Atjaunojamās elektroenerģijas ražotājs: Apturot vēja parku projektus, Latvija riskē zaudēt ilgtermiņa investīcijas

Rīga, 28. aug., LETA. Latvijas lēmumi apturēt jau visas nepieciešamās procedūras izgājušus vēja parku projektus rada investoriem signālu par neparedzamu uzņēmējdarbības vidi un var mazināt Latvijas pievilcību ilgtermiņa investīcijām, aģentūrai LETA norādīja starptautiskā atjaunojamās elektroenerģijas ražotāja "Eurowind Energy Neue Energien" izpilddirektors Latvijā Artūrs Toms Plešs.

Kompānijā, atsaucoties uz Eiropas Savienības (ES) statistikas biroja "Eurostat" datiem, norāda, ka 2026. gada jūlijā enerģijas cenas eirozonā gada laikā pieaugušas par 10,3%, kamēr 2025. gada jūlijā tās gada laikā bija samazinājušās par 2,4%. Savukārt pārtikas cenas šogad jūlijā gada laikā pieaugušas par 1,2%, bet pakalpojumu cenas - par 3,3%. Kopējā gada inflācija eirozonā jūlijā sasniegusi 2,9%, bet ES - 3%. Latvijā gada inflācija jūlijā bija 2,5%, savukārt Zviedrijā - 0,3% un Dānijā - 1,6%.

Plešs norāda, ka pašlaik inflāciju Eiropā būtiski ietekmē enerģijas cenas un importētā kurināmā sadārdzināšanās atspoguļojas arī citu preču un pakalpojumu cenās. Ņemot vērā arī pēdējā laikā vērojamo degvielas cenu kāpumu, ir bažas par inflācijas attīstību rudenī un ziemā.

"Valstis, kas ražo pašu elektroenerģiju no vēja, ūdens un saules, ir daudz mazāk atkarīgas no šiem lēcieniem un no ģeopolitikas," pauž Plešs.

Kompānijā, atsaucoties uz "Eurostat" datiem par elektroenerģijas ražošanas struktūru 2025. gadā, norāda, ka vidēji ES fosilais kurināmais veidoja 29% no elektroenerģijas izstrādes. Lielākais fosilā kurināmā īpatsvars ir Maltā - 84%, seko Kipra - 73% un Polija - 68%, savukārt Zviedrijā tas ir 2%, Somijā - 3%, bet Francijā - 5%.

"Eurowind Energy Neue Energien" pārstāvji atzīmē, ka Latvijā fosilā kurināmā īpatsvars elektroenerģijas ražošanā, pateicoties Daugavas hidroelektrostacijām (HES), ir zemāks par ES vidējo, tomēr elektroenerģijas ražošana ir būtiski atkarīga no laika apstākļiem un ūdens pieteces Daugavā, kā arī ģeogrāfiski koncentrēta.

Vienlaikus vēja enerģijas izmantošana Latvijā joprojām ir salīdzinoši neliela. Pleša ieskatā vēja enerģija varētu papildināt hidroenerģijas ražošanu, jo vēja elektrostaciju izstrāde ir lielāka ziemas periodā, kad pieaug arī elektroenerģijas patēriņš un cenas.

"Pēc vēja izmantošanas energoresursu struktūrā Latvija ir Eiropas astē, vienā kompānijā ar Čehiju, Bulgāriju, Slovākiju un Slovēniju. Kamēr mēs baidāmies no vēja turbīnām un rīkojam raganu medības, tādas valstis kā Zviedrija un Dānija nebaidās un plūc šādas apņēmības augļus," pauž Plešs.

Viņš uzsver, ka investori, vērtējot ieguldījumu iespējas, ņem vērā ne tikai konkrēta projekta perspektīvas, bet arī valsts regulējuma un lēmumu paredzamību.

"Ja valsts skaļi deklarē kursu uz savu vietējo zaļo enerģiju, bet praksē aptur jau gatavus vēja parku projektus, šo pretrunu redz visi, un nākamreiz ilgtermiņa ieguldījumi aizplūst turp, kur nosacījumi ir stabili. Katrs nenoticis projekts ir ne tikai zaudēti lētas vietējās enerģijas megavati, bet arī trieciens Latvijas kā investīciju galamērķa reputācijai," norāda Plešs.

Jau ziņots, ka Ministru kabinets (MK) otrdien, 25. augustā, nolēma neakceptēt "K2 Ventum" paredzēto VES parka būvniecību Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā un ar to saistītā elektropārvades pieslēguma izveidi Dienvidkurzemes un Kuldīgas novados.

Klimata un enerģētikas ministrijā (KEM) skaidroja, ka kopējais lietas apstākļu izvērtējums nedod pamatu vēja parka akceptēšanai. Tostarp nav notikusi valdības prasītā atkārtotā sabiedriskā apspriešana, kā arī pēc papildu juridiskajiem izvērtējumiem saglabājušies atšķirīgi viedokļi par VES būvniecības pieļaujamību Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastes aizsargjoslā.

Vienlaikus KEM atzina, ka projekta akceptēšanas procesā nav ievērots likumā noteiktais 30 dienu termiņš lēmuma pieņemšanai un tas uzskatāms par procesuālu pārkāpumu, kas palielina tiesvedības risku. Tomēr ministrijas ieskatā termiņa neievērošana pati par sevi nedeva "K2 Ventum" tiesības uz pozitīvu lēmumu.

Savukārt "K2 Ventum" pēc valdības lēmuma paziņoja, ka vērsīsies tiesā, jo uzņēmuma ieskatā lēmums nav pienācīgi juridiski pamatots un tā pieņemšanas procesā pieļauti būtiski procesuāli pārkāpumi. Uzņēmums iepriekš lēsa, ka iespējamā prasījuma apmērs pret valsti varētu sasniegt līdz 120 miljoniem eiro, vienlaikus uzsverot, ka tas nav galīgs vai jau tiesā pieteikts prasījums.

Enerģētikas un vides aģentūra (EVA) iepriekš atzinusi, ka projektu no vides aspekta iespējams īstenot, ievērojot noteiktos nosacījumus. Projekts paredz ne vairāk kā 46 VES ar kopējo maksimālo jaudu līdz 322 megavatiem (MW).

"Eurowind Energy Neue Energien" attīsta liela mēroga vēja, saules un citus zaļās enerģijas projektus. Uzņēmums izveidots 2006. gadā un patlaban darbojas 17 valstīs. Dānijā tas ir lielākais sauszemes vēja parku attīstītājs, un tā īpašumā patlaban ir vairāk 400 vēja turbīnu. Grupas pārvaldībā ir atjaunojamās enerģijas aktīvi ar kopējo jaudu 1300 megavatu (MW), savukārt attīstības stadijā esošo projektu portfelis pārsniedz 58 gigavatus (GW).

Latvijā darbojas "EWE Neue Energien". Informācija "Firmas.lv" liecina, ka uzņēmums reģistrēts 2022. gadā, un tā pamatkapitāls ir 2800 eiro. Uzņēmums 2024. gadā strādāja ar 5903 eiro apgrozījumu un 685 109 eiro zaudējumiem. Uzņēmuma finanšu dati par 2025. gadu vēl nav pieejami. "EWE Neue Energien" vienādās daļās pieder Dānijas "Eurowind Energy" un Vācijas "Neue Energien Ingenieurplanungen".