Strautiņš: Mazumtirdzniecības apgrozījumā maijā iezīmējas lēnāks pārtikas tirdzniecības pieaugums

Rīga, 30.jūn., LETA. Mazumtirdzniecības apgrozījumā maijā iezīmējas lēnāks pārtikas tirdzniecības pieaugums, norāda "DNB bankas" ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš. Viņš atgādina, ka pērn tieši pārtikas pārdošana auga salīdzinoši strauji. Pie pārtikas cenām jaunajā eiro izteiksmē pircēji pierada ātrāk, jo šīs lietas iegādājas ļoti bieži. "Neēst gluži vienkārši nav iespējams." Savukārt no emocionāli sāpīgajām izjūtām, ko sākotnēji radīja jaunie preču cenu cipari, kādu laiku pircēji varēja sevi pasargāt, atliekot to iegādi. Pārpalikusī nauda tika iztērēta pārtikai, bet šogad svārsts slīd uz pretējo pusi. Nepārtikas preču tirdzniecība maijā gada griezumā pieauga par 8,5%, bet pārtikas - samazinājās par 0,1%. Vidēji pirmajos piecos mēnešos nepārtikas pārdošanas pieaugums ir gandrīz tāds pats kā maijā - 8,4%, bet pārtikas veikalos bijis pieaugums par 2,4%. "Ļoti iespējams, ka pārtikas pārdošanai maijā kaitēja aukstais laiks, liekot atlikt dārza svētku sezonas atklāšanu," pieļauj Strautiņš. Par spīti dramatiskajai situācijai pasaulē, patēriņa attīstības perspektīvas Latvijā ir diezgan labas, vērtē Strautiņš. Saskaņā ar jaunākajiem "DNB Latvijas barometra" datiem, kas drīzumā tiks publicēti, Latvijas iedzīvotāju prognozes par ģimenes labklājību nākotnē ir vislabvēlīgākās šīs aptaujas vēsturē. "Savukārt vērtējums par pašreizējo situāciju ir atkārtojis līdz šim labāko rezultātu. Ziņas par algu pieaugumu un bezdarba samazināšanos sniedz izskaidrojumu šīm sajūtām." Strautiņš atzīmē, ka patlaban aktuālākais ekonomikas temats cilvēku prātos ir Grieķija. Saistībā ar to Strautiņš norāda uz aspektu, kas ilustrē salīdzinošās labklājības perspektīvas abās valstīs. Proti, Latvijā gan valsts parāds, gan privātā (nefinanšu) sektora parādi ir starp zemākajiem Eiropas Savienībā. Patlaban vērojamais patēriņa pieaugums Latvijā notiek par spīti tam, ka privātais sektors turpina strauji samazināt parādus. "Šim procesam beidzoties, patēriņa kāpums var paātrināties. Kredītu pieauguma cikli vienmēr liek ekonomiskajai situācijai izskatīties labākai, nekā tā ir patiesībā. Pretējā cikla fāzē savukārt situācija izskatās sliktāka, nekā tā ir patiesībā. Latvijas ekonomika šobrīd no iekšpuses izskatās glītāk nekā no ārpuses," norāda Strautiņš, piebilstot, ka jau pēc dažiem gadiem apstākļi var mainīties uz pretējo pusi. Ekonomists prognozē, ka ekonomikas pieaugums šīs desmitgades otrajā pusē noteikti nebūs 2-3%, kas ir šobrīd "oficiālais" bāzes scenārijs - tas būs lielāks. Taču atkal var pienākt brīdis, kad augošas labklājības apstākļos apņēmība rūpēties par panākumu stāsta turpināšanos tālākā nākotnē saruks. Strautiņš skaidro, ka nodokļu ieņēmumus lielā mērā nodrošina tieši patēriņš, līdz ar to tad var atrisināties valsts budžeta veidošanas dilemmas, kas šobrīd šķiet neatrisināmas. Taču šajā brīdī nevajadzētu kāpināt izdevumus līdz līmenim, kuru pēc tam būs grūti uzturēt. Ir bažas, ka tajā brīdī fiskālās atbildības partija būs zaudējusi ticamību ar pārāk drūmām prognozēm nesenā pagātnē. "Atceroties, kādi argumenti tika lietoti pret brīdinājumiem par ekonomikas pārkaršanu "burbuļa" periodā, šīs bažas nešķiet tīri teorētiskas. Gan labie, gan sliktie laiki mēdz turpināties ilgāk, nekā jebkurš spēja iztēloties, taču tie neturpinās mūžīgi," atzīst Strautiņš. Kā ziņots, šī gada maijā, salīdzinot ar aprīli, mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums samazinājās par 0,9%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie sezonāli izlīdzinātie dati salīdzināmajās cenās. Pārtikas preču mazumtirdzniecības apjoms samazinājās par 1,6%, bet nepārtikas preču apgrozījums - par 0,4%.