"Kool Latvija": Degvielas tirgotāju solidaritātes maksājuma ietekmi izjustu arī patērētāji

Rīga, 17. apr., LETA. Degvielas tirgotāju solidaritātes maksājuma ietekmi izjustu arī patērētāji, aģentūrai LETA norādīja degvielas tirgotāja SIA "Kool Latvija" pārstāvji.

"Kool Latvija" stratēģijas vadītājs Aleksejs Švedovs norāda, ka solidaritātes maksājums ir konfiskācijas instruments, kas vērsts uz politisku mērķu sasniegšanu, nevis uz iedzīvotāju labklājības palielināšanu.

Viņš uzsver, ka tādā formātā, kādā to patlaban prezentē Ekonomikas ministrija (EM), proti, bez skaidra un visiem degvielas tirgus dalībniekiem vienāda cenu noteikšanas mehānisma, šāds maksājums grautu veselīgas konkurences principus, vienlaikus nekādā veidā nenodrošinot cenu samazināšanos gadījumā, ja tās pieaug pasaules tirgū.

Uzņēmumā uzsver, ka uz globālās nestabilitātes, ģeopolitisko risku un strauju "Platts" kotācijas svārstību fona degvielas tirgus jau patlaban atrodas būtiska spiediena apstākļos un degvielas cenas Latvijā pieaug straujāk, nekā patērētāji spēj tām pielāgoties.

Tādējādi uzņēmuma ieskatā šādā situācijā lēmums ieviest solidaritātes maksājumu izskatās nevis kā sabiedrības aizsardzības mehānisms, bet kā papildu slogs pašai sabiedrībai. Uzņēmumā uzsver, ka politiķi publiski maksājumu pamato kā taisnīguma un virspeļņas pārdales instrumentu, taču praksē tiek aizmirsts, ka jebkuras papildu izmaksas uzņēmējdarbībā gala rezultātā tiek pārliktas uz patērētāju.

"Kool Latvija" pārstāvji uzsver, ka degvielas uzņēmumi darbojas atkarīgi no starptautiskajām cenām, loģistikas, valūtu svārstībām un regulējuma. Tādējādi, ja šiem faktoriem pievienojas jauns fiskāls instruments, uzņēmumi ir spiesti kompensēt izmaksu pieaugumu, un tiešākais veids ir cena degvielas uzpildes stacijas tablo.

Vienlaikus uzņēmumā papildina, ka degvielas biznesa modelis jau ilgstoši darbojas uz robežas, jo degvielas uzcenojums ir tik zems, ka tās pārdošana bieži vien nesedz infrastruktūras uzturēšanas izmaksas - stacijas, iekārtas, loģistiku un personālu. Tādējādi degvielas uzpildes stacijās tiek attīstīti veikali un papildu pakalpojumi, kas ne tikai papildina biznesu, bet faktiski subsidē degvielas piegādes un pārdošanas procesu.

Papildu spiedienu, pēc uzņēmumā teiktā, ietekmē arī paša tirgus struktūra, jo degvielas sektors Latvijā nav viendabīgs - tajā darbojas gan spēcīgi tirgus dalībnieki, gan ievainojamāki uzņēmumi. Tie uzņēmumi, kas nespēj konkurēt ar servisu, infrastruktūru vai sortimentu, ir spiesti cīnīties ar vienīgo instrumentu - cenu. Lai nezaudētu klientus, cenas tiek samazinātas līdz pašizmaksai vai pat zem tās, faktiski strādājot ar zaudējumiem, norāda uzņēmumā.

"Kool Latvija" pārstāvji rezumē, ka, strādājot ar zaudējumiem, nav iespējams segt operacionālās izmaksas, uzturēt stacijas un investēt attīstībā, tāpēc cenu samazināšana izdzīvošanas nolūkā tālāk noved pie apjomu krituma, vienības izmaksu pieauguma un vēl lielāka spiediena uz peļņas maržu. Uzņēmumi zaudētu stabilitāti, uzkrātu maksātnespējas riskus un noteiktā brīdī pamestu tirgu. Tādējādi izzustu konkurence, kas līdz šim ierobežoja cenu pieaugumu.

