Rīgas Domā atklās piemiņas zīmi pirmajam Sēlijas bīskapam Bernhardam II

Rīga, 19.aug., LETA. Rīgas Domā šodien plkst.13 tiks atklāta un iesvētīta piemiņas zīme Sēlijas bīskapam Bernhardam II, aģentūru LETA informēja projekta vadītājs, Latvijas Mākslas akadēmijas profesors Ojārs Spārītis.

Bernhards II bija pilsētu un klosteru dibinātājs baznīcu cēlājs, bruņinieks, svētceļotājs un karotājs, bet vēlāk - mūks. Viņš ieradās Livonijā 1210.gadā kā misionārs, kopš 1211.gada kalpoja kā Daugavgrīvas cisterciešu klostera abats. Kopš 1218.gada līdz nāvei viņš bija Sēlijas bīskaps.

Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes profesors Andris Levāns stāsta, ka tajā laikā bīskapu uzskatīja par vienu no spilgtākajām un ietekmīgākajām personām Eiropas 13.gadsimta sākuma politikā. Pēc Bernharda nāves 1224.gada 30.aprīlī viņa dzimtas pēcteči līdz pat 21.gadsimtam savas karjeras kā garīdznieki, politiķi, karavīri, mākslinieki, juristi un inženieri ir veidojuši ārpus Baltijas un Latvijas.

"Bernharda ieceru mēroga plašums ir redzams šodien Rīgas Doma baznīcas arhitektūrā un dekorējumā," uzsver Levāns. Viņš norāda, ka Bernhards II bija viens no viduslaiku Livonijas veidotājiem, no kuras teritorijām un kultūras ir cēlušās šodienas Latvija un Igaunija. "Savā pretrunīgumā spilgts un centienos cēls, radošumā vērienīgs un mērķtiecībā tālredzīgs: Bernharda vīzijai un rīcībai pateicoties, Latvija pieder Rietumu pasaulei," piebilst Levāns.

Bīskapa piemiņas saglabāšanas iniciators ir senas Ziemeļreinas-Vestfālenes zemes aristokrāts princis Stefans no Lipes, kurš 2020.gadā pēc iepazīšanās ar Rīgu, Ikšķili, Siguldu un Daugavgrīvu kā agrākajām kristīgās misijas vietām izteica piedāvājumu uzstādīt piemiņas zīmi savam priekštecim Bernhardam II no Lipes.

Pēc prinča Stefana lūguma tēlnieks Jānis Strupulis izstrādāja Kararas marmora piemiņas plāksnes projektu trijās valodās un piedāvāja papildināt tekstuālo plāksni ar simbolisku bīskapa zīmoga un Lipes dzimtas ģerboņa atveidu. Pēc ģipsī izgatavotā parauga bronzas lējējs Viesturs Kuišelis atlēja materiālā gan plastiski izstrādāto zīmoga, gan ģerboņa atveidu.

Savukārt akmeņkaļu firmas "AKM" meistari Ķekavā izgatavoja marmora piemiņas plāksni, iekrāsoja tekstu bronzas krāsā un 1.augustā uzstādīja Rīgas Doma tā dēvētajā Tīzenhauzena kapelā.

Ar Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskapa Jāņa Vanaga svētību un Nacionālā Kultūras mantojuma pārvaldes saskaņotu atļauju uzstādītā piemiņas plāksne Rīgas Domā tiks svinīgi iesvētīta 19.augustā plkst.13.

Piemiņas zīmes atklāšanas un iesvētīšanas ceremonijā, ko papildinās neliels ērģeļmūzikas koncerts, no Vācijas puses piedalīsies princis Stefans no Lipes ar dzīvesbiedri, Vācijas piļu apvienības prezidents Maksimilians Teklenburgs, Lipes Zemes muzeja direktors, arheologs Mihaels Celle un citas personas.

Piemiņas zīmes svinīgo atklāšanu un iesvētīšanu vadīs arhibīskaps Vanags un Doma baznīcas dekāns Elijs Godiņš. No Latvijas puses pasākumā piedalīsies projekta izpildē iesaistītās personas.
Raksta pirmavots