Lietuvā sākta pārmiju ražošana "Rail Baltica" projektam

Rīga, 16. jūn., LETA. Austrijas tērauda un tehnoloģiju grupas uzņēmuma "Voestalpine Railway Systems" rūpnīcā Lietuvā ir sākta dzelzceļa projektam "Rail Baltica" paredzēto pārmiju ražošana, aģentūru LETA informēja Baltijas valstu kopuzņēmuma AS "RB Rail" pārstāvji.

Kopuzņēmumā informē, ka vispārīgās vienošanās par pārmiju sistēmu un sliežu izplešanās savienojumu piegādi noslēguši "Rail Baltica" projekta nacionālie ieviesēji - Igaunijas "Rail Baltic Estonia", Latvijas "Eiropas dzelzceļa līnijas" un Lietuvas "LTG Infra" - kopā ar centrālo koordinatoru "RB Rail".

Līgumi nodrošina "Rail Baltica" dzelzceļa infrastruktūras izbūvei nepieciešamo komponenšu piegādi atbilstoši būvniecības progresam un pieejamajam finansējumam.

"RB Rail" izpilddirektors un valdes priekšsēdētājs Marko Kivila norāda, ka pārmijas ir viens no būtiskākajiem dzelzceļa infrastruktūras elementiem. "Vienota pārmiju tehniskā risinājuma ieviešana "Rail Baltica" projektā veicinās drošu, uzticamu un efektīvu dzelzceļa sistēmas ekspluatāciju visā starptautiskajā koridorā," viņš norāda.

"RB Rail" papildina, ka pārmijas nodrošina ritošā sastāva pārvietošanos no viena sliežu ceļa uz citu, kā arī piekļuvi stacijām, termināļiem un tehniskās apkopes objektiem. Lai gan sliedes un gulšņi veido sliežu ceļa pamatkonstrukciju, pārmijas nodrošina dzelzceļa tīkla funkcionālo savienojamību un ekspluatācijas elastību. Ātrgaitas dzelzceļa infrastruktūrā pārmijas ir vieni no tehniski sarežģītākajiem sliežu ceļa elementiem, kuriem jāatbilst īpaši augstām drošības, uzticamības un ekspluatācijas veiktspējas prasībām.

Lai nodrošinātu vienotu tehnisko risinājumu visā "Rail Baltica" koridorā, pārmiju sistēmu un sliežu izplešanās savienojumu piegāde tiek īstenota centralizēti. "RB Rail" ieskatā šāda pieeja veicina sliežu ceļa, signalizācijas un vilcienu kustības vadības sistēmu savietojamību, kā arī ļauj efektīvi koordinēt projektēšanas, ražošanas un piegādes procesus visās trijās Baltijas valstīs.

Parakstītie līgumi ietver arī sliežu izplešanās savienojumus, kas paredzēti temperatūras izmaiņu un inženierbūvju deformāciju radīto sliežu garuma izmaiņu kompensēšanai. Šie elementi ir būtiski drošas un nepārtrauktas dzelzceļa infrastruktūras ekspluatācijas nodrošināšanai, īpaši ātrgaitas dzelzceļa līnijās, uzsver kopuzņēmumā.

"RB Rail" norāda, ka iepirkumā izraudzītajam uzņēmumam "Voestalpine Railway Systems" ir plaša starptautiska pieredze pārmiju sistēmu un sliežu izplešanās savienojumu ražošanā dzelzceļa projektiem visā pasaulē, kā arī uzņēmums jau darbojas Baltijas reģionā.

"Rail Baltica" projektā tiek īstenots centralizēts sliežu ceļa būvmateriālu iepirkumu modelis visās trijās Baltijas valstīs, lai nodrošinātu vienotus tehniskos standartus, infrastruktūras savietojamību un koordinētu piegāžu plānošanu visā dzelzceļa koridorā. Centralizēta iepirkuma rezultātā ar "Voestalpine Railway Systems" ir noslēgtas septiņu gadu vispārīgās vienošanās par pārmiju sistēmu un sliežu izplešanās savienojumu piegādi "Rail Baltica" projekta vajadzībām Igaunijā, Latvijā un Lietuvā.

Noslēgto vispārīgo vienošanos kopējā maksimālā vērtība ir 473,2 miljoni eiro, tostarp līdz 294,97 miljoniem eiro paredzēti ātrgaitas pārmiju sistēmām, 146,18 miljoni eiro - standarta ātruma pārmiju sistēmām, bet 32,03 miljoni eiro - ātrgaitas sliežu izplešanās savienojumiem.