Uzņēmumā norāda, ka tirgus sašaurināšanās gadījumā izvēle pazustu un līdz ar to arī reāls cenu spiediens. Tādējādi patērētājam ne tikai būtu jāmaksā vairāk, bet arī vajadzētu būt atkarīgam no ierobežota piegādātāju skaita un to cenu politikas.

Jau ziņots, ka valdība otrdien, 14. aprīlī, atbalstīja EM rosinājumu degvielas tirgotājiem piemērot solidaritātes maksājumu, ja to faktiskā mazumtirdzniecības cena pārsniegs objektīvi aprēķināto orientējošo mazumtirdzniecības cenu par vairāk nekā 3%.

Atbilstoši EM izstrādātajam likumprojektam, ja mazumtirgotāja noteiktā degvielas cena par 3% pārsniegs aprēķināto orientējošo mazumtirdzniecības cenu, ieņēmumu summa virs šī sliekšņa tiks iekļauta solidaritātes maksājuma bāzē, piemērojot 100% likmi.

Vienlaikus solidaritātes maksājumu nepiemēros, ja mazumtirgotājs varēs dokumentāri apliecināt, ka faktiskās degvielas iepirkuma izmaksas attiecīgajā periodā pārsniedza orientējošās mazumtirdzniecības cenas aprēķinā izmantoto iepirkuma cenu par vairāk nekā 3%. Tad attiecīgi solidaritātes maksājuma bāzi samazinās proporcionāli dokumentāri apliecinātajai iepirkuma cenas pārsnieguma daļai.

Savukārt Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas izpilddirektore Ieva Ligere norādījusi, ka degvielas tirgotāji konceptuāli neatbalsta EM izstrādāto likumprojektu par solidaritātes maksājumu, jo tas degvielas tirgotāju ieskatā ir pretrunā ar brīvā tirgus principiem, kā arī iezīmējas zināmi riski atbilstībai Satversmei. "Te nav stāsts par virspeļņas nodokli, tā ir tīra cenu regulēšana. Tā ir politiska iniciatīva priekšvēlēšanu gaisotnē. Degvielas tirgotāji tam nesaskata ekonomisku pamatojumu un tam nav arī ekonomiska izvērtējuma," sacīja Ligere.

Viņa skaidroja, ka likumprojekts paredz faktiski mēģināt regulēt cenu, kuras lielākās komponentes degvielas tirgotāji nevar ietekmēt, jo 93% cenas veido iepirkuma cena un nodokļi, bet 7% ir tā daļa, ar kuru tirgotājs var operēt.

LETA jau ziņoja, ka "Kool Latvija" 2024. gadā strādāja ar 82,183 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir 2,3 reizes vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas zaudējumi pieauga par 8,6% - līdz 2,813 miljoniem eiro, liecina informācija "Firmas.lv". Finanšu dati par 2025. gadu vēl nav publicēti.

"Kool Latvija" reģistrēta 2016. gadā, un tās pamatkapitāls ir 10,675 miljoni eiro. Uzņēmuma vienīgais īpašnieks ir Igaunijas "Aqua Marina". 1990. gadā dibinātajai Igaunijas kapitāla holdinga kompānijai "Aqua Marina" pieder arī kompānijas "Olerex" un "Olerex Terminal".

"Olerex" Latvijas degvielas tirgū ienāca 2021. gada augustā, iegādājoties degvielas uzpildes staciju tīklu "Kool Latvija", pēc tam 2022. gadā Igaunijas kompānija pārņēma arī "Gotika auto" un "Metro", un 2023. gadā ar "Latvijas nafta" zīmolu strādājošās degvielas uzpildes stacijas.