Piecas vienkāršas lietas veiksmīgam eksportam

Lūk, daži apsvērumi, kuri būtu jāņem vērā ikvienam ražotājam, kas domā par savas produkcijas eksportu. Jāizpēta, kas rodams noskatītās eksporta valsts veikalu plauktos Nenoliedzami, lai ar kādu produktu mēģinātu iekarot citas valsts tirgu, ir jāzina, kas tajā jau ir pieejams. Proti, jābrauc un "jānolasa plaukti". Tas nemaz nav dārgi: jānopērk vien lidmašīnas biļetes, atzīst trifeļu ražotāja "Pure Chocolate" valdes priekšsēdētājs Pēteris Žimants. Kā piemēru viņš min kādu Austrijas lielveikalu tīklu: mazliet vairāk nekā pusi plauktu aizņem lielo šokolādes ražotāju produkti, 30% - tirgotāja privātais zīmols, ap 10% - pārējie. Eksportētājam jādomā, vai ir vērts cīnīties par savu vietu ar citiem, tirgū tikpat maz zināmiem produktiem, vai meklēt kontaktus un ražot veikala privātajam zīmolam. Arī betona grīdu ražotāja "Primekss" valdes priekšsēdētājs Jānis Ošlejs iesaka doties vizītēs pie klientiem, kam ir ļoti līdzīgs darbības profils, kā tiem, ar kuriem jau tiek strādāts Latvijā. "Apciemojiet desmit klientus un jums būs labs priekšstats par to, vai un kā turpināt domāt par konkrēto tirgu," dod padomu Jānis Ošlejs. Ir vērts prasīt padomu kolēģiem, konkurentiem, citu nozaru uzņēmumiem Attīstoties biznesa videi Latvijā, uzņēmēji beidzot ir sākuši savā starpā dalīties ar informāciju, kas var būt noderīga gan partneriem, gan arī konkurentiem, atzīst eksportētāju pārstāvji. "Pure Chocolate" valdes priekšsēdētājs nekautrējas prasīt padomu ikvienam, kurš, viņaprāt, spēj to sniegt. "Arī konkurentiem – ļoti tieši: vai varam aizbraukt ciemos, paskatīties, kā jūs darāt to un to? Citu nozaru vai valstu pārstāvjiem varam prasīt par knifiem kādā valstī. Iegūtā informācija palīdz visiem," saka Pēteris Žimants. Produkts jāiepako atbilstoši mērķtirgum un jāizstrādā nevainojams piedāvājums Ikvienā valstī ir atšķirīga biznesa kultūra, kurai eksportētājam ir jāpiemērojas, taču tikpat būtiski ir nezaudēt savu latvisko "odziņu", min "Primekss" valdes priekšsēdētājs. Proti, produkts "jāiepako" tā, lai būtu piemērots noskatītajai eksporta valstij. Tas ir gan konkrētajam tirgum atbilstošs preces iesaiņojums, gan ar pārdošanu saistītie materiāli, gan arī biznesa vides paradumu ievērošana. "Jāuzsver, ka eksportā milzīga nozīme ir daudzām mazām lietām un sīkumiem. Piemēram, prezentējot produktu izstādēs, jābūt vietējā valodā sagatavotiem izdales materiāliem – vizītkartēm, bukletiem, pārstāvjiem jāspēj komunicēt angļu valodā," skaidro trifeļu ražotājs. Nedrīkst "pazaudēt" produktu pēc pārdošanas Lai darbošanās citā valstī būtu veiksmīga, jāseko, kā strādā izraudzītie sadarbības partneri. Proti, kāda ir pārdošanas cena, cik liela ir partnera peļņa, kurā plauktā produkts tiek izvietots, kā virzīts tirgū, utt. Ja to nedara, pēc laika var atklāties dažādas problēmas. "Reiz, pētot kādu pārdošanas samazināšanos, atklājām, ka cena veikalos ir daudz augstāka, nekā tai vajadzētu būt. Partnera arguments bija - mēs domājām, ka cilvēki pirks," kļūdu, kura bija jālabo, atminas "Pure Chocolate" valdes priekšsēdētājs. Ļoti neatlaidīgi jāattīsta kontakti un uzņēmums Eksportējošo uzņēmumu pārstāvji ir vienisprātis: strādāšana jebkurā citā valstī nozīmē būt ļoti pacietīgam un neatlaidīgam. Tostarp, cīnoties par potenciālo partneru un klientu uzticības iegūšanu – braucot vizītēs, aicinot ciemos pie sevis, rādot, stāstot un ļaujot izmēģināt. "Mūsu secinājums: nepietiek ar labu produktu, ir nepieciešama arī kvalitātes kontroles sistēma, kā arī skaidri saprotami procesi uzņēmumā. It īpaši, ja uzņēmums ir liels un tā produkcija tiek piegādāta klientiem daudzās valstīs, bez precīzas un saprotamas sistēmas būs grūti strādāt," atzīst "Primekss" pārstāvis. Taču tas ir tā vērts, jo darbs jaunā tirgū nozīmē arī jaunu pieredzi, kas ar laiku pārvēršas par būtisku priekšrocību. Proti, nākamajiem sadarbības partneriem ir iespējams piedāvāt arī praksē balstītas zināšanas. Eksporta atbalsta kustības "The Red Jackets" veiktais pētījums liecina, ka Latvijā 2014.gada savus produktus vai pakalpojumus eksportēja 5900 uzņēmumu, aptuveni trīs ceturtdaļām apgrozījums nepārsniedza vienu miljonu eiro, savukārt 224 uzņēmumiem – bija lielāks par desmit miljoniem eiro.