"Citadele": aug iedzīvotāju interese par patēriņa kredītiem

Bankā "Citadele" izsniegtā patēriņa kredīta vidējā summa augusi no 1500 eiro pērn līdz 2000 eiro šogad, preses konferencē informēja bankas "Citadele" valdes locekle Santa Purgaile.

Šādu summu cilvēki plāno atmaksāt divos trīs gados.

Purgaile stāstīja, ka galvenie mērķi, kam iedzīvotāji izmanto patēriņa kredītu, ir mājokļa remonts (32%), lietotas automašīnas iegāde (23%), ilgstošās lietošanas preču iegāde (5%), tātad tiek apmierinātas ilgtermiņa vajadzības dzīves kvalitātes uzlabošanai.

Ja pēckrīzes periodā iedzīvotāji par kredītiem nevēlējās pat domāt, tagad interese par aizņemšanos augusi. Šogad pat izsniegto patēriņa kredītu summa ir vairāk nekā dubultojies salīdzinājumā ar pagājušā gada atbilstošo periodu. Summa aug nevis tāpēc, ka vairāk cilvēki aizņemtos, bet gan tāpēc, ka aug aizņēmuma apjoms.

Šogad arī par aptuveni 20% samazinājies kredītu atteikumu skaits. Atteikumu skaits sarucis nevis tāpēc, ka banka būtu kļuvusi vieglprātīgāka kredītu izsniegšanā, bet gan tāpēc, ka klienti labāk apzinās kredītspēju un zina prasības kredīta saņemšanai, skaidroja Purgaile.

Izvērtējot kredīta pieprasījumu, banka vērtē iedzīvotāja ikmēneša ienākumus. Kredītu var saņemt, ja personas neto ienākumi mēnesī ir vismaz 300 eiro. Ja cilvēks saņem mazāk, tad viņš nespēj nosegt visus ikdienas izdevumus un vēl atmaksāt kredītu, skaidroja Purgaile. Tiek vērtētas arī kredīta prasītāja esošās saistības, un optimāli būti, lai visi cilvēka kredītmaksājumi nepārsniegtu 30% no ieņēmumiem. Tiek vērtēta arī kredīta prasītāja kredītvēsture, bankas produktu lietošanas paradumi, atsevišķos gadījumos arī klienta darba devējs. Ja klients ir kāda uzņēmuma īpašnieks, tiek izvērtēts arī uzņēmums.

Trīs galvenie iemesli kredīta atteikšana ir šādi: nenomaksāti parādi, pārmērīgas kredītsaistības un ienākumu līmenis ir pārāk zems, lai aizņemtos.

Bankas "Citadele" ekonomists Zigurds Vaikulis atzīmēja, ka kredītu slogs Latvijā patlaban ir salīdzinoši zems un ir pamats tam virzīties uz attīstīto valstu līmeni. Latvijas iedzīvotāju kredītspēja ir būtiski uzlabojusies, ir samazinājies privātpersonu kredītu slogs - no deviņiem miljardiem eiro 2008.gadā līdz sešiem miljardiem eiro šogad. Latvijā ir samazinājies bezdarba līmenis, audzis vidējais atalgojumus. Vienlaikus jāņem vērā, ka Latvijas iedzīvotāju ienākumu līmenis tomēr ir salīdzinoši zems un iedzīvotājiem ikdienas tēriņiem - pārtikai, komunālajiem maksājumiem - jāvelta lielāks ienākumu īpatsvars nekā attīstītajās ekonomikās.

Patērētāju tiesību aizsardzības centra Finanšu pakalpojumu uzraudzības daļas vadītājs Andis Priedītis mudina aizņemties atbildīgi - izvērtēt savu ienākumu un izdevumu līmeni un brīvo līdzekļu atlikumu mēnesī, iepazīties ar pirmslīguma informāciju un saprast līguma noteikumus.