Līdzīpašnieks: Bioatkritumu pārstrādes iekārtu "Brakšķos" var izbūvēt par 30-35% lētāk nekā "Getliņos"

Rīga, 10.dec., LETA. Bioatkritumu pārstrādes iekārtu atkritumu poligonā "Brakšķi" Jelgavas pusē var izbūvēt par 30-35% lētāk nekā "Getliņos", tādēļ nav loģiska iecere slēgt Zemgales atkritumu poligonu, aģentūrai LETA pauda "Brakšķu" apsaimniekotāja SIA "Jelgavas komunālie pakalpojumi" līdzīpašnieces SIA "Kulk" valdes loceklis un tehniskais direktors Jānis Melbārdis.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ir plānojusi reformu, kas paredz atkritumu apglabāšanas poligonu skaita samazināšanu no desmit uz pieciem. No vairākiem Zemgales novadiem atkritumus vajadzēs vest desmitiem vai pat vairāk nekā 100 kilometru uz "Getliņu" poligonu Rīgā.

Lai apsaimniekotu Zemgales bioloģiski noārdāmos atkritumus, ministrija piedāvā palielināt "Getliņu" bioloģisku atkritumu pārstrādes iekārtas jaudu. Pēc Melbārža teiktā, poligons "Brakšķi" šogad iesniedza projekta pieteikumu bioatkritumu pārstrādes iekārtas izbūvei, kas būtu izmaksājusi par 30-35% lētāk, nekā to plāno realizēt VARAM.

"Jūlijā uzņēmums "Jelgavas komunālie pakalpojumi", kura kapitāldaļas pieder arī "Kulk", iesniedza Centrālajā finanšu un līgumu aģentūrā bioloģisko atkritumu pārstrādes iekārtas projekta pieteikumu. Bet tolaik vēl neviens neko nezināja par ministrijas plāniem. Rezultātā mūsu ideja ir "iesaldēta"," skaidroja Melbārdis, piebilstot, ka bez jaunas iekārtas poligons jau pēc trim gadiem nespēs pieņemt bioloģiskos atkritumus, kas nozīmē, ka arī visai pārējai darbībai nebūs jēgas.

"Kulk" pārstāvis norāda, ka ir neloģiski vest atkritumus uz Rīgu, ja "Brakšķu" poligonā Jelgavas pusē esot iespējams izbūvēt iekārtu par 30-35% lētāk, nekā VARAM to iecerējusi "Getliņos". Zemgales reģionam pietiktu ar iekārtu, kas spēj pārstrādāt 20 000 tonnu, un tādas iekārtas izbūves izmaksas būtu 400 eiro par vienu pārstrādājamo tonnu, kopā tas ir astoņi miljoni eiro.

"VARAM Rīgā grib uzbūvēt iekārtu, kuras pārstrādes jauda ir 100 000 tonnu. Izmaksas uz vienu pārstrādājamo tonnu ir nevis mūsu aplēstie aptuveni 400 eiro, bet gan 550-650 eiro. Tāda iekārta, kādu vēlamies uzbūvēt "Brakšķos", Rīgā izmaksātu jau 12 miljonus, ja aprēķinos izmantojam vidējo - 600 eiro. Sanāk, ka galvaspilsētā celtniecība izmaksātu par 33% vairāk," apgalvoja Melbārdis.

Uzņēmums nesaskata ne ekonomiski, nedz arī loģiski pamatotus argumentus poligona likvidācijai un neredz arī iemeslus, kāpēc "Brakšķu" projektam nevarētu piešķirt finansējumu. Melbārdis arī uzsvēra, ka VARAM atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūras attīstībai bija paredzējusi teju 98,5 miljonus eiro.

"Firmas.lv" dati liecina, ka "Jelgavas komunālo pakalpojumu" apgrozījums pērn bijis 3,698 miljoni eiro, uzņēmums cietis 22 718 eiro zaudējumus. Atkritumu apsaimniekotāja īpašnieki ir Jelgavas dome (51%) un "Kulk" (49%).

Savukārt "Kulk" īpašniece ir Eva Melbārde. Uzņēmuma apgrozījums 2019.gadā bijis 9,918 miljoni eiro, bet peļņa 925 029 eiro.

LETA jau ziņoja, ka VARAM rosina uz pusi samazināt atkritumu apsaimniekošanas reģionu skaitu, teikts valsts sekretāru sanāksmē izsludinātajā informatīvajā ziņojumā "Par sadzīves atkritumu apsaimniekošanas reģionu attīstību Latvijā pēc 2020.gada".

Ziņojums paredz sadzīves atkritumu apsaimniekošanas reģionu reformu, pārskatot sadzīves atkritumu reģionu robežas un poligonu funkcijas, pārejot no desmit sadzīves atkritumu apsaimniekošanas reģioniem uz pieciem, lai efektīvāk izmantotu resursus un sasniegtu jaunos atkritumu apsaimniekošanas mērķus.