Būvnieks: perioda maiņa šogad būvniecības nozari neietekmēs

Būvniecības nozares apjomus Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu plānošanas perioda maiņa šogad neietekmēs, intervijā biznesa portālam "Nozare.lv" sacīja būvfirmas SIA "Merks" valdes priekšsēdētājs Oskars Ozoliņš.

"Taisnība, lielākā daļa valsts un pašvaldību pasūtījumu tiek finansēti ar ES līdzfinansējumu. Iepriekšējā plānošanas perioda līdzekļi var tikt izmantoti gan 2014.gadā, gan 2015.gadā. Būvniekiem ir pietiekami liels skaits ES finansētu objektu, kuru būvniecība tiks turpināta gan šogad, gan nākamgad. Piemēram, "Merks" portfelī tie ir gan Liepājas koncertzāle "Lielais dzintars", gan divas profesionāli tehniskās skolas Rīgā un Valmierā, visi šie objekti tiks pabeigti 2015.gadā," skaidroja Ozoliņš.

Kas attiecas uz jauniem pasūtījumiem, par kuriem līgumi būtu jānoslēdz 2014.gadā, - to skaits būs daudz mazāks nekā 2013.gadā, kas ietekmēs būvniecības apjomus 2015.gadā, norādīja Ozoliņš, piebilzdams, ka līdz ar to apjomu krituma šogad nebūs, bet 2015.gadā to varētu prognozēt.

Nozares apjomu kopējais pieaugums 2013.gadā bija mazāks nekā 2012.gadā salīdzinājumā ar 2011.gadu, kad faktiskajās cenās nozares izaugsme pārsniedza 20%. Pērn salīdzinājumā ar 2012.gadu nozares apjomu pieaugums faktiskajās cenās varētu būt ap 15%, informēja "Merks" valdes priekšsēdētājs.

"Šī gada pieaugumu attiecībā pret 2013.gadu es neņemos prognozēt. Domāju, ka tas varētu būt ļoti līdzīgs 2013.gadam, nav neviena faktora, kas liecinātu par ievērojamām izmaiņām. Lielā jautājuma zīme ir par 2015.gadu, jo skaidrs, ka ES fondu finansējums tad būs izsmelts un būs jāskatās, kas notiks ar nākamā plānošanas perioda līdzekļiem. Tas ir valdības uzdevums vienoties ar Eiropas Komisiju par to, kāda veida programmām un aktivitātēm šis finansējums būs pieejams," sacīja Ozoliņš.

Viņš norādīja - Eiropas Komisijas vēlme ir tāda, ka mazāk līdzekļu tiek novirzīts infrastruktūras jeb "cietajiem" projektiem, bet vairāk līdzekļu jānovirza projektiem, kuri vērsti uz cilvēku, inovācijām, uzņēmējdarbības attīstību. Jau ir izziņots, ka Eiropas Komisija ar ES finansējumu plāno daudz mazāk atbalstīt ceļu atjaunošanu, jo par to ir pienākums rūpēties valstij.

"Skaidrs, ka jaunajā plānošanas periodā ar ES finansējumu daudz mazāk tiks būvētas tādas ēkas kā kultūras centri, iespējams, arī izglītības iestādes, vides projekti. Pilnīgi skaidrs, ka ar ES finansējumu vairs nevarēs būvēt tādus objektus kā "Lielais dzintars" Liepājā. Nozarei patlaban tas ir pats būtiskākais jautājums uzreiz pēc Būvniecības likuma - kāda veida ES finansējums un kādiem projektiem turpmāk būs pieejams," piebilda Ozoliņš.

"Merks" 2012.gadā strādājis ar 1 269 329 latu (1 806 092 eiro) peļņu pretēji 2011.gadam, kad uzņēmums cieta 3 580 870 latu (5 095 119 eiro) zaudējumus.

"Merks" apgrozījums 2012.gadā bija 26,6 miljoni latu (37,85 miljoni eiro), un tas ir par 4% mazāks nekā 2011.gadā, kad būvfirmas apgrozījums bija 27,8 miljoni latu (39,56 miljoni eiro).

Lielākie "Merks" uzbūvētie objekti ir "Arēna Rīga", "Swedbank" centrālā ēka "Saules akmens" un tirdzniecības centrs "Spice".