Rožkalns: jau trīs gadus bizness Latvijā ir stabils

"Mēs patiešām esam ārā no krīzes, jo šobrīd ir pozitīva stagnācija. Vairs nav pārsteigumu, kas bija krīzes laikos, kad viena nozare varēja nokristies uz pusi. Pārmaiņu laikā pēc valstiskuma atjaunošanas ir bijušas gan lielas cerības uz pieaugumu, gan bijušas lielas apdedzināšanās - tagad var teikt, ka jau trīs gadus bizness Latvijā ir stabils," tā pirmdien, 1.decembrī, "Latvijas Biznesa gada pārskats" projekta ietvaros rīkotajā paneļdiskusijā televīzijas studijā "Rīga24" radījumā "Latvijas biznesa gads" norādīja SIA "Firmas.lv" valdes priekšsēdētājs Juris Rožkalns.

Viņš pauda, ka uzņēmuma "Firmas.lv" veidotais izdevums "Latvijas Biznesa gada pārskats", kas jau trešo gadu pēc kārtas tapis sadarbībā ar nacionālo informācijas aģentūru LETA sniedz ieskatu par Latvijas biznesa vides sasniegumiem 2013.gadā.

"Ir liels gods un prieks visus rādītājus, kas apkopoti pa nozarēm un industrijām, prezentēt zem eiro zīmes. Esam kļuvuši salīdzināmi ar Eiropas valstīm," norādīja Rožkalns.

Kopumā grāmatas drukātajā un interneta versijā publicēta informācija par uzņēmumiem, kuru 2013.gada apgrozījums ir lielāks par 145 000 eiro.

Šādu uzņēmumu skaits Latvijā ir virs 20 000, to kopējais apgrozījums 2013.gadā bijis virs 51,6 miljardiem eiro, kas savukārt veido 97% no visa 2013.gada pārskatos uzrādītā apgrozījuma.

Tas grāmatas veidotājiem bijis pārsteigums, norāda Rožkalns.

Uz diskusijas moderatora Anša Bogustova jautājumu par uzņēmējdarbības stabilitāti un cenu pieaugumu pēc eiro ieviešanas, Rožkalns atbild: "Runājot par uzņēmējdarbību, līdzīgi kā tirdzniecībā, pagāja divi līdz trīs mēneši, lai sagatavotos, līdz ar to fokuss uz patērētāju un tirgu mums šajā laika periodā nebija. Tas ir vienīgais trūkums, ko piedzīvojām. Ja paskatāmies uz pakalpojumu cenām, tagad varam daudz precīzāk salīdzināt ar citām Eiropas valstīm. Mums ir daudz bagātīgāks saturs, ko var iegādāties par to pašu cenu, kā citās Eiropas valstīs, jo ātrāk pielāgojāmies situācijai un neesam bijuši konservatīvi pārmaiņu laikā. Esam aizgājuši daudz tālāk attiecībā uz elektroniskajiem medijiem un informācijas apstrādi. Šajā gadījumā varam lepoties, ka esam tikuši daudz tālāk kā citas Eiropas valstis - gan komersanti, gan valsts iestādes, attiecībā uz gada pārskatu un juridisko datu apstrādi."

Diskusijas turpinājumā, komentējot Latvijas ieguvumus pēc iestāšanās eirozonā, Rožkalns min: "Teikšu godīgi, tie, kas strādā ekonomikā - viņi zināja situāciju Latvijā pirms eiro ieviešanas. Viņi zināja, kurā brīdī no šejienes jāmūk, un kurā brīdī jānāk atpakaļ, neatkarīgi no eiro ieviešanas. Iepriekš iepirkumi eirozonā notika eiro valūtā. Šobrīd šis process ir atvieglots, jo importa iepirkumos nav jākonvertē nauda."

Tāpat Rožkalns min, ka, apkopojot "Latvijas Biznesa gada pārskatu 2014", vērojami vairāki uzņēmumi ar vietējo kapitālu, kas piesaistījuši ārzemju investorus no Skandināvijas valstīm.

"Var redzēt, ka daudzi savu industriju vadošie uzņēmumi mainījuši īpašniekus un valstī ienācis kapitāls no Skandināvijas valstīm. Piemēram, IT un pakalpojumu sniegšanas jomā piesaistīti diezgan lieli līdzekļi no investoriem, pamatā no skandināvu puses. Investoriem ir interese, jo nav jātērē daudz laika, lai konvertētu naudu." stāsta Rožkalns.

Izmaiņas vērojamas arī tirdzniecības nozarē, kur apgrozījums 2013.gadā pieaudzis par 22% procentiem, līdz ar to attīstījusies arī celtniecība - šīs nozares uzņēmumi 2013.gadā piedzīvojuši 12% pieaugumu, stāsta Rožkalns.