"Būvniecības un attīstības projektu" koncerna apgrozījums pērn pieaudzis par 12%

Rīga, 14. jūl., LETA. Holdingkompānijas AS "Būvniecības un attīstības projekti" koncerna apgrozījums pagājušajā gadā bija 35,944 miljoni eiro, kas ir par 12% vairāk nekā 2024. gadā, savukārt koncerna zaudējumi pieauga vairākkārt un sasniedza 1,658 miljonus eiro, liecina "Firmas.lv" informācija.

Koncerna uzņēmumu SIA "Baltic Block" un SIA "Ave MTP" pamatdarbības veidi ir presēto kokskaidu palešu bloku ražošana un elektroenerģijas ražošana.

Vadības ziņojumā teikts, ka iepriekšējos darbības periodos koncerna meitasuzņēmums "Baltic Block" ir izveidojis vienu no Eiropā modernākajām presētu kokskaidu palešu bloku ražotnēm, kuras ražošanas jauda sasniedz līdz 160 000 kubikmetru bloku gadā.

Pērn bloku realizācija veidoja lielāko daļu - aptuveni 87% - no kopējiem "Baltic Block" ieņēmumiem. Eksports uz Eiropas Savienības (ES) valstīm veidoja 76%, kamēr pārdošana Latvijā veidoja 10%, bet eksports ārpus ES - 14%. Ieņēmumi no šķeldas realizācijas veidoja aptuveni 7%, no zāģmateriālu ražošanas - aptuveni 3%, savukārt no pārējās saimnieciskās darbības - aptuveni 3%.

"Baltic Block" apgrozījums pērn sasniedza 38,484 miljonus eiro. Vadības ziņojumā teikts, ka "Baltic Block" brīvos naudas līdzekļus mērķtiecīgi ieguldīja konkurētspējas stiprināšanā un ražošanas jaudas palielināšanā.

Tāpat vadības ziņojumā teikts, ka pērn "Baltic Block" turpināja investēt meitasuzņēmuma SIA "Betula Premium" infrastruktūrā un tehnoloģijās, lai nodrošinātu augstāku darbības efektivitāti un ilgtspējīgu attīstību. Šajā periodā ekspluatācijā tika nodots saules parks, kas ir sācis pilnvērtīgu darbību, kā arī biomasas koģenerācijas stacijā uzstādīts elektrostatiskais filtrs dūmgāžu attīrīšanai.

"Betula Premium" nodrošināja siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanu, tostarp pilnā apmērā darbojās jaunizbūvētā katlu māja. Tomēr kompānijas vadība atzīmē, ka kopējos ražošanas rādītājus būtiski ietekmēja nelabvēlīgi laika apstākļi - netipiski aukstās ziemas dēļ bija ierobežotas iespējas pilnvērtīgi apgādāt skaidu kalti ar nepieciešamo siltuma daudzumu, tādēļ ziemas mēnešos nācās samazināt ražošanas apmērus.

Tāpat ražošanas apmērus negatīvi ietekmēja mitrā vasara, jo ražošanā izmantotajai koksnei bija paaugstināts mitruma līmenis.

Koncerna zaudējumus 1,658 miljonu eiro apmērā noteica izmaksu pieaugums un konkurences apstākļu noteikti ierobežojumi realizācijas cenai, teikts vadības ziņojumā.

"Baltic Block" turpināja attīstīt laboratoriju. Pētījumi un testēšana koncentrēta uz kompozītbloku kvalitatīvo rādītāju uzlabošanu un jaunu produktu izstrādi, teikts vadības ziņojumā. Turpinājās tehnoloģisko iekārtu optimizācija, lai piedāvātu klientiem daudzveidīgākus produktus ar augstākiem kvalitātes rādītājiem, piemēram, uzlabotu naglu noturību un uzbriešanas rādītājus. Pētītas un testētas arī dažādas līmes un koka sugas, lai uzlabotu gala produkta kvalitāti un atbilstību klientu prasībām.

Pētniecības un attīstības pasākumiem pērn novirzīti 143 780 eiro.

Vadības ziņojumā teikts, ka 2026. gadā koncerna meitassabiedrība "Baltic Block" plāno optimizēt palešu dēļu un zāģmateriālu ražošanas procesus un turpināt ieguldījumus ražošanas efektivitātes paaugstināšanā. Tāpat paredzētas investīcijas atjaunīgās enerģijas risinājumos ar mērķi samazināt energoizmaksas un stiprināt uzņēmuma enerģētisko neatkarību.

"Būvniecības un attīstības projekti" koncerna apgrozījums 2024. gadā bija 32,08 miljoni eiro un kompānija cieta 4690 eiro zaudējumus.

"Būvniecības un attīstības projekti" reģistrēta 2011. gadā, un uzņēmuma pamatkapitāls ir 5,8 miljoni eiro. Uzņēmuma īpašnieki ir SIA "Attīstības projektu pārvalde" (48,02%), kuras īpašnieki ir Edgars Šķēle (58,36%), Andis Šķēle (20,82%) un Gatis Šķēle (20,82%), SIA "ADG Invest" (27%), kuras īpašnieki ir Andris Dombrovskis (45%), Guntis Dauksts (45%) un Uģis Dombrovskis (10%), kā arī SIA "Inpo 26" (24,98%), kuras īpašnieks ir SIA "Privāto aktīvu pārvalde", kura pieder SIA "Sabiedrība privātajiem ieguldījumiem", kuras īpašnieki ir Kristiāna Lībane-Šķēle (40%), Anete Šķēle-Pētersone (25%), Madara Šķēle-Dupate (25%) un Iveta Smilga-Krongorne (10%).
Raksta pirmavots