"Latvijas valsts meži" šogad prognozē 1,5% apgrozījuma pieaugumu

Rīga, 21.jūn., LETA. Latvijas valsts mežu apsaimniekotāja AS "Latvijas valsts meži" (LVM) šogad prognozē 1,5% apgrozījuma pieaugumu salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, intervijā aģentūrai LETA sacīja LVM valdes loceklis Edvīns Zakovics.

"Prognozes liecina par šī gada apgrozījuma pieaugumu apmēram 1,5% apmērā. Šā gada pirmajā pusē cenas vēl ir ļoti labas, bet otrajā pusgadā paredzam, ka tās būs zemākas," sacīja Zakovics. Viņš teica, ka šādas prognozes ir saistītas ar jau šobrīd vērojamo koksnes cenu kritumu galvenokārt saistībā ar nenoteiktību par turpmāko situāciju noieta tirgos.

LVM valdes loceklis atgādināja, ka jau pērn koksnes cenas kritās, un no koksnes un koksnes izstrādājumiem zāģmateriālu eksports veidoja lielākos ieņēmumus valstij - gandrīz 691 miljona eiro. Pieauga arī kurināmās koksnes eksports un apaļkoku eksports, bet par 0,5% samazinājās eksports plātnēm, radot nenoteiktību šajā gadā.

Zakovics teica, ka LVM tradicionālais zāģmateriālu tirgus ir Lielbritānija, kas vienmēr ir bijusi liels zāģmateriālu patērētājs, pateicoties tās ļoti lielajām būvniecības jaudām, taču patlaban šajā tirgū ir liela nenoteiktība. "Būs pagājuši trīs gadi, kopš referenduma par tās izstāšanos no Eiropas Savienības (ES), bet joprojām tā nav izstājusies. (..) Ražotājiem ir jāsaprot, vai būs muitas nodevas, vai kādi citi maksājumi vai nē. Attiecīgi visi uzņēmēji šajā valstī nenoteiktās situācijas dēļ ir izveidojuši materiālu rezerves. Varētu teikt, ka Lielbritānijā noliktavas ir piepildītas, lai nodrošinātu sevi ar materiāliem Lielbritānijas izstāšanās no ES gadījumā. Un tā kā noliktavas ir pilnas, cenas materiāliem krītas," viņš secināja.

Savukārt plātņu ražošanā, pēc viņa teiktā, cenas kritušās klimata izmaiņu dēļ, tostarp klimata izmaiņu dēļ. "Liels plātņu noieta tirgus ir Vācija, savukārt tur pēdējā laikā ir izskanējis skandāls saistībā ar dīzeļdzinēju izmantošanu, kas rada lielu ogļskābās gāzes (CO2) izmešu apjomu. Tas rada zināmu nenoteiktību autobūves industrijā. Savukārt mēs to izjūtam kā pieprasījuma samazinājumu pēc plātnēm, jo tās tiek izmantotas kravas mašīnu būvniecībā, piemēram, grīdu izstrādē," viņš teica.

Tāpat Zakovics teica, ka uzņēmuma šā gada prognozes ietekmē arī ar klimatu saistītie faktori - pagājušā sniegotā ziema Centrāleiropā, kad daudzviet arī tika piedzīvotas lavīnas, attiecīgi, ietekmē kalnos augošos mežus. "Izgāztie, nolauztie koki dod koksni vietējam tirgum, turklāt par salīdzinoši zemu cenu. Šie koki ir jāsavāc, lai mežos nerastos negatīvas sekas kaut vai no sanitārā viedokļa. Tas rada lētus papildu koksnes apjomus tirgū," skaidroja Zakovics.

Vienlaikus viņš piebilda - lai arī šogad kompānija paredz apgrozījuma kāpumu, nav pārliecības par augstāku peļņu. "Tendences izmaksu jomā liecina, ka visas izmaksas pieaug - gan pakalpojumu, gan darbaspēka, līdz ar to šobrīd neesam pārliecināti, ka tā būs lielāka nekā pagājušajā gadā," viņš teica.

LETA jau vēstīja, ka "Latvijas valsts mežu" apgrozījums šogad pirmajos trijos mēnešos bija 89,751 miljons eiro, kas ir par 20,1% vairāk nekā 2018.gada attiecīgajā laika posmā. Savukārt pagājušo gadu LVM saskaņā ar kompānijas sniegto informāciju noslēgusi ar 333,191 miljona eiro provizorisko apgrozījumu. Kompānijas 2018.gada auditētie finanšu rezultāti vēl nav pieejami.

Informācija "Firmas.lv" liecina, ka 2017.gadā LVM apgrozījums veidoja 275,830 miljonus eiro, kas ir par 7,4% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas peļņa pieauga par 28,8% - līdz 65,209 miljoniem eiro. LVM vienīgais īpašnieks ir valsts, bet akciju turētāja - Zemkopības ministrija.