Strautiņš: Mēneša deflācija spēcīgākā vismaz kopš 1997.gada

Rīga, 10.aug., LETA. Cenu samazināšanās jūlijā pret jūniju ir diezgan parasta parādība, bet šoreiz mēneša deflācija bijusi spēcīgākā vismaz kopš 1997.gada, cenām sarūkot par apaļu procentu, atzīmē "DNB bankas" ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš. Deviņdesmitajos gados sezonāli cenu kritumi vasarā bija ļoti izteikti, jo tajā laikā svaigas pārtikas daļa patēriņa grozā bija daudz lielāka - cilvēki daudz mazāk varēja atļauties tērēt citām precēm. Turklāt visa pārtikas ražošanas, pārstrādes un uzglabāšanas industrija bija daudz mazāk attīstīta, pašlaik tā palīdz mazināt cenu sezonalitāti, skaidro ekonomikas eksperts. Kopš 2000.gada kopējais patēriņa cenu indekss jūlijā nebija samazinājies vairāk kā par pusprocentu, izņemot vispārējas deflācijas pārņemto 2009.gadu. Šoreiz pārtikas cenas mēneša laikā samazinājās par 0,8%, kas ir pat nedaudz mazāk nekā vidēji iepriekšējos četros gados. Papildu grūdienu deflācijai deva citi faktori. Jau ap gadu miju bija skaidri nojaušams, ka jūlijā samazināsies mājokļa uzturēšanas izmaksas. Tās saruka par 1,4%, tai skaitā cena gāzei par 8,7%, bet siltumam - par 3,6%. Tikai tagad uz mājās patērētās enerģijas cenām sāk pārliecinoši izpausties jau apmēram gadu ilgušais naftas cenu kritums, bet šodienas ziņa par gāzes cenu pazeminājumu industriālajiem patērētājiem augustā vēsta, ka šis process turpināsies. Pašlaik radiatorus neviens nedarbina, taču patēriņa cenu grozs ir kopīgs visam gadam, un izmaiņas indeksā atspoguļojas tieši tagad. Apģērbu cenas samazinājās nedaudz vairāk nekā tipiskā jūlijā jeb par 6,5%. Salīdzinājumā ar pērno jūliju tās kļuvušas par 0,6% mazākas. Ja pārtikas cenu pārmaiņas pret iepriekšējo mēnesi nebija "nekas īpašs", tad pārmaiņas gada griezumā ir visnotaļ ievērojamas jeb -2,4%. Strautiņš atzīst, ka daļai eksportētāju pašlaik nav vienkārša dzīve, bet patērētājiem būtu grēks sūdzēties. Viens no šī gada lielajiem stāstiem pasaules ekonomikā ir izejvielu cenu kritums. Tas ir turpinājies. Vidējais izejvielu cenu līmenis atkarībā no izvēlētā indeksa ir pazeminājies vēl apmēram par 10%. Īpaši acīmredzams bijis naftas cenu kritums, bet tas nav vienīgais. Izejvielu cenas ir pāris procentu attālumā no zemākā punkta 21.gadsimtā, liecina "Bloomberg" indekss. "DNB bankas" ekonomikas eksperts secina, ka vienīgais nepatīkamais aspekts Latvijas ekonomikai šajā stāstā ir starptautiski tirgojamo piena produktu cena, tā ir turpinājusi samazināties. Patērētāju vairākumam tas ir izdevīgi, jo arī gatavo piena produktu cenas slīd uz leju. Piena deflācija šogad padziļinājusies no mēneša uz mēnesi, jūlijā sasniedzot 12,1%. Taču to cilvēku skaits, kuri no piena ražošanas gūst ienākumus, Latvijā nav nenozīmīgs. Turklāt pie šādām cenām nozares attīstība diez vai ir iespējama, bet pie labvēlīgiem tirgus nosacījumiem tā nākotnē varētu kļūt par vienu no galvenajiem eksporta ienākumu avotiem. Svaigpiena ražošanu Latvijā būtu iespējams palielināt vairākkārt, pirms tiktu grēkots pret dabu, uzskata eksperts. Citam izejvielu produktam, ko Latvija eksportē lielā apjomā - graudiem, cena ir aptuveni pagājušā gada līmenī, bet ražošanas izmaksas ievērojami samazinājušās. Eksperts rezumē, ka norises pasaules ekonomikā un to ietekme uz patērētājiem pašlaik ir ļoti baudāma. Vēl vairāk to var teikt par Latvijas Baltijas kaimiņvalstīm, kur cenas gada laikā ir samazinājušās, galvenais atšķirības avots ir elektrības tirgus liberalizācijas grafiku atšķirības. Nav izslēgts, ka arī Latviju jau ir sasniegusi gada deflācija. Pērn šajā laikā mēneša deflācija atbilda normai, tātad bāzes efekts ir tuvu neitrālam, arī izejvielu cenu kopējā virzība jūlijā un augusta pirmajā dekādē šogad un pērn bijusi līdzīga. Tāpēc izšķiroša var izrādīties iepriekšējos 12 mēnešos notikušā importa izmaksu krituma kumulatīvā ietekme, kas var pastiprināt deflāciju šogad, skaidro Strautiņš. Kā ziņots, jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati rāda, ka vidējais patēriņa cenu līmenis šā gada jūlijā, salīdzinot ar 2014.gada jūliju, saglabājās nemainīgs. Precēm cenas samazinājās par 1%, bet pakalpojumiem pieauga par 2,6%. Pēdējo 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, palielinājās par 0,5%. Šā gada jūlijā, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, patēriņa cenas samazinājās par 1%. Precēm cenu līmenis samazinājās par 1,4%, bet pakalpojumiem nemainījās.