Priekules slimnīca pērn cietusi 26 394 eiro zaudējumus

Ventspils, 29.jūn., LETA. SIA "Priekules slimnīca" pērn cietusi 26 394 eiro zaudējumus, liecina uzņēmuma gada pārskats.

Priekules slimnīcas apgrozījums samazinājies no 911 344 eiro 2014.gadā līdz 866 481 eiro pērn jeb par 4%.

2015.gadā Priekules slimnīca strādājusi, pārsniedzot tai piešķirtās kvotas par 27 170 eiro, jo iestādei piešķirtais finansējums bijis nepietiekams, bet pacientu plūsma, kam pakalpojums bija nepieciešams, pārsniegusi finanšu ierobežojumus. Kā skaidro slimnīcas vadība, kvotas pārsniegšana ir vienīgais mehānisms, kā slimnīca var panākt valsts finansējuma palielinājumu nākamajā finanšu periodā.

"Diemžēl 2015.gadā papildu finansējumu neesam saņēmuši, tāpēc decembrī sniedzām veselības aprūpes pakalpojumus tikai par maksu," teikts uzņēmuma gada pārskata vadības ziņojumā.

Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, slimnīcas sniegtais veselības aprūpes pakalpojumu apjoms vairākās pozīcijās pērn ir samazinājies, kas ir skaidrojams ar to, ka nepieciešamais papildu finansējums saistībā ar kvotēto pakalpojumu pārsniegšanu gada beigās nebija piešķirts, bet decembrī sniegtie maksas pakalpojumi bija niecīgi iedzīvotāju zemās maksātspējas dēļ.

No 2015.gada aprīļa Priekules slimnīcā pārtraukts histoloģijas laboratorijas darbs, jo slimnīcā ilgstoši nebija ārsta-patologa. Turklāt, lai turpinātu sniegt šo pakalpojumu atbilstoši prasībām, būtu nepieciešams iegadāties jaunu aprīkojumu. Tas prasītu lielas investīcijas, bet tik neliela darba apjoma dēļ turpināt sniegt šo pakalpojumu nebija rentabli, tāpēc šis pakalpojums nodots Histoloģijas akadēmiskajai laboratorijai Rīgā, skaidro Priekules slimnīcas vadība.

Operāciju blokam Priekules slimnīca iegādājusies jaunu laparoskopijas iekārtu par 37 647 eiro. "Lielās cenas dēļ ierīci paņēmām līzingā uz diviem gadiem. Tas deva iespēju paplašināt darba apjomu un kvalitāti ginekoloģiskā un ķirurģiskā profila operācijām," teikts vadības ziņojumā.

Priekules slimnīcas ilglaicīgās sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas centrā veikts ēdināšanas telpas remonts, nodrošinot Pārtikas un veterinārā dienesta prasībām atbilstošus metāla galdus ar iebūvētām izlietnēm. Veikts kosmētiskais remonts arī atsevišķām istabiņām. 2015.gada vidējais aprūpes centra klientu skaits mēnesī bija 22-23 cilvēki. Ilglaicīgās sociālās aprūpes centrs 2015.gadā strādājis ar pozitīvu bilanci.

Tālākās Priekules slimnīcas attīstības perspektīvas ir pakļautas izmaiņām valsts ekonomiskajā un finanšu jomā, ka arī iespējamiem grozījumiem Veselības ministrijas (VM) stratēģiskajā attīstības plānā, nosakot katras slimnīcas statusu un darbības prioritātes. Nepietiekošs valsts finansējums veselības aprūpes budžetā nākotnē, kā arī neskaidra VM ilgtermiņa stratēģija, mainīga valsts veselības aprūpes pakalpojumu finansēšanas politika un personāla atalgojuma pieaugums pie samazinātā slimnīcas finansējuma ir nopietns riska faktors turpmākajā slimnīcas saimnieciskajā un finansiālajā darbībā, teikts vadības ziņojumā.

Ņemot vērā valsts finansējuma samazinājumu Priekules slimnīcai par 13 000 eiro atbilstoši 2016.gadā ar Nacionālo veselības dienestu noslēgtam līgumam, ieņēmumu palielinājumu slimnīca var plānot tikai maksas pakalpojumu jomā.

Šogad slimnīca vienojusies par nomas līguma noslēgšanu ar SIA "Ascendo" par operāciju bloka nomu maksas traumatoloģisko operāciju veikšanai sestdienās. Ar AS "Lattelecom" panākta vienošanās par ievērojami zemāku abonēšanas maksu.

"Ceram uz lielāku klientu plūsmu Ilgstošās sociālās aprūpes centrā, ka arī uz to, ka, samazinoties budžetam valsts pakalpojumu sniegšanai, pieaugs maksas pakalpojumu skaits. Papildus strādāsim pie izdevumu samazināšanas struktūrvienībās par elektrību, komunālajiem pakalpojumiem u.c.," teikts uzņēmuma vadības ziņojumā.

SIA "Priekules slimnīca" sniedz stacionāros un ambulatoros veselības aprūpes pakalpojumus, kā arī veic ilgstošu sociālo aprūpi. Dienas stacionārā pērn ārstējušies 822 pacienti un 62 aprūpes pacienti.

SIA "Priekules slimnīca" pamatkapitāls ir 436 206 eiro. 56,24% slimnīcas kapitāldaļu pieder Priekules novada pašvaldībai, bet pārējās kapitāldaļas - Vaiņodes, Grobiņas, Rucavas un Durbes novada pašvaldībām, liecina "Firmas.lv" dati.