KP atļauj "Latrapa" un "Latvijas Piena" apvienošanos

Kā ziņo aģentūra LETA, izvērtējot apvienošanos, KP secina, ka darījuma rezultātā konkurencei netiks nodarīts kaitējums. Darījumā martā "Latraps" palielināja savu līdzdalību "Latvijas Pienā" un kļuva par 73,286% uzņēmuma kapitāldaļu īpašnieku, tādējādi saskaņā ar "Latvijas Piena" statūtiem iegūstot negatīvu vienpersonisku kontroli. Proti, atbilstoši statūtiem balsstiesību vienkārša vairākuma iegūšana nepiešķir "Latrapam" pilnvaras vienpersoniski pieņemt stratēģiskus lēmumus, tajā pašā laikā rada situāciju, kad uzņēmumam ir tiesības jebkurus lēmumus bloķēt. Konkurences likuma izpratnē arī vienpersoniska negatīva kontrole uzskatāma par izšķirošas ietekmes iegūšanu, tādējādi tā ir paziņojama konkurences iestādei. Lai palielinātu savas kapitāldaļas līdz 79,72% un tādējādi iegūtu pozitīvu vienpersonisku izšķirošu ietekmi, "Latraps" darījuma gaitā plānojis palielināt "Latvijas Piena" pamatkapitālu. "Latrapa" galvenie darbības veidi ir graudu vairumtirdzniecība, savukārt "Latvijas Piens" nodarbojas ar piena pārstrādi un siera ražošanu. Tā kā neviens no apvienošanās dalībniekiem nedarbojas vienā konkrētā vai ar to vertikāli saistītā tirgū, KP uzņēmumu apvienošanas gadījumā nesaskata iespējamus draudus konkurencei. Tāpēc KP secina - apvienošanās rezultātā būtiski nemainīsies tirgus struktūra, nemazināsies konkurence un neizveidosies vai nenostiprināsies dominējošais stāvoklis nevienā no ietekmētajiem tirgiem. Kā ziņots, "Latraps" šā gada 30.martā iegādājās maksātnespējīgajam kooperatīvam "Trikāta KS" piederošos 53,66% kapitāldaļu un kļuva par vadošo piena pārstrādes uzņēmuma SIA "Latvijas Piens" dalībnieku ar 73,28% kapitāldaļu. Līdz ar to pārējiem līdzšinējiem īpašniekiem pieder atlikušās daļas - piensaimnieku kooperatīvam "Dzēse" - 20,84%, Vidzemes graudkopības kooperatīvam VAKS - 5,88% kapitāldaļu. Jau vēstīts, ka 14,79 miljonus eiro vērtā "Latvijas Piena" rūpnīca darbu sāka 2012.gadā. Kooperatīva biedru līdzfinansējums ir 1,42 miljoni eiro, kredīts bankās - aptuveni 9,24 miljoni eiro, bet Eiropas Savienības fondu finansējums - aptuveni 4,26 miljoni eiro. "Latvijas Piens" arī ir saņēmis valsts garantēto atbalstu - 7,11 miljonus eiro, par kura neatmaksāto pamatsummu - 5 027 473 eiro - 2015.gada 28.jūlijā valdība lēmusi piešķirt kredītbrīvdienas uz pusgadu. Rūpnīcas finansiālās problēmas tās vadība skaidroja ar krīzes situāciju piensaimniecībā, kā arī nepārdomātu fokusēšanos uz industriālo produktu ražošanu, kam pusotra gada laikā pasaules tirgos krasi samazinājās cena. Rūpnīca ražo sieru, vājpiena koncentrātu un krējumu. "Latvijas Piena" apgrozījums 2014.gadā bija 28,33 miljoni eiro salīdzinājumā ar 37,21 miljonu iepriekšējā gadā, bet zaudējumi sasniedza 1,26 miljonus salīdzinājumā ar 823 805 eiro peļņu 2013.gadā. Pagājušā gada finanšu datus uzņēmums vēl nav publiskojis. "Latrapa" apgrozījums 2014.gadā bija 163,17 miljoni eiro, bet peļņa - 1,43 miljoni eiro. Pērnie finanšu dati vēl nav publiskoti.