Rīga, 10.janv., LETA. Bijušajam Ministru prezidentam un ilggadējam politiķim Krišjānim Kariņam nepietrūkst darbošanās politikā un darbs privātajā sektorā šķiet gana interesants.
Intervijā portālam "delfi.lv" bijušais premjers sacīja, ka sākums darbam privātajā sektorā esot interesants un daudzsološs. "Es esmu gandarīts un priecīgs, ka manas zināšanas un pieredze kādam ir vajadzīga," runājot par darbu privātajā sektorā, teica Kariņš.
"Nemaz", atbildot uz jautājumu, vai nepietrūkst darbošanās politikā, teica Kariņš.
Runājot par jautājumiem, kas skar politiku, viņš sacīja, ka neatbalsta "Vienotības" pašreizējās vadības virzienu. Vienlaikus viņš joprojām esot partijas biedrs. Tomēr uz jautājumu, vai viņš būtu gatavs atgriezties politikā, atbildēja, sakot, ka "būtu gatavs palīdzēt cilvēkiem".
Bijušais politiķis kritizēja augstākās valsts amatpersonas, kuras, piemēram, nedevās uz Parīzes Dievmātes katedrāles atklāšanu. Viņš norādīja, ka Latviju ir vairāk jāpārstāv starptautiski, taču pašlaik tas netiekot darīts pietiekamā līmenī.
Tāpat Kariņš kritizēja pieņemtos lēmumus saistībā ar otro pensiju līmeni. Viņš klāstīja, ka plāns līdz 2028.gada beigām vienu procentpunktu no otrā pensiju līmeņa pārnest uz pirmo pensiju līmeni Ir nepareizs. Viņš uzskata, ka varēja atrast citus veidus, kā palielināt budžetu.
Jau ziņots, ka Kariņš nolēmis atkāpties no partijas "Vienotība" valdes, jo vairs neatbalstot šīs partijas īstenoto politiku.
Par šo savu lēmumu Kariņš paziņojis tviterī, paužot viedokli, ka "ir smaga kļūda samazināt nākotnes pensiju iemaksas un nopietni celt nodokli kapitāla krājējiem". Ar Kariņa kritizētajām iecerēm nāca klajā "Jaunās vienotības" (JV) vadītā valdība, plānojot nākamā gada budžetu.
Kariņš ar "Vienotību" bija saistīts kopš tās izveidošanas. Viņš bija viens no "Vienotības" priekšteces - partijas "Jaunais laiks" - dibinātājiem. Pārstāvot šīs partijas, Kariņš ieņēmis vairāku ministru amatus, kā arī bijis ievēlēts vairākos Saeimas un Eiropas Parlamenta (EP) sasaukumos.
Par Latvijas Ministru prezidentu Kariņš kļuva 2019.gada sākumā un aizvadīja šajā amatā nepilnus piecus gadus. 2023.gada rudenī pēc viņa atkāpšanās no Ministru prezidenta amata valdības vadīšanu pārņēma Kariņa partijas biedre, pašreizējā premjere Evika Siliņa, bet Kariņš viņas valdībā kļuva par ārlietu ministru.
No ārlietu ministra amata Kariņš šogad atkāpās līdz ar lidojumu skandālu. Pēc tam viņš īsu brīdi pastrādāja par Saeimas deputātu, līdz augustā nolika mandātu un pameta politiku, bet septembrī pievienojās stratēģiskās komunikācijas konsultāciju kompānijai "Kreab". Kariņš "Kreab" esot vecākais padomnieks, kurš konsultē klientus ģeopolitikas, Eiropas Savienības politikas un citos politikas jautājumos.
Iepriekš Latvijas Televīzija ziņoja, ka Kariņš bijis saraksta augšgalā starp kandidātiem NATO ģenerālsekretāra vietnieka amatam, tomēr šo amatu viņš neieguva. Kariņam esot bijušas labas izredzes tikt apstiprinātam, taču beigās, pēc neoficiālām ziņām, visticamāk, ievērojot dzimumu līdztiesības principu, izlemts par labu sievietei ģenerālsekretāra vietnieka amatā.
Kā liecina "Firmas.lv" dati, "Vienotības" valdē ir ievēlēti 15 cilvēki. Valdē darbojas tās priekšsēdētājs finanšu ministrs Arvils Ašeradens, Kariņš, Ministru prezidente Siliņa, EP deputāte Inese Vaidere, iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis, izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša, Saeimas deputāti Zanda Kalniņa-Lukaševica, Jānis Reirs, Edmunds Jurēvics, Ainars Latkovskis, Dāvis Mārtiņš Daugavietis un Raimonds Čudars, Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs, Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis un Rīgas domes deputāts Olafs Pulks.
"Vienotība" ir lielākā JV ietilpstošā partija, un JV ir visplašāk pārstāvētais politiskais spēks pašreizējā Saeimas sasaukumā. Pēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma veidotajā pētījumu centra SKDS jaunākajā partiju reitingā JV ierindojās trešajā vietā aiz Saeimas opozīcijas partijām "Nacionālā apvienība" un "Latvija pirmajā vietā". Mēnesi iepriekš vēl JV partiju reitingā ieņēma līdera pozīciju.
Kariņš: Darbs privātajā sektorā ir interesants
LETA 10.01.2025
Notiks sabiedriskās apspriešanas sanāksme par vēja parku "Līvāni"
LETA 17.11.2026
Rīga, 17. nov., LETA. Šodien notiks sabiedriskās apspriešanas sanāksme par atjaunīgās enerģijas attīstītāja SIA "Vindr Latvia" plānotā vēja elektrostaciju (VES) parka "Līvāni" būvniecības ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) ziņojumu, liecina informāci
...
Biržā sāks tirgot "Grenardi Group" obligācijas
LETA 17.11.2026
Rīga, 17. nov., LETA. Birža "Nasdaq Riga" šodien "First North" obligāciju sarakstā sāks tirgot juvelierizstrādājumu tirgotāja "Grenardi Group" obligācijas, teikts biržas "Nasdaq Riga" paziņojumā.
Jau ziņots, ka "Grenardi Group" obligāciju emisijas a
...
"Jūrmalas ūdens" apgrozījums deviņos mēnešos pieaudzis par 10%
LETA 17.11.2026
Rīga, 17. nov., LETA. Pašvaldības SIA "Jūrmalas ūdens" apgrozījums šogad deviņos mēnešos bija 7,394 miljoni eiro, kas ir par 10% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā, bet uzņēmuma zaudējumi samazinājās divas reizes un bija 245 328 eiro, liecina "Jūrm
...