Banka: Baltijas valstīs uzlabojas iedzīvotāju mājokļu kredītu atmaksa

Igaunijā uzlabojusies situācija ar mājokļu kredītu atmaksu un kavēto kredītu apjoms atgriezies pirmskrīzes līmenī, savukārt Latvijā vairāk mājsaimniecību nekā abās pārējās Baltijas valstīs joprojām sastopas ar sarežģījumiem kredītsaistību izpildē, secināts jaunākajā Baltijas mājsaimniecību apskatā, ko sagatavojuši SEB bankas sociālekonomikas eksperti Latvijā, Lietuvā un Igaunijā.

Pasaules Bankas veiktajā pētījumā uzsvērts, ka 74% Latvijas mājsaimniecību krīzes laikā piedzīvoja negatīvu ienākumu šoku, kas galvenokārt bija saistīts ar darba zaudējumu, kā rezultātā samazinājās ienākumi. Igaunijā 57% mājsaimniecību norādīja, ka ir piedzīvojušas negatīvu ienākumu šoku, un šis rādītājs ir tuvu vidējam rādītājam Eiropas un Centrālāzijas valstīs. Lietuvā to mājsaimniecību īpatsvars, kurās piedzīvots darba zaudējums, bija līdzīgs Igaunijas līmenim, savukārt to mājsaimniecību īpatsvars, kuras zaudējušas daļu no ieņēmumiem, ir līdzīgs Latvijas līmenim.

Tādējādi Latvijā kavēto mājokļa kredītu īpatsvars kopējā portfelī palielinājās no 4,8% 2008.gada beigās līdz 15,4% 2009.gada beigās, 2011.gada trešajā ceturksnī sasniedzot augstāko kavēto kredītu īpatsvaru - 16,5 %, kas līdz 2013.gada beigām samazinājās līdz 10,2 %. Igaunijā un Lietuvā bija vērojama labvēlīgāka situācija - tur maksimāli kavēto kredītu īpatsvars bija attiecīgi 4,5% un 8,8% no kopējā kredītportfeļa.

Ja Igaunijā jau 2009.gada beigās uzlabojās mājokļu kredītmaksājumu disciplīna, tad Latvijā un Lietuvā tikai 2012.gadā bija vērojami pakāpeniski uzlabojumi, mājsaimniecībām sedzot saistības līguma noteiktajā apmērā un termiņā. 2013.gada beigās Igaunijā mājokļa kredītu kavētāju īpatsvars bija 1,4%, kas ir pielīdzināms pirmskrīzes perioda līmenim. Lietuvā šo kredītu īpatsvars samazinājās ļoti lēnām, un 2013.gada beigās tas joprojām bija 7,5%.

SEB bankas Igaunijā mājsaimniecību eksperte Trīna Messima: "Saistību apjoms, kas šķita samērīgs ekonomikas augšupejas laikos, izrādījās pārbaudījums lielai daļai mājsaimniecību, jo reālie ienākumi samazinājās vai vispār izzuda darba zaudēšanas rezultātā. Šodien mājsaimniecības ir pielāgojušās zemākam ienākumu līmenim, un daudz atbildīgāk izturas pret jaunu saistību uzņemšanos, tomēr vēl arvien ir jūtama agrāko gadu saistību ietekme."

Salīdzinot ar mājokļu kredītiem, mājsaimniecību patēriņa kredītu saistību izpilde uzrāda būtiskāku kavētāju apjomu. Augstākais kavēto patēriņa kredītu īpatsvars bija vērojams Latvijā un Lietuvā 2011.gadā, kad tas sasniedza attiecīgi 22,6% un 22,8%. Igaunijā kavēto patēriņa kredīta īpatsvara augstākais pīķis bija 2010.gadā, sasniedzot 9,5% no kredītportfeļa. Pēdējos gados situācija uzlabojās - līdz 2013.gada beigām kavēto maksājumu īpatsvars Lietuvā saruka līdz 13,6%, savukārt Latvijā tas samazinājāss līdz 17,4%.