Prokuratūra kādreizējā "Maskavas nama" vadītājus apsūdz par ES noteikto sankciju pārkāpšanu

Rīga, 20. okt., LETA. Prokuratūra cēlusi apsūdzību kādreizējā "Maskavas nama" diviem bijušajiem vadītājiem Eduardam Cehovalam un Svetlanai Zaicevai par Eiropas Savienības (ES) noteikto sankciju pārkāpšanu, noskaidroja aģentūra LETA.

Neminot personu vārdus, prokuratūrā aģentūrai LETA apliecināja, ka šodien kriminālprocesā pieņemts lēmums par personu saukšanu pie kriminālatbildības saskaņā ar Krimināllikuma 84. panta pirmo daļu likuma redakcijā, kas bija spēkā līdz 2025. gada 9. jūnijam.

Ievērojot likumā noteikto kārtību, apsūdzības vēl nav izsniegtas, un personām nosūtītas prokurora pavēstes par ierašanos prokuratūrā.

Izmeklēšanu pirms lietas nodošanas prokuratūrā veica Valsts drošības dienests (VDD).

VDD šodien paziņojumā medijiem raksta, ka VDD vērtējumā personas neatļauti saņēmušas ienākumus un sadarbības partneru pakalpojumus, izmantojot iesaldētos "Maskavas nama" saimnieciskos resursus.

Kriminālprocesu aizdomās par ES noteikto sankciju pārkāpšanu VDD sāka 2023. gada 23. novembrī.

Tā dēvētais "Maskavas nams", kas Latvijā bija reģistrēts kā Maskavas pilsētas valsts unitārā uzņēmuma "Maskavas Starptautiskās sadarbības centrs" pārstāvniecība, kopš 2022. gada ir pakļauts ES sankcijām. "Maskavas nama" vienīgais kapitāldaļu turētājs līdz ēkas pārņemšanai Latvijas valsts īpašumā bija Maskavas pilsētas īpašumu departaments, kas atrodas Maskavas pilsētas mēra Sergeja Sobjaņina un Krievijas diktatora Vladimira Putina pakļautībā.

Reaģējot uz Krievijas iebrukumu Ukrainā, Putins ir iekļauts ES sankciju sarakstā kopš 2022. gada 25. februāra, savukārt Sobjaņins - kopš 2022. gada 21. jūlija.

ES spēkā esošais normatīvais regulējums nosaka pienākumu iesaldēt visus līdzekļus un saimnieciskos resursus, kas atrodas ES sankciju sarakstos iekļauto personu īpašumā, valdījumā, turējumā vai pārziņā. Par saimnieciskajiem resursiem uzskatāmas arī "Maskavas nama" telpas, uz kurām līdz ar to bija attiecināms izmantošanas liegums, ja tādā veidā tiek iegūti līdzekļi, preces vai pakalpojumi. Proti, sankcijām pakļautu telpu iznomāšana ir aizliegta.

Izmeklēšanas gaitā VDD noskaidroja, ka "Maskavas nama" toreizējie vadītāji, neraugoties uz ES noteiktajiem ierobežojumiem, vairākiem nodibinājumiem, uzņēmumiem un fiziskām personām iznomāja "Maskavas nama" telpas, tādējādi neatļauti gūstot ienākumus no šiem "Maskavas nama" saimnieciskajiem resursiem. Tāpat "Maskavas nama" toreizējie vadītāji no nomniekiem apmaiņā pret "Maskavas nama" telpu nodrošināšanu neatļauti saņēma pakalpojumus. Proti, nomnieki "Maskavas nama" vietā apmaksāja ikmēneša un citus rēķinus, nodrošinot ēkas turpmāku funkcionēšanu.

Jau ziņots, ka Saeima 2024. gada 11. janvārī galīgajā lasījumā pieņēma likumu "Par rīcību ar nekustamo īpašumu, kas nepieciešama valsts drošības apdraudējuma novēršanai", kas noteica tā dēvētā Maskavas nama pārņemšanu valsts īpašumā. Likuma mērķis ir garantēt Latvijas valsts drošību, tostarp nepieļaut un savlaicīgi novērst demokrātiskās valsts iekārtas apdraudējumu.

2024. gada 26. martā valdība nolēma Satiksmes ministrijas valdījumā esošo Maskavas namu nodot Finanšu ministrijas īpašumā.

Paredzēts, ka īpašuma izsolē iegūtie līdzekļi tiks ieskaitīti valsts budžetā un vēlāk nodoti Ukrainas iedzīvotāju atbalstam. Līdz šim īpašumu nav izdevies izsolīt.

Maskavas kultūras un biznesa centrs tika uzcelts 1976. gadā, 2002. gada sākumā sākās bijušā Dzelzceļnieku nama rekonstrukcija, kuru Maskava ieguva no VAS "Latvijas dzelzceļš" īpašuma maiņas rezultātā. Atklāšana notika 2004. gada 28. maijā. Piecstāvu ēkas, kas ietver arī vienu pazemes stāvu, kopējā platība ir 4482,4 kvadrātmetri.

"Firmas.lv" informācija liecina, ka AS "Maskavas kultūras un biznesa centrs-Maskavas nams" valdes priekšsēdētājs ir Juris Silovs. Padomes priekšsēdētājs ir Aleksejs Bondaruks, savukārt padomes locekļi - Svetlana Zaiceva, Anna Tiurina, Dmitrijs Kožajevs un Galina Nikolajenko.