papildināta - Eksperts: "airBaltic" šogad aktīvi jāmeklē stratēģiskais investors

(Pievienots kādreizējā satiksmes ministra Tāļa Linkaita komentārs 7.-12. rindkopā.)

Rīga, 12. marts, LETA. Latvijas nacionālajai aviokompānijai "airBaltic" šogad aktīvi ir jāmeklē stratēģiskais investors, aģentūrai LETA sacīja finanšu konsultāciju kompānijas "Prudentia" partneris Ģirts Rungainis.

Viņš papildināja, ka patlaban 10% "airBaltic" akciju pieder Vācijas nacionālajai aviokompānijai "Lufthansa", un jautājums ir par to, vai "Lufthansa" ir ieinteresēta iesaistīties šajā procesā lielākā mērā nekā iepriekš un uz kādiem noteikumiem.

Tāpat viņš norādīja, ka "Lufthansa" ir ielikusi "kāju durvīs" un varēs redzēt, kā tā skatās uz jauna investora iesaisti "airBaltic".

"Pastāv arī investori, kuri meklē kompānijas pirms iziešanas biržā un mēģina investēt ar domu, ka šīs kompānijas turpinās ceļu uz biržu, bet cik liela interese varētu būt par "airBaltic", ir jautājums, kas jāskatās dziļāk, jo patlaban atkal ir kārtējā nenoteiktība aviācijas industrijā konflikta Tuvajos Austrumos dēļ," minēja Rungainis.

Komentējot "airBaltic" 2025. gada zaudējumus 44,337 miljonu eiro apmērā, Rungainis norādīja, ka rezultāti kļūst labāki, jo zaudējumi samazinās. Viņaprāt, "airBaltic" ir laba kompānija ar labu un jaunu floti, personālu un apmācību programmām, kam ir vērtība. "Neviens, kurš skatās investīcijas, neskatās šauri. Šī nav tipiska finanšu investīcija, ir jāskatās stratēģiski, jo "airBaltic" ir attīstības iespēja apkalpot visu Austrumeiropu," uzsvēra Rungainis.

Vienlaikus viņš norādīja, ka pašreizējā nenoteiktība industrijā, iespējams, iedos iespēju "logu". "Būs jāskatās, kā konflikts Tuvajos Austrumos ietekmēs citas Eiropas lidsabiedrības, bet, iespējams, radīsies iespēja uz īslaicīgu valsts atbalstu, jo "airBaltic" ir kritiski svarīgs un nepieciešams Latvijas ekonomikai," uzsvēra Rungainis.

Savukārt kādreizējais satiksmes ministrs Tālis Linkaits aģentūrai LETA norādīja, ka aviokompānijas finanšu pārskatā uzlabojumi nav redzami, naudas atlikumi joprojām ir kritiski, kā arī apgrozījuma un EBITDAR rādītāji ir mazāki, nekā cerēts. "Līdz ar to neredzam neko tādu, kas patlaban varētu uzrunāt investorus," viņš sacīja.

Vienlaikus Linkaits minēja, ka liela nozīme pašlaik ir "airBaltic" jaunajam vadītājam, definējot uzņēmuma attīstības redzējumu.

Viņš skaidroja, ka situācija Tuvajos Austrumos patlaban neliecina par iespēju saņemt papildu līdzekļus biržā, kā arī pie šādiem uzņēmuma darbības rādītājiem akciju sākotnējais publiskais piedāvājums (IPO) nevar notikt. Tādējādi, iespējams, šajā variantā interese varētu būt no spekulatīviem investoriem, kas varētu cerēt uz peļņu gadījumā, ja ieguldījumu kompānijā varētu nopirkt salīdzinoši lēti un pēc kāda laika šo ieguldījumu mēģināt pārdot dārgāk.

