Lauksaimnieki jau pārsējuši lielāko daļu izsalušo ziemāju

Lai gan Latvijas laukos augsne vēl nav sausa, turklāt - visai vēsa, līdz šim pārsēta lielākā daļa izsalušo ziemāju, kā arī turpinās vasarāju sēja. Turklāt pārsēšanas darbu zemnieki veic par saviem līdzekļiem, nerēķinoties ar kompensācijām no valsts vai Eiropas Savienības fondiem, biznesa portālu "Nozare.lv" informēja Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas (LLKA) pārstāvji.

Latvijas reģionos patlaban aktīvi norit sējas darbi - Kurzemes un Zemgales pusē jau lielākā daļa platību ir apsētas, kamēr Latgalē sējas darbi tikai pamazām sākas.

"Zemgales laukos izsala 80% platību, tādēļ pavasarī aktīvi sākām sējas darbus, ar vasarājiem pārsējot gandrīz visas nopostītās platības. Pirmie pārsēšanas darbi ir paveikti, tagad gatavojamies otrajai kārtai," norādīja kooperatīva "Latraps" ģenerāldirektors Edgars Ruža.

Arī kooperatīva "Vidzemes Agroekonomiskā kooperatīvā sabiedrība" valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons atzina, ka zemnieki patlaban aktīvi izmanto labos laika apstākļus sējas darbiem.

"Vidzemē jāpārsēj apmēram puse izsalušo platību, tomēr zemnieki ir piesardzīgi ar vasarāju sēšanu - vēl nav iespējams prognozēt, kāda būs vasara. Ja uznāk sausums, būs zaudējumi. Tādēļ tā ir katra zemnieka individuālā izvēle - nepārsēt ziemājus un cerēt, ka kaut kas izaugs, vai atstāt papuvē, vai arī tomēr uzņemties risku, investējot vasarājos," sacīja Jansons.

Kooperatīva "Sēlijas āres" vadītājs Vitolds Kveders atzina, ka Latgalē sējumus nosargājusi nelielā sniega kārta, tādēļ izsala neliela daļa, aptuveni 20% no ziemājiem.

"Patlaban esam jau iesējuši auzas un nelielu daļu no kviešiem un šajās dienās turpinām sēt kviešus, rapšus un citas vasarāju kultūras," sacīja Kveders.

Savukārt kooperatīva "Durbes grauds" valdes priekšsēdētājs Sandris Bēča norādīja, ka Dienvidkurzemē sējas darbi ritot pilnā sparā.

"Grūti pateikt precīzas platības, kuras skāris kailsals, tomēr rēķinām, ka Dienvidkurzemē ir izsaluši aptuveni 70% no ziemājiem. Ir vietas, kur izsaluši pilnīgi visi lauki, bet ir vietas, kuras skartas mazāk. Lai gan zeme ir diezgan slapja un vēsa, sēja jau rit pilnā sparā - esam sākuši sēt auzas, kviešus un pupas," sacīja zemnieks.

Savukārt LLKA izpilddirektore Evija Gunika norādīja, ka kopumā šis graudkopības nozarei ir vērtējams kā viens no smagākajiem gadiem, turklāt zemnieki vairs nerēķinoties ar kompensācijām ne no valsts, ne arī Eiropas Savienības.

"Lai kompensētu zaudējumus, glābiņš nav arī apdrošināšanas atlīdzības. Pieredze ar sējumu apdrošināšanu iepriekšējā periodā ir bijusi negatīva - zaudējumu gadījumā apdrošinātāji neizmaksāja kompensācijas, tādēļ lielākā daļa lauksaimnieku savus laukus nebija apdrošinājuši. Grūti spriest, cik reālas ir izredzes saņemt kompensācijas no Eiropas Savienības līdzekļiem, tādēļ ceram uz labvēlīgiem laika apstākļiem, kā arī labām graudu cenām," rezumēja organizācijas vadītāja.