Burovs: nav struktūras, kas veidotu būvniecības politiku valstī

Burovs uzskata, ka "būvniecības politiku valstī varēja vadīt vai nu būvinspekcija, vai arī neliela ministrija vai kāda valsts komiteja, bet šādai struktūrai ir jābūt".

"Valsts patlaban ļoti daudzas funkcijas ar vieglu roku ir deleģējusi sabiedriskai organizācijai - Latvijas Būvinženieru savienībai," uzskata departamenta vadītājs. "Vienlaicīgi tiek runāts - jo mazāk būs dažādu sertifikāciju, jo labāk. Patlaban līdz minimumam ir vienkāršota situācija ar uzņēmumiem, kuri grib nodarboties ar būvniecību, - formāli jāreģistrējas Būvkomersantu reģistrā, nav vairs nepieciešami sertifikāti konkrētiem darbiem juridiskai personai. Patlaban jebkurš var būvēt jebko, tiek prasīta tikai pieredze. Būvniekiem arī atcels sertifikātu, un pilnīgi pietiks tikai ar izglītības diplomu."

Tajā pašā laikā, kad sākās Būvniecības likuma apspriešana, neviens neieklausījās Latvijas Būvinženieru savienības viedoklī, uzskata Burovs. "Ministri mainās, politiskā atbildība mainās, bet neviens neuzņemas reālu atbildību par būvniecības nozari."

Burovs kritizē arī jauno Būvniecības likumu, kurš esot "vairāki soļi atpakaļ salīdzinājumā ar veco. Jaunais likums veidots, nerunājot ne ar vienu no nozares pārstāvjiem, rezultātā ir likums, kurā katrā lapā ir atruna, ka visu regulē Ministru kabinets, bet neviens nezina, kā tas tiks regulēts. Normatīvo aktu projekti publiskajā apritē neparādās, tie netiek apspriesti".

Pašvaldības departamenta vadītājs uzskata, ka jaunais Būvniecības likums ir izstrādāts diezgan nekvalitatīvi. "Vecais likums ir saprotamāks, jo ir izgājis daudzu gadu pārbaudi. Ar jauno likumu tika mēģināts daudzas lietas vienkāršot, bet beigās izrādījās, ka viss ir daudz sarežģītāk. Būtībā likums ir juridisks brāķis."

Jau ziņots, ka jaunā Būvniecības likuma stāšanos spēkā pēc plašām debatēm atlika no 1.februāra uz 1.maiju.

Savukārt 2009.gada maijā valdība pēc Ekonomikas ministrijas ierosinājuma pieņēma rīkojumu par Valsts būvinspekcijas reorganizāciju, saskaņā ar kuru no tā paša gada 1.jūlija Valsts būvinspekcijas funkcijas sadalītas starp Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju, Patērētāju tiesību aizsardzības centru un Iekšlietu ministriju, bet būvniecības kontroles jautājumi uzticēti pašvaldību būvinspektoriem.