"Jūrmalas ūdens" plāno ieviest viedu notekūdeņu dūņu žāvēšanu un termisko pārstrādi

Rīga, 6. aug., LETA. Pašvaldības SIA "Jūrmalas ūdens" plāno ieviest viedu notekūdeņu dūņu žāvēšanu un termisko pārstrādi, aģentūru LETA informēja uzņēmuma sabiedrisko attiecību speciālists Jānis Vilnītis.

Slokas notekūdeņu attīrīšanas iekārtās uzņēmums turpina attīstīt integrētu ūdenssaimniecības modeli, kurā notekūdeņu attīrīšana, pašu saražota atjaunojamā enerģija, dūņu apstrāde un resursu atkārtota izmantošana tiek plānota kā vienota sistēma.

Šo pasākumu mērķis ir samazināt ekspluatācijas izmaksas, ietekmi uz vidi un ierobežot energoresursu cenu svārstību ietekmi uz iedzīvotājiem sniegto pakalpojumu.

Lai ieviestu viedu notekūdeņu dūņu žāvēšanu un termisko pārstrādi, kā arī lai samazinātu notekūdeņu attīrīšanas iekārtu enerģijas izmaksas un veicinātu aprites ekonomiku, uz Slokas notekūdeņu attīrīšanas iekārtu pārplūdes dīķa ūdens virsmas uzstādīti 3820 saules paneļi.

Vasarā, kad saules parks saražo visvairāk elektroenerģijas, daļu šīs enerģijas plānots izmantot dūņu žāvēšanai.

Slokas notekūdeņu attīrīšanas stacijā ik dienu rodas aptuveni 10 - 12 tonnas atūdeņotu sadzīves kanalizācijas dūņu, kurās joprojām lielāko daļu un svaru veido ūdens.

Dūņu izvešana un apsaimniekošana uzņēmumam ik gadu rada būtiskas izmaksas, kas ietekmē kopējo ūdenssaimniecības tarifu.

Pārstrādājot dūņas uz vietas, būšot iespējams samazināt transportējamo apjomu, dūņu apsaimniekošanas un utilizācijas izmaksas un vienlaikus radīt jaunu resursu turpmākai izmantošanai.

Plānotā pieeja paredz dūņu apstrādi organizēt atbilstoši sezonālajai enerģijas pieejamībai. Vasarā, izmantojot saules parka saražoto elektroenerģiju, dūņas iespējams žāvēt līdz kompaktam un enerģētiski vērtīgākam materiālam. Ziemā šo materiālu paredzēts pārstrādāt pirolīzes iekārtā - bezskābekļa vidē to sakarsējot un iegūstot siltumenerģiju, ko var izmantot dūņu žāvēšanas un citu tehnoloģisko procesu vajadzībām.

"Jūrmalas ūdens" valdes loceklis Mārtiņš Strazds skaidro, ka dūņas no attīrīšanas iekārtām līdz šim lielākoties tika uztvertas kā atkritums, kura apsaimniekošana rada izmaksas. Uzņēmuma mērķis esot šo pieeju mainīt - pārstrādāt dūņas uz vietas, samazināt izvešanas izmaksas un pārvērst tās resursā ar praktisku pielietojumu.

Pirolīze ir termiskās apstrādes process, kurā organisko materiālu sakarsē bezskābekļa vidē. Augstas temperatūras apstrāde var būtiski mazināt vairākus ar notekūdeņu dūņām saistītus vides riskus, tostarp organisko mikropiesārņotāju, farmaceitisko atliekvielu un mikroplastmasas klātbūtni.

Salīdzinot ar tradicionālu dūņu izmantošanu vai kompostēšanu, termiskā pārstrāde ļaujot daudz kontrolētāk pārvaldīt gan apjomu, gan gala produkta kvalitāti.

Termiskās pārstrādes gala produkts - dūņu bioogle - satur smiltis, stabilu oglekļa frakciju un fosforu. Tādēļ pēc kvalitātes pārbaudēm un normatīvās atbilstības izvērtējuma to varētu vērtēt kā potenciālu augsnes uzlabotāju vai fosfora atgūšanas risinājumu, norāda Vilnītis.

Īpaša uzmanība tiks pievērsta smagajiem metāliem un citiem kvalitātes rādītājiem, lai gala produkta izmantošana būtu cilvēku un dzīvnieku veselībai droša un atbilstoša normatīvajām prasībām, skaidro uzņēmumā.

Ja laboratoriskās pārbaudes apliecinās produkta drošumu un kvalitāti, dūņu bioogle varētu būt izmantojama pilsētvides apzaļumošanā, piemēram, augsnes struktūras uzlabošanai apstādījumos, parkos vai degradētu teritoriju atjaunošanā.

Šāds risinājums ļautu daļu līdzšinējā atkritumu apjoma pārvērst vietējā resursā, vienlaikus samazinot transportēšanas nepieciešamību un ar to saistītās izmaksas.

Saules parka izbūvē uz Slokas notekūdeņu attīrīšanas iekārtu ūdens virsmas ieguldīti ap divi ar pusi miljoni eiro, no kuriem lielākā daļa finansēta ar Eiropas Savienības (ES) fondu atbalstu. Tas ļauj modernizēt ūdenssaimniecības infrastruktūru, mazinot nepieciešamību šādas investīcijas pilnā apmērā segt no tarifa ieņēmumiem.

Kā liecina "Firmas.lv" informācija, "Jūrmalas ūdens" reģistrēts 1995. gadā, uzņēmuma pamatkapitāls ir 32,6 miljoni eiro.

Pēr "Jūrmalas ūdens" strādāja ar 8,83 miljonu eiro apgrozījumu un 751 620 eiro zaudējumiem.

Uzņēmums pilnībā pieder Jūrmalas pašvaldībai.