"Progresīvie" prasa Kulbergam skaidrot padomnieka Dejus iespējamo interešu konfliktu

Rīga, 22. okt., LETA. Saeimas frakcija "Progresīvie" iesniegusi pieprasījumu Ministru prezidentam Andrim Kulbergam (AS), prasot skaidrot viņa ārštata padomnieka Didža Dejus iespējamo interešu konfliktu, vienlaikus piedaloties imigrācijas politikas veidošanā un savā uzņēmumā piesaistot ārvalstu investorus.

Pieprasījumā deputāti atsaucas uz publiski izskanējušo informāciju, ka Dejum piederošajā AS "Siaplg.eu" šogad 25. jūnijā reģistrēti astoņi jauni ārvalstu akcionāri, katrs ar 50 000 eiro ieguldījumu. Kā norāda pieprasījuma iesniedzēji, šāda ieguldījuma summa atbilst minimālajam ieguldījumam uzņēmumā, lai ārzemnieks no trešās valsts varētu prasīt termiņuzturēšanās atļauju (TUA).

"Progresīvie" norāda, ka uzņēmumā ir divi darbinieki un visas balsstiesības pieder Dejum, savukārt jaunajiem akcionāriem balsstiesību nav.

Vienlaikus Dejus, pēc pieprasījumā minētā, kā Kulberga pārstāvis piedalījies jaunā Imigrācijas likuma izstrādes darba grupā. Deputāti norāda, ka Saeima likumu pieņēma 18. jūnijā, bet nedēļu vēlāk reģistrā ierakstīti astoņi jaunie akcionāri.

Savukārt 10. jūlijā Dejus sācis strādāt premjera birojā un augustā atbildīgajā Saeimas komisijā pārstāvējis Kulberga priekšlikumus paplašināt TUA izsniegšanas iespējas apmaiņā pret ieguldījumiem, teikts pieprasījumā.

"Progresīvie" secina, ka premjera padomnieks, strādājot ar imigrācijas politiku, līdztekus padomnieka amatam privātajā uzņēmumā piesaista investorus, kas aktīvi izmanto iespēju saņemt uzturēšanās atļaujas. "Tātad premjera virzītie - un Dejus pārstāvētie - grozījumi Imigrācijas likumā, kas Saeimā atkārtoti tika skatīti šī gada augustā, varētu tiešā veidā sekmēt Dejus privāto uzņēmējdarbību, turklāt ievērojamā apmērā," pauž partijā.

Frakcija prasa Kulbergam iesniegt informāciju par vienošanos par Dejus pienākumu apjomu un rīkojumu par viņa iecelšanu amatā. Tāpat deputāti vēlas noskaidrot, vai Dejus rakstiski informējis premjeru par potenciālu interešu konfliktu un vai Kulbergs izdevis rīkojumu pārtraukt padomnieka iesaisti jautājumos, kas saistīti ar TUA regulējumu.

"Progresīvie" arī jautā, kad premjers pirmo reizi uzzinājis par Dejus uzņēmējdarbību, un atzīst, ka nav ievēroti Ministru kabineta noteikumi un Dejum ir interešu konflikts, pārstāvot premjeru šajā jautājumā.

Frakcija prasa skaidrot, vai Dejus konsultējis Kulbergu kā Saeimas deputātu, kad viņš iesniedzis priekšlikumus Imigrācijas likumā, piedāvājot palielināt limitu investoru skaitam vienā uzņēmumā no 10 līdz 20 un pagarinot TUA termiņu no diviem līdz pieciem gadiem.

Kā ziņots, partijas "Progresīvie" Saeimas frakcija vērsusies Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) un Ģenerālprokuratūrā, lūdzot izvērtēt Dejus rīcību iespējamā interešu konflikta un amata stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas situācijā.

Dejus iepriekš sociālajos tīklos uzsvēris, ka nekas nelikumīgs darīts neesot. Viņa uzņēmums 2024. gadā piesaistījis vienu investoru, kuram TUA reģistrēta 2025. un 2026. gadā. Viņš norādīja, ka atļauja reģistrēta, jo "Siaplg.eu" gan 2024., gan 2025. gadā izpildījis likumā noteikto prasību - nodokļos nomaksājis vismaz 40 000 eiro gadā.

Vēl trīs ārvalstu investori uzņēmumā investējuši 2025. gadā un TUA saņēmuši šā gada otrajā ceturksnī. Savukārt četri ārvalstu investori investējuši 2026. gada pirmajā un otrajā ceturksnī. Pēdējo divu investoru maksājumi saņemti 10. un 18. jūnijā, un par šiem investoriem Dejus vēl gaidot lēmumus.

Dejus uzsver, ka visus ārvalstu investorus, kuriem ir TUA, ir pārbaudījušas atbildīgās kompetentās iestādes. Neviens no šiem investoriem Latvijā nestrādājot algotu darbu.

"firmas.lv" informācija liecina, ka "Siaplg.eu" pērn strādājis ar aptuveni 95 000 eiro apgrozījumu un 85 000 eiro zaudējumiem. Uzņēmumā Dejus ieguldījis mazāko summu - 35 000 eiro, bet viņam vienīgajam ir A kategorijas akcijas. Savukārt kā ieguldītāji B kategorijas akcijās norādīti Nakuls Varšnejs, Venkatramans Balasubramanians no Indijas, Maniša Singhs no Indijas, Šajans Farūks no ASV, Maikls Džeims Džordāns no Dienvidāfrikas, Muazs Nvers, Višals Kumars Vigs un Sušils Bhatla.

Kā ziņots, jūnijā Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Imigrācijas likumu nodeva otrreizējai caurlūkošanai, jo uzskatīja, ka Saeimai vēlreiz jāizvērtē TUA piešķiršanas regulējums par investīcijām, īpaši tā atbilstība Latvijas drošības interesēm, finanšu līdzekļu izcelsmes kontrole un citi nosacījumi.

Tomēr Saeima 20. augusta ārkārtas sēdē otrajā caurlūkošanā atkārtoti pieņēma šo likumu, saglabājot parlamenta komisijas atbalstīto redakciju un dodot iespēju ārvalstniekiem saņemt TUA apmaiņā pret investīcijām.

Likumprojekta otrreizējai izskatīšanai bija iesniegti dažādi priekšlikumi. Saeimas Juridiskais birojs norādīja, ka atbilstoši Saeimas kārtības rullim izskatāmi tikai tie priekšlikumi, kas saistīti ar Valsts prezidenta iebildumiem, un par neskatāmiem tika atzīti 11 priekšlikumi. Deputāti vienojās pirms katra priekšlikuma skatīšanas lūgt Juridiskā biroja atzinumu par tā atbilstību otrreizējās caurlūkošanas procedūrai.

Starp neskatāmajiem bija Ministru prezidenta Kulberga priekšlikumi saglabāt iespēju ārvalstu investoriem saņemt TUA apmaiņā pret ieguldījumiem alternatīvajos ieguldījumu fondos. Juridiskais birojs secināja, ka tie paredz jaunus TUA izsniegšanas veidus un nav saistīti ar Valsts prezidenta izteiktajiem iebildumiem.