liecina "Firmas.lv" informācija. Kompānijas īpašnieki ir Dānijas "Musholm" (51%) un "Sudrablīnis Holdings" (49%), kurā attiecīgi 40% pieder Aivaram Līnim, 30% - Edgaram Līnim un 30% - Artūram Līnim.