Vjačeslavs Dombrovskis augustā dibinās partiju uz nesen izveidotās biedrības "paveikto darbu pamata"

Rīga, 19.jūl., LETA. Saeimas deputāts Vjačeslavs Dombrovskis plāno augusta beigās dibināt savu politisko partiju, kas būs veidota uz nesen dibinātās biedrības "Republika 2030" "paveikto darbu pamata", aģentūrai LETA pastāstīja politiķis.

Kā liecina "Firmas.lv" pieejamā informācija, biedrība "Republika 2030" dibināta šī gada 29.martā. Vaicāts, vai partija taps uz šīs biedrības bāzes, Dombrovskis teica, ka juridiski biedrība nevar pārtapt par partiju, tomēr viņš apstiprināja, ka politisko partiju veidos uz biedrības pamata.

To, vai arī politiskā spēka nosaukums būs identisks dibinātās biedrības nosaukumam, deputāts vēl nevēlējās atklāt, sakot, ka nosaukumu visi uzzinās dibināšanas brīdī, kas plānots vasaras nogalē.

Vienlaikus parlamentārietis vēlējās paturēt noslēpumā potenciālos partijas biedrus, piebilstot, ka arī par tiem sabiedrība plašāk uzzinās tad, kad partija tiks dibināta.

Tomēr Dombrovskis atklāja, ka jau kādu laiku notiek aktīva jaunu biedru rekrutēšana, un viņam neesot ne mazāko šaubu par to, ka augusta beigās izdosies sapulcēt vairāk par minimāli nepieciešamajiem 200 biedriem.

Informācija biedrības mājaslapā liecina, ka "Republika 2030" valdē ir bijusī "Saskaņas" deputāte un bijusī Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietniece Evija Papule, atvaļināts pulkvedis Raimonds Rublovskis, juriste un bijusī Latvijas Valsts kancelejas direktore Elita Dreimane, Daugavpils "Ditton" pievadķēžu rūpnīcas valdes loceklis, kādreizējais SIA "Rēzeknes satiksme" vadītājs Jevgēnijs Koršenkovs, bijusī Valsts datu inspekcijas vadītāja Signe Plūmiņa, ekonomists Sergejs Gubins, kādreizējais Centrālās finanšu un līgumu aģentūras darbinieks Artūrs Grigorjevs, konsultants, mūziķis un kādreizējais laikraksta "Diena" galvenais redaktors Sergejs Ancupovs, bijušais Saeimas deputāts un satiksmes ministrs Anrijs Matīss, kā arī starptautiskais ekonomikas attīstības un kādreizējais Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) valsts sekretārs un SIA "Rīgas namu pārvaldnieks" kādreizējais valdes priekšsēdētājs Aleksandrs Antonovs.

Vairāki no biedrības valdes locekļiem jau iepriekš darbojušies kopā ar Dombrovski. Piemēram, Papule darbu 13.Saeimā sāka kā "Saskaņas" frakcijas deputāte, taču, neesot partijas biedre, frakciju pameta. 13.Saeimas vēlēšanās no "Saskaņas" saraksta bija startējis arī Matīss, kurš parlamentā netika. Viņš savulaik darbojies arī partijā "Vienotība". Vēlēšanās no "Saskaņas" saraksta iepriekš startēja, bet mandātu neieguva arī Rublovskis un Gubins.

Zināma politiskā pieredze ir arī Ancupovam, kurš bijis kādreizējās Zaļo un zemnieku savienību pārstāvošās veselības ministres Andas Čakšas padomnieks.

Iepriekš Dombrovskis aģentūrai LETA pavēstīja, ka viņa dibinātā partija nākamgad startēs Saeimas vēlēšanās. Politiķis martā uzsvēra, biedrības dibinātāji uzskata, ka piedalīties Latvijas politikā, iestājoties kādā no nišām - labējiem, kreisie, krievi, latvieši utt. - ir strupceļš, tāpēc topošā organizācija plāno nešķirot cilvēkus ne pēc viņu tautības, ne arī ideoloģiskās pozīcijas. Galvenais kritērijs būs cilvēku paveiktais, jo tieši to, kā akcentēja, Dombrovskis, topošā biedrība un partija vēlas iedibināt kā kritēriju pašu darbībai.

Topošā partija būs centriska, stāstīja Dombrovskis, apgalvojot, ka tā būs pirmā partija Latvijā, kas balstīsies tikai misijā un vīzijā, nevis aicinājumos par to balsot tikai tāpēc, ka "esam tādi, kā mūsu vēlētāji". Organizācijas moto būs "Latvija var labāk, un mēs varam labāk!".

Topošā politiskā spēka vīzija ir 20 gadu laikā panākt to, ka Latvija kļūst par vienu no pasaules attīstītākajām valstīm ar Zviedrijai līdzīgu ienākumu līmeni. "Ja turpināsim tā, kā ir tagad, tad Zviedrijas līmeni nesasniegsim pat 100 gadu laikā. Tāpēc aicināsim tos sabiedrības locekļus, kam vīzija ir noteicoša, neatkarīgi no tautības un ideoloģijas," pauda politiķis. Tāpat topošā organizācija uzskata, ka Latvijā ļoti nepieciešams veikt valsts pārvaldes un valsts konstitucionālās uzbūves reformu, kas nozīmētu ieviest tautas vēlētu prezidentu, viena mandāta vēlēšanu iecirkņus, nostiprināt valdības lomu, vienlaikus palielinot ministru atbildību, kā arī pārskatīt ministriju kompetences un prasības ierēdņiem.

Dombrovskis, kurš 13.Saeimā tika ievēlēts no partijas "Saskaņa" saraksta, pērn izstājies gan no partijas, gan tās Saeimas frakcijas. Politiķis iepriekš pretendējis uz šī politiskā spēka vadītāja amatu, taču partijas biedru vairākuma atbalstu neguva. Dombrovskis uzsvēra, ka viņš nevarēja samierināties, ka partija, par kuru balso lielākā daļa Latvijas krievvalodīgo, ir "mūžīgi atstāta aiz sarkanajām līnijām bez jebkādas iespējas veidot dialogu un pievienoties politiskās pārvaldes procesam". Savu pievienošanos "Saskaņai" Dombrovskis skaidroja ar vēlmi partiju "izvilkt no sarkanajām līnijām", taču tas neizdevās, jo to nav vēlējusies pati partija. "Mana sirdsapziņa ir tīra, jo es mēģināju to darīt," puda Dombrovskis.