Aptauja: Pērn atkritumus šķiroja 60% Latvijas mājsaimniecību

Rīga, 21.apr., LETA. Pagājušajā gadā atkritumus šķiroja 60% Latvijas mājsaimniecību, kas ir par četriem procentpunktiem vairāk nekā 2018.gadā, liecina izlietoto iepakojumu apsaimniekošanas uzņēmuma AS "Latvijas zaļais punkts" un pētījumu centra SKDS veiktā aptauja.

Biežāk šķirotie atkritumi tāpat kā 2018.gadā arī pērn bija stikla pudeles un burkas, ko no cilvēkiem, kuri veic šķirošanu, 84% atlasa atsevišķi, baterijas - 72%, plastmasas PET pudeles - 76%, papīrs un kartons - 63%, skārdenes - 34%, nolietotas elektroierīces - 38%, bioloģiskie atkritumi - 25% un nolietotās riepas - 21%.

Populārākie iemesli, kādēļ iedzīvotāji nešķiro atkritumus, pērn bija - tuvumā nav pieejami šķirošanas konteineri (62%), ieradums visus atkritumus izmest vienuviet (30%), atkritumu šķirošana rada neērtības (23%), kā arī nav saprotams, kādēļ jāšķiro (7%).

Aptaujā noskaidrots, ka 63% respondentu uzskata, ka viņiem ir pietiekama un saprotama informācija par sašķiroto atkritumu apsaimniekošanu, bet 31% - nav. Savukārt atbildot uz jautājumu, kādēļ cilvēki paši nav gatavi uzņemties iniciatīvu atkritumu šķirošanas infrastruktūras attīstībai, lielākā daļa - 73% - pauda, ka nav vērsušies pie sava atkritumu apsaimniekotāja vai pašvaldības.

Respondenti visvairāk atkritumu šķirošanas vietas vēlētos redzēt daudzdzīvokļu namu pagalmos - 82%, veikalu apkārtnē - 56%, privātmāju rajonos - 47%, parkos un citās atpūtas vietās - 34%, lauku teritorijās - 32%, pludmalēs - 24% un degvielas uzpildes stacijās - 29.

Par populārākajiem veidiem, kā mazināt vides "piedrazošanu", aptaujas respondenti nosauca - nepieciešams vairāk atkritumu konteineru un urnu (54%), nepieciešama cilvēku izglītošana (50%), par piesārņošanu jāpiemēro lielāki sodi - 32%, kā arī nepieciešama depozīta sistēmas ieviešana - 37%.

Tāpat aptaujātie cilvēki lielākoties pauduši atbalstu dzērienu iepakojuma depozīta sistēmai - 88% respondentu, 89% atbalsta tekstila šķirošanas un savākšanas sistēmas ieviešanu, bet 84% atbalsta atkritumu izmantošanu siltumenerģijas iegūšanai.

No aptaujātajiem nedaudz vairāk par pusi atzīst, ka cenšas ikdienā samazināt radīto atkritumu daudzumu. 45% respondentu nevajadzīgās lietas ziedo, atdod citiem, 34% izvairās no impulsīviem pirkumiem, 34% izmanto pirkumiem atkārtojami lietojamu iepakojumu, 23% šķiro visus pārstrādei derīgos atkritumus, 19% vecās lietas pārveido jaunās, 12% pērk preces tikai pārstrādājamos iepakojumos, 32% nevajadzīgās lietas pārdod, bet 6% cenšas ievērot bezatkritumu dzīvesveidu.

Kā liecina "Firmas.lv" informācija, "Latvijas zaļais punkts" reģistrēts 2000.gadā, un tā pamatkapitāls ir 1,087 miljoni eiro. "Latvijas zaļā punkta" akcionāri ir SIA "Eco Baltia grupa", SIA "Zaļā josta" un biedrība "Latvijas Iepakojuma asociācija". Savukārt patiesā labuma guvēja - Lietuvas pilsone Deimante Korsakaite.

2019.gadā "Latvijas zaļais punkts" strādāja ar 8,711 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 8,4% vairāk nekā gadu iepriekš, kā arī ar 843 010 eiro peļņu, kas ir 3,4 reizes vairāk nekā 2018.gadā. Finanšu rādītāji par 2020.gadu vēl nav publiskoti.
Raksta pirmavots