"Valsts nekustamo īpašumu" apgrozījums pērn provizoriski samazinājies par 5,6%

Rīga, 27. febr., LETA. VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) apgrozījums pagājušajā gadā, pēc provizoriskiem datiem, bija 47,94 miljoni eiro, kas ir par 5,6% mazāk nekā 2024. gadā, savukārt kompānijas peļņa samazinājās par 15,6% un bija 1,31 miljons eiro, liecina VNĪ mājaslapā pieejamais pārskats.

Uzņēmuma EBITDA jeb peļņa pirms procentu, nodokļu, amortizācijas un pēc nomas atskaitījumiem 2025. gadā bija 15,16 miljoni eiro, kas ir par 4,2% vairāk nekā gadu iepriekš, kad rādītājs bija 14,55 miljoni eiro.

Finanšu pārskata vadības ziņojumā teikts, ka VNĪ nomas maksas ieņēmumi 2025. gadā salīdzinājumā ar 2024. gadu ir mazāki par 0,45 miljoniem eiro, savukārt būvniecības starpniecības ieņēmumi nav mainījušies. Ieņēmumi no īpašumu pārvaldīšanas ir lielāki par 0,39 miljoniem eiro, bet ieņēmumi no nekustamā īpašuma atsavināšanas pakalpojumiem mazāki par 2,8 miljoniem eiro.

VNĪ vadībā 2025. gadā pabeigta Rakstniecības un mūzikas muzeja ekspozīcijas ierīkošana, pabeigti pārbūves un atjaunošanas darbi Patentu valdes vēsturiskās ēkas telpās, kā arī turpinās darbs pie vairāk nekā 100 projektiem ar kopējām investīcijām aptuveni 400 miljonu eiro apmērā.

Vienlaikus VNĪ norāda, ka gada laikā izsolēs pārdoti valstij nevajadzīgi un neefektīvi 130 īpašumi, kopumā valsts budžetā ienesot 9,5 miljonus eiro. Starp vērtīgākajiem darījumiem minami īpašumi Krīvu ielā 11, Rīgā, izsolei noslēdzoties ar 1,6 miljoniem eiro, un Stabu ielā 18, Rīgā, īpašumu atsavinot par 1,85 miljoniem eiro.

VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs atzīmē, ka, ņemot vērā patlaban esošo ģeopolitisko un ekonomisko situāciju, ir būtiski saglabāt uzņēmuma stratēģisko virzību un koncentrēties uz efektivitāti un ilgtspējīgu attīstību.

Aizvadītais gads iezīmējies ar vairāku valstiski kritisku projektu noslēgšanu, tostarp robežas žoga izbūvi uz Latvijas-Krievijas robežas un robežapsardzības infrastruktūras izbūvi.

Kopumā uz Latvijas-Krievijas robežas izbūvēts žogs aptuveni 280 kilometru garumā, tostarp veikta pontonu izbūve 17 kilometru garumā, būvdarbos iesaistot sešus būvniekus, kā arī vienu posmu īstenojot VNĪ kopā ar Nacionālo bruņoto spēku karavīriem. Kopumā būvdarbi veikti 18 darbu daļās, ieguldot 138,6 miljonus eiro.

Vienlaikus VNĪ veikusi ieguldījumus valsts biroju attīstībā. Šogad uz valsts biroja ēku pārcelsies arī Ekonomikas ministrija un tās padotības iestādes. Plānots, ka 2027. gada pirmajā ceturksnī uz ēku pārcelsies Ārlietu ministrijas Konsulārais departaments.

Informācija "Firmas.lv" liecina, ka VNĪ 2024. gadā strādāja ar 50,811 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 10,4% vairāk nekā gadu iepriekš, bet VNĪ peļņa samazinājās par 14% un bija 1,553 miljoni eiro.

VNĪ izveidota 1996. gadā, un tās vienīgā īpašniece ir Finanšu ministrija.