"Latvijas gāzes" apgrozījums pērn samazinājies par 22,3%

Rīga, 27. jūl., LETA. AS "Latvijas gāze" apgrozījums pagājušajā gadā bija 70,722 miljoni eiro, kas ir par 22,3% mazāk nekā gadu iepriekš, bet uzņēmuma peļņa samazinājās vairākas reizes un bija 494 000 eiro, liecina "Firmas.lv" informācija.

Kompānijas gada pārskata vadības ziņojumā skaidrots, ka pērn Eiropas dabasgāzes tirgos turpinājās strukturālās pārmaiņas, kas sākās pēc 2022. gada enerģētikas krīzes, kuru izraisīja Krievijas sāktais karš Ukrainā. Šīs pārmaiņas virzīja ģeopolitiskie faktori, piegāžu struktūras maiņa un Eiropas Savienības (ES) enerģētikas politika.

"Latvijas gāze" pērn turpināja attīstīt darbību Baltijas un Somijas reģionā, nodrošinot dabasgāzes piegādes un tirdzniecību klientiem, vienlaikus pielāgojot darbības stratēģiju mainīgajiem tirgus apstākļiem. Pērn kompānijas vadības uzmanības centrā bija dabasgāzes cenu svārstību riska mazināšana un konkurētspējas stiprināšana uzņēmuma darbības tirgos.

"Latvijas gāzes" vadība norāda, ka pērn martā dabasgāzes cenas sasniedza augstāko līmeni un pēc tam pakāpeniski samazinājās un sasniedza zemāko punktu decembrī, radot neierastu situāciju Eiropas dabasgāzes tirgos, jo tradicionāli gāzes cenas pavasarī un vasarā ir zemākas nekā ziemā.

Gada sākumā cenas saglabājās augstas auksto laika apstākļu dēļ, kas samazināja dabasgāzes krātuvju aizpildījumu un radīja bažas par krājumu pietiekamību līdz apkures sezonas beigām un nepieciešamību pēc apjomīgākas krātuvju uzpildes vasarā. Vienlaikus Krievijas gāzes tranzīta pārtraukšana caur Ukrainu no 2025. gada 1. janvāra palielināja Eiropas atkarību no sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) piegādēm, radot papildu ietekmi uz cenām.

No otrā ceturkšņa dabasgāzes cenas samazinājās līdz ar apkures sezonas beigām Eiropā, kas samazināja kopējo dabasgāzes patēriņu.

"Latvijas gāzei", tāpat kā citiem dabasgāzes tirgotājiem, viens no lielākajiem izaicinājumiem ir zemais dabasgāzes patēriņš, salīdzinot ar periodu pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā. Dabasgāzes patēriņš Latvijā, pēc Centrālās statistikas pārvaldes publiskotajiem datiem, 2025. gadā samazinājās par 1,5% salīdzinājumā ar attiecīgo periodu gadu iepriekš un bija būtiski zemāks nekā pirms kara sākuma Ukrainā. Līdzīga situācija novērota arī citviet Eiropā - ES pieprasījums pēc dabasgāzes laika posmā no 2021. līdz 2024. gadam samazinājies par vairāk nekā 19%.

Uzņēmuma vadības ziņojumā teikts, ka šādos dinamiskos un izaicinošos tirgus apstākļos būtiska loma ir "Latvijas gāzes" gadu garumā gūtajai pieredzei un zināšanām par dabasgāzes tirgu Latvijā un Eiropā, kā arī spējai būt proaktīvai darbībā mainīgajos tirgus apstākļos. Tādējādi "Latvijas gāze" 2025. gadā sasniedza stabilus peļņas rādītājus.

Vadības ziņojumā arī skaidrots, ka peļņas apmēru negatīvi ietekmēja 2025. gada decembrī izmaksātās dividendes - atbilstoši Latvijas regulējumam "Latvijas gāzei" dividenžu aprēķina brīdī bija pienākums samaksāt uzņēmuma ienākuma nodokli 2,3 miljonu eiro apmērā un to atzīt kā kārtējā gada izdevumus. Koncerna meitassabiedrība SIA "LG Capital" 2025. gadā strādāja ar 0,2 miljonu eiro peļņu.

Pērn turpinājās izmaiņas "Latvijas gāzes" akcionāru struktūrā, SIA "Energy Investments" kļūstot par īpašnieku 81,25% "Latvijas gāzes" kapitāldaļu.

Vadības ziņojumā teikts, ka turpinās darbs pie risinājumu izstrādes akciju izpirkšanai no atlikušā stratēģiskā akcionāra - SIA "Itera Latvia", lai vietējā kapitāla kontrolētā "Latvijas gāze" kļūtu par nozīmīgu spēlētāju Baltijas valstu enerģētikas tirgū.

"Latvijas gāze" iegādājas dabasgāzi, kas nav Krievijas izcelsmes, no citiem alternatīviem dabasgāzes piegādātājiem - ar divpusējiem līgumiem ar dabasgāzes piegādātājiem no ES dalībvalstīm, ar LNG piegādēm un dabasgāzes biržā "European Energy Exchange" (EEX).

Kopš 1999. gada "Latvijas gāzei" bija noslēgts ilgtermiņa dabasgāzes piegādes līgums ar Krievijas "Gazprom" uz "take or pay" noteikumiem, kas paredz minimālo dabasgāzes daudzumu, kas jāiepērk attiecīgajā periodā. 2022. gadā līguma darbība tika iesaldēta, noslēdzot starp pusēm vienošanos, tostarp par pretenziju neizvirzīšanu vienai pret otru saistībā ar nosacījumu neizpildi šī līguma ietvaros. 2025. gada 15. aprīlī "Latvijas gāze" nosūtīja vēstuli "Gazprom" ar lūgumu saistības, kas izriet no līguma, nodot trešajai pusei. 2025. gada 30. aprīlī no "Gazprom" tika saņemta vēstule, kurā tā piekrita "Latvijas gāzes" saistību nodošanai trešajai pusei.

"Latvijas gāze" plāno turpināt tirgot dabasgāzi mājsaimniecībām un komerciālajiem klientiem, investējot klientu apkalpošanas procesu modernizācijā un digitalizācijā, kā arī jaunu produktu un pakalpojumu izstrādē. Tāpat, lai palielinātu efektivitāti norēķinu procesos, "Latvijas gāze" turpina ieviest jaunas funkcionalitātes savā norēķinu sistēmā un klientu portālā.

Jau ziņots, ka "Latvijas gāzes" apgrozījums 2024. gadā bija 91,068 miljoni eiro, bet kompānijas peļņa bija 13,244 miljoni eiro.

"Latvijas gāzes" pamatkapitāls ir 55,86 miljonu eiro apmērā. "Latvijas gāze", pēc kompānijas mājaslapā minētās informācijas, nodrošina dabasgāzes vairumtirdzniecību un pārdošanu biznesa klientiem Latvijā, Igaunijā, Lietuvā un Somijā. Tāpat kompānija Latvijā tirgo dabasgāzi mājsaimniecībām.

Informācija "Latvijas gāzes" mājaslapā liecina, ka "Latvijas gāzes" kapitālā 28,97% pieder "Rietumu bankai", 27,85% - "Energy Investments", 18,26% - "Uniper Ruhrgas International", 16% - "Itera Latvija", bet 6,15% pieder "Haupas". Pēc "Firmas.lv" datiem, "Energy Investments" kapitālā 70% īpašnieks ir Kalvītis, bet pa 15% pieder Egīlam Lapsalim un Elitai Dreimanei.