Eksperti: Investīciju piesaistei nepieciešams kvalificēts darbaspēks un strukturālas reformas

Rīga, 9.jūl., LETA. Lai arī investīciju vide līdz šim Latvijā ir bijusi noturīga pret negatīvajiem ārējiem faktoriem, tiešo ārvalstu ieguldījumu straujāku pieplūdumu kavē kvalificēta darbaspēka trūkums un vairākas ieilgušas strukturālās reformas, secina otrā Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju foruma (PLEIF) eksperti. Šādu viedokli eksperti pauda šodien notikušajā ārvalstu uzņēmēju sanāksmē, kas norisinājās Pasaules latviešu ekonomikas un investīciju foruma priekšvakarā. Eksperti piebilda, ka papildu riskus investīciju jomā ir radījusi pašreizējā reģionālā ģeopolitiskā situācija, tādēļ aktīvāk jāizmanto kontakti un iespējas latviešu diasporā. "Līdzšinējā dinamika ārvalstu investīciju jomā ir bijusi pozitīva. Pēdējā laikā tomēr kāpums ir kļuvis lēnāks, jo investoru lēmumus ietekmē nestabilā situācija Krievijā un Ukrainā," ceturtdien paziņoja Ekonomikas ministrijas Investīciju nodaļas vadītājs Jānis Volberts. Savukārt Ārvalstu investoru padomes Latvijā izpilddirektors Ģirts Greiškalns papildināja - lai saglabātu pozitīvu virzību tiešo ārvalstu investīciju piesaistē, nepieciešams skaidrs attīstības redzējums, kuram atbilstoši īsteno valdības politiku, nodrošinot stabilu un prognozējamu uzņēmējdarbības vidi, un veic atbilstošas investīcijas cilvēkresursu attīstībā un infrastruktūrā. "Ir jāaktualizē atgriešanās pie aizsāktajām reformām, kuru temps ir manāmi samazinājies - jārisina ar darbaspēka pieejamību un prasmēm saistītie jautājumi, jāturpina stiprināt tiesu vara, jānodrošina efektīva veselības un sociālās aprūpes sistēma, kā arī jāuzlabo izglītības sistēmas kvalitāte. Latvijas sarunās par dalību Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā jeb OECD ir identificēti vairāki jautājumi, piemēram, valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību pārvaldība, jo tas būtiski ietekmē mūsu valsts tēlu un ārējo konkurētspēju," piebilda Greiškalns. Eksperti bija vienisprātis, ka steidzami ir jāīsteno reformas vidējās un augstākās izglītības sistēmā, kurā pašlaik ir pārāk liela kvantitāte un nepietiekama kvalitāte. Tāpat ir nepieciešami pārkārtojumi tieslietu sistēmā un uzņēmējdarbību regulējošos tiesību aktos. "Investoru sarunās kā viens no šķēršļiem straujākai ekonomikas izaugsmei un tiešo investīciju pieaugumam Latvijā tiek minēts politiskās līderības trūkums. Valdībai ne tikai jārada vīzija vai jāizstrādā neskaitāmi plāni par tautsaimniecības attīstības virzienu, bet arī jāspēj vienoties par rīcību un nepieciešamo pasākumu īstenošanu," uzsvēra Greiškalns. Pasaules Bankas pētījumā "Doing Business" Latvija 189 valstu konkurencē jau zināmu laiku ierindojas starp 15% labāko valstu, tostarp pagājušajā gadā Latvijai bija 23.spēcīgākais sniegums. Turklāt, par spīti Krievijas sankcijām, Latvijas eksporta apmēri turpina pieaugt, palielinās arī iedzīvotāju neto ienākumi, savukārt bezdarba līmenis turpina samazināties. Pēc Latvijas Bankas apkopotajiem statistikas datiem, šāgada pirmā ceturkšņa beigās uzkrāto tiešo ārvalstu investīciju apmērs sasniedza 12,4 miljardus eiro pretstatā 12 miljardiem eiro pagājušā gada nogalē. 2014.gadā tiešajās ārvalstu investīcijās Latvija saņēma 355 miljonus eiro pretstatā 680 miljoniem eiro 2013.gadā. Ceturtdien Rīgā notikušajā sanāksmē ārvalstu uzņēmēji iepazinās ar Latvijas ekonomikas aktualitātēm, attīstības tendencēm, eksporta potenciālu un investīciju iespējām. Viens no centrālajiem jautājumiem ekspertu diskusijās bija ārvalstīs dzīvojošo latviešu diasporas devums Latvijas ekonomiskajā izaugsmē. Turklāt speciālisti iepazīstināja ārzemju uzņēmējus ar pašreizējo situāciju Latvijas tautsaimniecībā, izteica nākotnes prognozes un izvērtēja investīciju vidi Latvijā. Sanākušos uzrunāja arī Latvijas premjerministre Laimdota Straujuma (V) un ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (V). PLEIF mērķis ir Latvijas ekonomiskās izaugsmes nolūkā stiprināt sadarbību starp dažādās uzņēmējdarbības nozarēs strādājošiem profesionāļiem Latvijā un veicināt inovāciju, finanšu un zināšanu kapitāla piesaisti Latvijai, kā arī stiprināt ārpus Latvijas dzīvojošo latviešu piederību mūsu valstij. Otro Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forumu rīko Pasaules brīvo latviešu apvienība kopā ar Ārlietu ministriju. Bez rīkotājiem foruma plānošanā iesaistīta Ekonomikas ministrija, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, Latvijas Institūts, Rīgas Ekonomikas augstskola un Amerikas Tirdzniecības palāta Latvijā. Otrais Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forums šogad pulcēs teju 200 dalībnieku no 15 valstīm.