Vispārīgās vienošanās, pēc kopuzņēmumā minētā, nosaka vienotas tehniskās specifikācijas, cenu un piegādes nosacījumus, vienlaikus ļaujot veikt pasūtījumus atbilstoši būvniecības progresam un pieejamajam finansējumam bez pienākuma iegādāties iepriekš noteiktus apjomus.

LETA jau ziņoja, ka valdība šogad 10. martā vienojās veidot divas dienesta pārbaudes komisijas, lai izvērtētu "RB Rail" iepirkumu par sliežu ceļu pārmiju un sliežu izplešanās šuvju piegādi, kā arī nepabeigto tilta balstu Daugavā un sākto dzelzceļa estakādi Mārupē.

Dienesta pārbaudē par "RB Rail" iepirkumu par konsolidēto sliežu ceļu pārmiju un sliežu izplešanās šuvju piegādi dzelzceļa "Rail Baltica" būvniecībai netika konstatēti juridiski pārkāpumi, iepriekš informēja Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) vadītājs un dienesta pārbaudes komisijas priekšsēdētājs Artis Lapiņš.

Tomēr viņš piebilda, ka, noraidot vācu dzelzceļa tehnoloģiju uzņēmuma "Vossloh" sākotnējo piedāvājumu, kas bija būtiski lētāks nekā uzvarētāja "Voestalpine" piedāvājums, izveidojās situācija, kad konkurence vairs nepastāv. Vienlaikus "Vossloh" piedāvājuma noraidīšanas iemesls, kas bija neatbilstošs piedāvājuma nodrošinājuma termiņš, bija juridiski korekts, tomēr konkurences nodrošināšanas nolūkā dalība konkursā varēja tikt atjaunota.

TV3 raidījums "Nekā personīga" šogad martā ziņoja, ka pārmiju iepirkumā samērā formāla iemesla dēļ izslēgts uzņēmums, kas iesniedza par 267 miljoniem eiro zemāku finanšu piedāvājumu.

"RB Rail" finanšu direktors Ojārs Daugavietis iepriekš aģentūrai LETA norādīja, ka pārmetumi par iepirkumu radās no neizpratnes par to, kā strādā iepirkums ar sarunu procedūru, kā arī tāpēc, ka tiek salīdzinātas divas nesalīdzināmas lietas.

Daugavietis skaidroja, ka sākotnējais piedāvājums ir veidots, balstoties uz pamatprincipiem, tehnisko specifikāciju un ļoti augsta līmeņa līgumu, kurā sākotnēji bija atstātas arī tukšas vietas, par ko bija jārunā, piemēram, cik liels būs avanss, kādi būs piegādes termiņi, kāds būs minimālais pasūtījums un citi jautājumi.

TV3 raidījums "Nekā personīga" ziņoja, ka iepirkumā divas firmas iesniedza piedāvājumus visās trijās iepirkuma daļās. Sākotnēji "Voestalpine" piedāvātā līgumcena bija 646,249 miljoni eiro, bet "Vossloh" - 379,242 miljoni eiro. Pēc tam "Vossloh" no iepirkuma tika izslēgts, jo tā bija iesniegusi neatbilstošu bankas garantiju. Savukārt "Voestalpine" sarunu gaitā sākotnējo piedāvājumu samazināja par 173 miljoniem eiro - līdz 473 miljoniem eiro, kas ir par 94 miljoniem eiro vairāk nekā no konkursa izslēgtais piedāvājums.

"RB Rail" finanšu direktors norādīja, ka pirmais iesniegtais piedāvājums no pretendentiem bija indikatīvs, un sarunu ceļā bija jānonāk pie konkrēta, visām pusēm pieņemama līguma.

Jau ziņots, ka atbilstoši pēdējam izvērtējumam "Rail Baltica" pirmās kārtas izmaksas Baltijā varētu sasniegt 14,3 miljardus eiro, no tiem Latvijā - 5,5 miljardus eiro, tomēr atbilstoši indeksācijai šī summa varētu sasniegt sešus miljardus eiro. Savukārt kopējās projekta izmaksas atbilstoši izmaksu un ieguvumu analīzei Baltijā var sasniegt 23,8 miljardus eiro.

Iepriekšējā izmaksu un ieguvumu analīzē 2017. gadā tika lēsts, ka projekts kopumā izmaksās 5,8 miljardus eiro.

"Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 mm) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.