Latvijas Apvienotā putnkopības nozares asociācija un LOSP aicina stiprināt kriminālatbildību par biodrošības draudu radīšanu

Rīga, 27. marts, LETA. Latvijas Apvienotā putnkopības nozares asociācija (LAPNA) un Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome (LOSP) ir vērsušās pie Ministru prezidentes Evikas Siliņas (JV), zemkopības ministra Armanda Krauzes (ZZS) un iekšlietu ministra Riharda Kozlovska (JV), aicinot izvērtēt kriminālatbildības noteikšanu par nesankcionētu iekļūšanu un biodrošības draudu radīšanu vistu un citu dzīvnieku audzēšanas uzņēmumos, aģentūru LETA informēja LAPNA.

Tāpat organizācijas vērsušās pie Valsts drošības dienesta (VDD) direktora Normunda Mežvieta par apdraudējumiem putnkopības nozarei un iespējamu ietekmi uz valsts drošību.

Iniciatīvas izriet no konstatētiem incidentiem olu ražotājā SIA "Alūksnes putnu ferma", kur 2026. gada februārī un martā trešās personas vairākkārt nesankcionēti iekļuva ražotnes teritorijā un telpās, vienlaikus veicot video uzņemšanu un izmantojot bezpilota lidaparātus lidojumiem virs uzņēmuma.

"Alūksnes putnu fermas" rīcībā esošā informācija liecina, ka droni tika izmantoti ne tikai apsardzes kustības novērošanai reāllaikā, bet arī kā daļa no koordinētiem mēģinājumiem iekļūt teritorijā. Vairākos gadījumos personas centās piekļūt ražošanas telpām, izmantojot tehnoloģiskās atveres, kas paredzētas kūtsmēslu izvešanas sistēmām.

LOSP valdes priekšsēdētājs Guntis Gūtmanis uzsver, ka šādas darbības rada tiešu apdraudējumu biodrošībai un pārtikas drošumam, kā arī eksportspējai, turklāt ne tikai konkrētam uzņēmumam, bet visai nozarei kopumā.

Viņš papildina, ka šādas darbības var radīt būtiskus ekonomiskos zaudējumus, tāpēc šos gadījumus vairs nevar traktēt kā sīku pārkāpumu. Par apzinātiem biodrošības apdraudējumiem, pēc Gūtmaņa paustā, jāparedz būtiski stingrāka atbildība.

LAPNA skaidro, ka mājputnu fermas darbojas kā augsti automatizēti, kapitālietilpīgi objekti, kuros biodrošība nav tikai tehnoloģisks jautājums - tā ir ekonomiska un valstiska nepieciešamība. Tomēr patlaban šie objekti ir praktiski neaizsargāti pret nesankcionētu iekļūšanu, slepenu video filmēšanu un bezpilota gaisa kuģu izmantošanu to teritorijā. Spēkā esošais regulējums šādas darbības nekriminalizē, bet iespējams kvalificē tās pēc huligānisma panta.

Asociācijā atzīmē, ka epidemioloģiskais fons patlaban ir bezprecedenta līmenī, proti, pēdējo trīs mēnešu laikā Polijā putnu gripas H5N1 dēļ iznīcināti vairāk nekā pieci miljoni mājputnu. Eiropā kopumā novērojams stabils infekciju riska pieaugums, un patlaban norisinās aktīvs gājputnu migrācijas periods - viens no riskantākajiem laika posmiem no biodrošības viedokļa.

LAPNA uzsver, ka viens inficēšanās gadījums kādā Latvijas ražotnē nozīmētu visa šī uzņēmuma ganāmpulka iznīcināšanu, automātisku eksporta aizliegumu visiem Latvijas putnkopības ražotājiem un kaitējumu vairāku simtu miljonu eiro apmērā. Precedenti citās Eiropas Savienības valstīs, tostarp Polijā, Ungārijā un Nīderlandē, liecina, ka eksporta tirgi tiek slēgti uz vairākiem mēnešiem.

