Dūklavs: Rūpnīcai "Latvijas piens" atrasts jauns investors

Rīga, 3.marts, LETA. Zemniekiem piederošajai Jelgavas rūpnīcai "Latvijas piens" atrast jauns investors, kurš iegādājies rūpnīcas lielākajam kapitāldaļu turētājam - kooperatīvam "Trikāta KS" - piederošās daļas, šodien biedrības "Zemnieku saeima" kongresā paziņoja zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS).

Nenosaucot konkrētu uzņēmumu vai uzvārdu, ministrs netieši atzina, ka pircējs varētu nebūt vietējais uzņēmums.

Kā liecina aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija, sākotnēji investoru sarakstā bija kooperatīvs "Latraps", uzņēmēju Paškausku ģimene, kā arī kāda Grieķijas kompānija, kuras darbība saistīta ar lauksaimniecību. Tieši šī kompānija neoficiāli tiek minēta kā iespējamais jaunais investors.

"Man bija saruna ar administratori un izskatās, ka tuvākajos datumos būs pielikts punkts šai epopejai," sacīja Dūklavs.

Viņš atzina, ka sākums rūpnīcai bija labs, tajā iesaistījās vietējie zemnieki, bet "gadās visādi, kad nemākulīgas saimniekošanas dēļ viss iebrauc grāvī".

"Tagad rūpnīcai būs jauni saimnieki un cerams, ka viņi vadīs uzņēmumu labāk," norādīja ministrs.

Kā ziņots, "Trikātas KS" pieder 53,66% "Latvijas piena" kapitāldaļas. Gada sākumā par tām tika rīkota cenu aptauja. Kā aģentūrai LETA toreiz norādīja maksātnespējas administratore Rudīte Klikuča, interese par akcijām izrādīja vairāki investori un rezultāts varētu būt zināms martā.

"Trikāta KS" kopš pērnā decembra vairs neveic saimniecisko darbību, jo nav saņēmusi nevienu maksājumu no "Latvijas piena", kas kooperatīvam ir parādā vairāk nekā trīs miljonus eiro, līdz ar to vairs netiks uzturēts spēkā mēģinājums atjaunot kooperatīva darbību, izmantojot tiesiskās aizsardzības pasākumu plānu, bet gan attiecīgi tiks virzīta kooperatīva bankrota procedūra.

Jau vēstīts, ka 14,79 miljonus eiro vērtā "Latvijas piena" rūpnīca darbu sāka 2012.gadā. Kooperatīva biedru līdzfinansējums ir 1,42 miljoni eiro, kredīts bankās - aptuveni 9,24 miljoni eiro, bet Eiropas Savienības fondu finansējums - aptuveni 4,26 miljoni eiro. Tāpat "Latvijas piens" ir saņēmis valsts garantēto atbalstu - 7,11 miljonus eiro, par kura neatmaksāto pamatsummu - 5 027 473 eiro - 2015.gada 28.jūlijā valdība lēmusi piešķirt kredītbrīvdienas uz pusgadu.

Rūpnīcas finansiālās problēmas tās vadība skaidroja ar krīzes situāciju piensaimniecībā kopumā, kā arī nepārdomātu fokusēšanos uz industriālo produktu ražošanu, kam pusotra gada laikā pasaules tirgos krasi samazinājās cenas. Rūpnīca ražo sieru, vājpiena koncentrātu un krējumu. Eksports industriālo produktu jomā veido 98%, patēriņa produktu jomā - 17%.

"Latvijas piena" dibinātāji 2010.gadā bija kooperatīvi "Trikāta KS", "Dzēse", kā arī "Piena partneri KS", apvienojot 600 saimniecības visā Latvijā. Tomēr 2014.gada 14.augustā "Piena partneri KS" izstājās no akcionāru saraksta, pamatojot lēmumu ar domstarpībām par attīstības stratēģiju un nododot savus 25% kapitāldaļu pārējiem rūpnīcas īpašniekiem, tostarp arī "Latrapam", kurš rūpnīcai pievienojās 2014.gada jūlijā ar viena miljona eiro investīcijām. Savukārt pērn decembrī akcionāriem pievienojās arī VAKS, investējot uzņēmumā 300 000 eiro.

Saskaņā ar "Firmas.lv" informāciju patlaban "Latvijas piena" īpašnieki ir kooperatīvi "Trikāta KS" ar 53,66% kapitāldaļu, "Dzēse" ar 20,94% kapitāldaļu, "Latraps" ar 19,62% kapitāldaļu, kā arī "VAKS" ar 5,87% kapitāldaļu.

"Latvijas piena" apgrozījums 2014.gadā bija 28,33 miljoni eiro salīdzinājumā ar 37,21 miljonu iepriekšējā gadā, bet zaudējumi sasniedza 1,26 miljonus salīdzinājumā ar 823 805 eiro peļņu 2013.gadā.