"Latvijas zaļais punkts": Atkritumu apsaimniekošanas plāns neatrisina visas problēmas

Rīga, 17.marts, LETA. Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns 2021.-2028.gadam ir labs, tomēr tas neatrisina visas problēmas, aģentūrai LETA sacīja izlietoto iepakojumu apsaimniekošanas uzņēmums AS "Latvijas zaļais punkts" vadītājs Kaspars Zakulis.

Viņš sacīja, ka plānā ir skaidri definēti virzieni, kurus valsts turpmākajos gados plāno atbalstīt. "Līdz ar to mums kā uzņēmējiem ir daudz vairāk skaidrs, kā būvēt atkritumu savākšanas un pārstrādes biznesu," sacīja Zakulis.

Uzņēmuma direktors norādīja, ka plāns ieskicē scenārijus līdz pat 2035.gadam, iezīmējot gan mērķus, gan darāmos darbus. Pēc viņa teiktā, uzņēmējiem ir svarīgi plānot attīstību ilgtermiņā, jo tiek ieguldītas lielas investīcijas, kuru atmaksāšanās periods var būt desmit un vairāk gadu.

"Tāpēc ir labi, ka no valsts puses ir definēti gana skaidri mērķi, kā pēc plānā noteiktā termiņa un vēl ilgākā periodā šajā nozarē Latvijai ir jāizskatās. Līdz ar to uzņēmēji daudz drošāk var ņemt kredītus, celt rūpnīcas un veidot pārdomātas ilgtermiņa attīstības stratēģijas," uzsvēra Zakulis.

Viņa ieskatā saturiski šis plāns ir liels solis uz priekšu, lai Latvija mērķtiecīgi virzītos uz ilgtspējīgu atkritumu apsaimniekošanu. "Tas skaidri definē ražotāju atbildības sistēmu kā veiksmīgāko risinājumu, paredzot, ka tā neaprobežojas tikai ar iepakojumiem, elektroprecēm vai videi kaitīgām precēm, piemēram, riepām, baterijām, eļļām, bet iet vēl tālāk," klāstīja "Latvijas zaļā punkta" direktors.

Zakulis uzsvēra, ka mērķis ir viens - pēc iespējas samazināt to atkritumu daudzumu, par kuriem atbildība nevienam līdz šim nav piemērota.

Vienlaikus viņš atzina, ka attiecīgais plāns nerisina visas problēmas. "Pašreiz plāns attiecas tikai uz atkritumu savākšanu un pārstrādi, tomēr tajā nav atrunāts, kur pārstrādātos materiālus likt. Nav noteikts, kā tiks atbalstīta, piemēram, pārstrādāto riepu gumijas izmantošana asfalta ražošanā, tehniskā komposta - ceļubūvē un tā tālāk," teica Zakulis un uzsvēra, ka tam vajadzētu būt kompleksam pasākumam, jo noteikt obligātu savākšanu ir par maz un nepieciešama pārstrādātā materiāla tālāk izmantošana.

Jau vēstīts, ka valdība šā gada janvārī pieņēma Atkritumu apsaimniekošanas valsts plānu 2021.-2028.gadam, kas paredz paplašināt atkritumu dalītās vākšanas sistēmu un attīstīt atkritumu apsaimniekošanas institucionālo sistēmu, veidojot spēcīgākus atkritumu apsaimniekošanas reģionus.

"Latvijas zaļais punkts" organizē izlietotā iepakojuma, elektropreču un videi kaitīgu preču pārstrādi uzņēmumu vietā saskaņā ar Latvijas vides aizsardzības fonda apstiprinātu vairāku gadu darbības plānu.

Kā liecina "Firmas.lv" informācija, uzņēmums reģistrēts 2000.gadā, un tā pamatkapitāls ir 1,087 miljoni eiro. "Latvijas zaļā punkta" akcionāri ir SIA "Eco Baltia grupa", SIA "Zaļā josta" un biedrība "Latvijas Iepakojuma asociācija". Savukārt patiesā labuma guvēja - Lietuvas pilsone Deimante Korsakaite.

2019.gadā "Latvijas zaļais punkts" strādāja ar 8,711 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 8,4% vairāk nekā gadu iepriekš, kā arī ar 843 010 eiro peļņu, kas ir 3,4 reizes vairāk nekā 2018.gadā. Finanšu rādītāji par 2020.gadu vēl nav publiskoti.