Augļkopji lūdz kompensēt sala radītos zaudējumus

Rīga, 16.dec., LETA. Augļkopji nosūtījuši vēstuli Saeimas deputātu grupas lauksaimniecības attīstībai priekšsēdētājam Jānim Grasbergam (NA) un zemkopības ministram Armandam Krauzem (ZZS) ar lūgumu kompensēt šā gada sala, salnu un sniega radītos zaudējumus augļu un ogu audzētājiem, aģentūru LETA informēja kooperatīvās sabiedrības "Bio Berries Latvia" un SIA "Guka" valdes loceklis Gundars Kārkliņš.

Viņš skaidroja, ka Latvijas augļkopjiem patlaban ir grūta situācija, jo otro gadu pēc kārtas klimatisko apstākļu dēļ ražas zudumi atsevišķiem augļkopjiem ir līdz 100%, bet lielākajai daļai veido aptuveni 80-95%. Agra siltuma iestāšanās uz ilgāku periodu marta beigās, kam sekoja sals un sniegs, kā arī pavasara salnu ietekme, kad ogulāju krūmi bija pilnziedā, radīja ražas zudumu un kritisku situāciju Latvijas mazajiem augļu un ogu audzētājiem.

Tāpēc augļkopji lūdz rast atbalstu, lai nebūtu jāizbeidz saimniekošana augļkopības nozarē. Vēstulē norādīts, ka Igaunijas un Polijas augļkopji, kuru ražas arī cieta 2024.gada pavasara salnās, jau ir saņēmuši valsts un Eiropas Savienības (ES) atbalstu, kas Latvijas augļkopju situāciju padara vēl sarežģītāku.

Tāpat vēstulē atzīmēts, ka 2023.gadā, pateicoties lauksaimniecības organizāciju spiedienam un zemkopības ministra atsaucībai, daļa no zaudējumiem augļkopjiem kompensēta, izmantojot valsts budžeta un ES Klimata pārmaiņu fonda līdzekļus. Atlikušo zaudējumu daļu augļkopji sedza no iepriekšējo gadu uzkrājumiem. Tomēr šogad šī īpašā atbalsta shēma nav iedarbināta, par ko augļkopji ir uztraukušies.

Augļkopji akcentē, ka joprojām nav pieejams augļkopības platību apdrošināšanas pakalpojums salnu gadījumos un iepriekšējo periodu uzkrājumi jau izmantoti pagājušā gada zaudējumu segšanai. Atkārtotie zaudējumi rada sarežģītu situāciju, jo daudziem augļkopjiem ir saistības Lauku atbalsta dienesta administrētajos investīciju projektos, kā arī bankās. Atvērtā tirgus apstākļos augļkopji nevar zaudējumus atgūt arī caur augstākām pārdošanas cenām, jo augļu un ogu imports no Polijas un Ukrainas realizācijas cenas saglabā Latvijas augļkopjiem neizdevīgi zemā līmenī.

Vēstulē uzsvērts, ka augļkopības saimniecības dažādo lauksaimniecisko darbību, piesaista laukiem darbaspēku, un rada lielāku pievienoto vērtību lauksaimniecības zemes izmantošanai.

Deputātiem un ministram nosūtīto vēstuli parakstījuši Kārkliņš, SIA "Lonnija" valdes priekšsēdētājs Aldis Austers, SIA "Lekstes upenes" valdes loceklis Aigars Lielbārdis, SIA "Krogzeme" valdes locekle Diāna Krogzeme, zemnieku saimniecības "Kalniņi" īpašniece Kerija Ozola un SIA "Unus" valdes loceklis Krists Zicmanis.

Tāpat vēstuli parakstījusi zemnieku saimniecības "Lejas Ķikuri" īpašniece Ginta Blūma, zemnieku saimniecības "Jurkas" īpašniece Irēna Rācene, SIA "Mežstrauti" valdes locekle Vivita Indulēna, SIA "Bio Berries" valdes loceklis Gints Velmunskis un SIA "Berrypark" valdes loceklis Andis Dauga.

"Bio Berries Latvia" pērn strādāja ar 193 485 eiro apgrozījumu un 3005 eiro zaudējumiem, liecina "Firmas.lv" publiskotā informācija.

Kooperatīvs dibināts 2019.gadā, apvienojoties Latvijas upeņu audzētāju bioloģiskajām saimniecībām. Tā uzdevumi un mērķi ir vērsti uz biedru labklājības celšanu, attīstību un izaugsmi. Viens no kooperatīva uzdevumiem ir izveidot stabilus bioloģisko upeņu un citu ogu noieta kanālus Latvijas un eksporta tirgos.

"Guka" pērn strādāja ar 6977 eiro apgrozījumu un 15 702 eiro zaudējumiem. Uzņēmums reģistrēts 2016.gadā, un tā pamatkapitāls ir 2800 eiro. Kompānijas īpašnieki ir Diāna Kārkliņa (55%) un Kārkliņš (45%).