LOSP un LAPNA aicina ministrus izvērtēt Krimināllikuma papildināšanu ar normām, kas paredz kriminālatbildību par nesankcionētu iekļūšanu dzīvnieku audzēšanas uzņēmumu teritorijā vai ražošanas telpās, nesankcionētu foto vai videoierakstu veikšanu un iegūto materiālu izplatīšanu bez uzņēmuma atļaujas, kā arī nesankcionētiem bezpilota gaisa kuģu lidojumiem virs uzņēmumu teritorijām un biodrošības zonām.

LAPNA valdes priekšsēdētājs Jānis Gaigals min, ka Latvijas putnkopības nozare ir eksportorientēta, un biodrošības pārkāpumi var radīt sekas, kas pārsniedz viena uzņēmuma robežas.

Abās organizācijās uzskata, ka šāds jauns regulējums neierobežotu sabiedrības tiesības uz informācijas iegūšanu vai dzīvnieku labturības aizstāvību, bet gan noteiktu skaidras robežas kritiskās infrastruktūras un pārtikas ražošanas sistēmu aizsardzībai.

Ņemot vērā minēto, LAPNA un LOSP aicina VDD izvērtēt situāciju lauksaimniecības nozarē kā iespējamu apdraudējumu valsts drošībai un tautsaimniecībai, ņemot vērā pašreizējo epidemioloģisko fonu, kā arī izvērtēt nepieciešamību pēc preventīviem pasākumiem, lai aizsargātu stratēģiski nozīmīgus lauksaimniecības objektus.

Vienlaikus organizācijas aicina VDD rast iespēju steidzamā kārtā tikties ar nozares pārstāvjiem.

LAPNA un LOSP uzsver, ka dzīvnieku audzēšanas uzņēmumu aizsardzība ir būtiska ne tikai nozares attīstībai, bet arī nacionālās ekonomikas stabilitātei, investīciju videi un Latvijas reputācijai eksporta tirgos.

Organizācijas ir gatavas iesaistīties dialogā ar Ministru kabinetu un piedalīties attiecīgā regulējuma izstrādē.

Pēc LAPNA un LOSP datiem, lopkopības un mājputnu audzēšanas nozare nodrošina Latvijas pārtikas drošumu, nodarbina aptuveni 5000 cilvēku un 2023. gadā eksportēja produkciju vairāk nekā 600 miljonu eiro vērtībā.

LETA jau ziņoja, ka "Alūksnes putnu fermā" 2026. gada februārī un martā konstatēti vismaz četri nesankcionētas iekļūšanas mēģinājumi, tostarp, izmantojot bezpilota lidaparātus jeb dronus.

Saistībā ar mēģinājumiem iekļūt "Alūksnes putnu fermas" teritorijā uzņēmums vērsies tiesībsargājošajās iestādēs.

Informācija "Firmas.lv" liecina, ka "Alūksnes putnu ferma" 2024. gadā strādāja ar 10,929 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 3,8% mazāk nekā gadu iepriekš, kā arī uzņēmums cieta 335 618 eiro zaudējumus. Kompānijas 2025. gada finanšu rezultāti pagaidām nav publsikoti. Uzņēmums reģistrēts 2003. gadā, un tā pamatkapitāls ir 6,5 miljoni eiro. "Alūksnes putnu ferma" īpašnieks ir AS "Agrova Baltics".

"Agrova Baltics" koncerns 2025. gadā, pēc provizoriskiem datiem, strādāja ar 24,314 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 91,8% vairāk nekā gadu iepriekš, bet koncerna peļņa bija 5,161 miljons eiro pretstatā zaudējumiem gadu iepriekš.

Kompānija "Agrova Baltics" reģistrēta 2017. gadā. "Agrova Baltics" lielākais akcionārs ir Jurijs Adamovičs. Kompānijas akcijas ir iekļautas biržas "Nasdaq Riga" alternatīvajā tirgū "First North".