"Šaubos, ka tas varētu būt kāds no stratēģiski nozīmīgiem aviācijas investoriem, jo patlaban ir vairākas Eiropas aviokompānijas, kas tiek piedāvātas pārdošanai. Tāpat saistībā ar situāciju Tuvajos Austrumos patlaban nav īstais laiks, kad ieguldīt aviācijā," viņš norādīja.

Linkaits rezumēja, ka šajā gadījumā ļoti ātri ir nepieciešams papildu investors, tomēr ārējā situācija patlaban nav no tām labākajām, kā arī naudas situācija nav uzlabojusies, tādēļ ir ļoti liela jautājuma zīme.

LETA jau ziņoja, ka "airBaltic", ņemot vērā 2025. gada finanšu rezultātus un situāciju tirgū, ir apturējusi iespējamo IPO un patlaban to neuzskata par potenciālu kapitāla avotu 2026. gadā.

"airBaltic" gada pārskatā norādīts, ka, neraugoties uz gaidāmo operatīvās un komerciālās darbības uzlabojumu, aviokompānija 2026. gadā darbosies ar negatīvu brīvo naudas plūsmu un, ņemot vērā pašreizējās prognozes, vadība sagaida, ka darbības finansēšanai 2026./2027. gada ziemas sezonai būs nepieciešama papildu naudas injekcija 100 līdz 150 miljonu eiro apmērā.

Kamēr netiks saņemts jauns finansējums - kapitāls vai citādi -, aviokompānija plāno 2026. gadā turpināt darboties naudas taupīšanas režīmā. Vienlaikus ar "airBaltic" lielākā akcionāra - Latvijas valdības - atbalstu "airBaltic" meklē iespējas piesaistīt jaunu kapitālu no alternatīviem avotiem, tostarp ar "M&A" jeb apvienošanās un pārņemšanas darījuma palīdzību.

Lai atbalstītu šo procesu, grupa plāno piesaistīt un ir sākusi starptautiskas finanšu konsultāciju firmas atlases procesu, kurai ir atbilstoša pieredze aviācijas nozarē. Finanšu konsultanta uzdevums būs identificēt un izvērtēt potenciālos investorus un strukturēt atbilstošu kapitāla piesaistes darījumu.

Tāpat ziņots, ka "airBaltic" koncerna zaudējumi pagājušajā gadā bija 44,337 miljonu eiro apmērā, kas ir 2,7 reizes mazāk nekā 2024. gadā. Savukārt "airBaltic" koncerna apgrozījums pagājušajā gadā, salīdzinot ar 2024. gadu, palielinājies par 4,2% un bija 779,344 miljoni eiro.

Aviokompānija 2025. gadā lidsabiedrības maršrutu tīklā pārvadāja kopumā 5,2 miljonus pasažieru, kas ir par 1% vairāk nekā 2024. gadā.

Pagājušā gada augusta beigās Vācijas nacionālā aviokompānija "Lufthansa" kļuva par "airBaltic" akcionāru. Patlaban Latvijas valstij pieder 88,37% "airBaltic" akciju, "Lufthansa" - 10% akciju, finanšu investoram, Dānijas uzņēmējam Larsam Tūsenam piederošajam "Aircraft Leasing 1" - 1,62%, bet 0,01% - citiem. Kompānijas pamatkapitāls ir 41,819 miljoni eiro.

Pēc "airBaltic" IPO "Lufthansa" līdzdalības lielumu noteiks potenciālā IPO tirgus cena. Darījums paredz arī to, ka "Lufthansa" pēc potenciālā IPO piederēs ne mazāk kā 5% no "airBaltic" kapitāla.

Latvijas valdība 2024. gada 30. augustā vienojās, ka valstij pēc "airBaltic" IPO kompānijas kapitālā jāsaglabā vismaz 25% plus viena akcija. Savukārt 2025. gada 19. augustā valdība nolēma, ka Latvija, tāpat kā Vācijas "Lufthansa", veiks līdzieguldījumu 14 miljonu eiro apmērā "airBaltic" pirms potenciālā IPO.