Rīga, 4. nov., LETA. SIA "Dobeles un apkārtnes slimnīca" vadītāju Leonu Zariņu uztrauc nenoteiktība par neatliekamās palīdzības apjomu nākotnē, secināms no pašvaldības publiskotās informācijas par slimnīcas attīstības iespējām un izaicinājumiem.
Pēc viņa paustā, valstiski plānots, ka galvenie pakalpojumi tiks koncentrēti lielajās pilsētās, bet lokālajās slimnīcās varētu palikt tikai terapijas nodaļas un aprūpes gultas. "Tas ierobežotu speciālistu pieejamību un apgrūtinātu pacientu piekļuvi gan neatliekamajai, gan plānveida palīdzībai," uzskata Zariņš.
Pašvaldības slimnīcas valdes priekšsēdētājs pauž, ka plānotās reformas rada nenoteiktību gan pacientiem, gan personālam, un tas ietekmē gan attīstības plānus, gan darbinieku noturēšanu un motivāciju.
"Turklāt biežās izmaiņas valsts finansējumā un nosacījumos traucē ilgtermiņa plānošanu. Bez stabilas valsts politikas un finansējuma iestāde nevar pilnvērtīgi attīstīt pakalpojumus vai investēt infrastruktūrā," norāda slimnīcas vadītājs.
Viņš uzskata, ka pašlaik lielākais izaicinājums ir nenoteiktība par neatliekamās palīdzības apjomu nākotnē. Ja Veselības ministrija (VM) noteiks, ka lokālajās slimnīcās paliks tikai terapijas nodaļas, tas būtiski mainīs situāciju gan iestādēm, gan pacientiem, viņš uzsver.
"Nodaļu likvidācija ierobežos ģimenes ārstu un speciālistu iespējas nosūtīt pacientus uz stacionāru, kas radīs papildu nedrošību. Piemēram, ja cilvēks gūst traumu un nepieciešama steidzama palīdzība, var gadīties, ka konkrētajā brīdī nav pieejams piemērots speciālists," situāciju ieskicē pašvaldības slimnīcas vadītājs.
Ārsts arī uzskata, ka viena negatīva pieredze var mazināt pacienta uzticību gan konkrētajai slimnīcai, gan visai veselības aprūpes sistēmai.
"Es nepiekrītu reformai, kas paredz pakalpojumu centralizāciju tikai valstspilsētās. Arī reģionos jānodrošina pilnvērtīga pacientu aprūpe ar pietiekamu personālu," uzsver Zariņš.
Saskaņā ar "Firmas.lv" datiem "Dobeles un apkārtnes slimnīcas" apgrozījums 2024. gadā bija 8 161 149 eiro, bet peļņa 75 846 eiro.
Kā vēstīts, VM rosina līdz 2029. gadam pāriet uz trīs līmeņu slimnīcu modeli pašreizējo piecu vietā, kā arī ieviest kvalitātes rādītājos balstītu finansēšanas sistēmu un paredzēt ārstniecības iestādēm lielāku elastību līdzekļu izmantošanā, paredz ministrijas ziņojums "Par slimnīcu tīklu".
Ziņojums aptver principus slimnīcu tīkla organizēšanai, nevis individuālu iestāžu darbības izmaiņas. "Būtiski norādīt, ka šobrīd nav pieņemti lēmumi par konkrētu slimnīcu profilu pārskatīšanu vai reorganizāciju," uzsver ministrijā.
VM piedāvā pāriet uz trīs līmeņu iedalījumu slimnīcu modeli - daudzprofilu slimnīcām, reģionālajām un lokālajām slimnīcām.
Tiek plānots, ka specializētās ārstniecības iestādes veidos atsevišķu tīklu. Reģionālajās slimnīcās tiks nodrošināti terapijas un ķirurģijas pakalpojumu profili, savukārt pārējie profili tiks nodrošināti atbilstoši nepieciešamībai un resursu pieejamībai. Vienlaikus šajās slimnīcās visu diennakti būs jābūt pieejamiem funkcionālās, vizuālās diagnostikas un laboratoriskajiem pakalpojumiem.
Izvērtējot pacientu plūsmu un pieejamos cilvēkresursus, lokālās slimnīcas tiks iedalītas divās grupās: ārstniecības iestādēs, kurās saglabāsies Neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas nodaļa (NMPUN), un ārstniecības iestādēs, kurās darbosies steidzamās medicīniskās palīdzības nodaļa.
Lokālās slimnīcās, kurās tiks saglabāts NMPUN, visu diennakti neatliekamo veselības aprūpi nodrošinās ārsts speciālists internās medicīnas (terapijas) vai ķirurģijas profilā. Vienlaikus šajās slimnīcās tiks nodrošināti plānveida internās medicīnas pakalpojumi, tostarp terapija un hronisko pacientu aprūpe, kā arī turpināta pacientu ārstēšana un rehabilitācija pēc sarežģītākas vai smagākas ārstēšanās augstāka līmeņa slimnīcās.
Slimnīcu līmeņi un stacionāro pakalpojumu klāsts tiks noteikti pēc slimnīcas kapacitātes, pieejamā ārstniecības personāla, infrastruktūras un sniegto pakalpojumu sarežģītības, skaidro VM.
Vienlaikus paredzēts, ka neatliekamā medicīniskā palīdzība tiks nodrošināta visās slimnīcās neatkarīgi no to līmeņa. Katrā no slimnīcām iedzīvotājiem būs pieejami ārsti, atbalsta personāls, laboratoriskie un diagnostiskie izmeklējumi diennakts režīmā.
Dobeles slimnīcas vadītāju uztrauc nenoteiktība par neatliekamās palīdzības apjomu nākotnē
LETA 04.11.2025
Valsts prezidents: Rēzeknes koncertzālei "Gors" jāpaliek publiskā pārvaldībā
LETA 19.12.2025
Rīga, 19. dec., LETA. Rēzeknes koncertzāle "Gors" ir būtisks latviskās un latgaliskās identitātes centrs un tam ir jāpaliek publiskā pārvaldībā, sociālajos tīklos paudis Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.
Valsts prezidents akcentēja, ka šo jautājum
...
Likvidēs Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas padomi
LETA 19.12.2025
Rīga, 19. dec., LETA. Ventspils dome ir atbalstījusi SIA "Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca" padomes likvidēšanu, liecina domes sēdes lēmums.
Patlaban uzņēmuma padomē strādā Igors Udodovs, Elīna Kroņkalne un Jānis Gardovskis.
Slimnīcas padome četru
...
Pēc iedzīvotāju sūdzībām veiktajā monitoringā gaisa kvalitāti Kalnciemā novērtē kā labu
LETA 19.12.2025
Rīga, 19. dec., LETA. Gaisa kvalitāte Kalnciemā ir laba, secināts monitoringā, kas veikts pēc iedzīvotāju sūdzībām, aģentūru LETA informēja Jelgavas novada pašvaldībā.
Saistībā ar iedzīvotāju sūdzībām par iespējamu gaisa kvalitātes pasliktināšanos K
...