Darbu "Latvijas valsts mežu" valdē atstājuši Kuzmins un Dubrovskis

Rīga, 23. febr., LETA. Darbu AS "Latvijas valsts meži" (LVM) valdē atstājuši Māris Kuzmins un Dagnis Dubrovskis, liecina "Firmas.lv" informācija.

Tādējādi šobrīd kompānijas valde strādā divu cilvēku sastāvā - LVM valdē strādā valdes loceklis Jānis Krūmiņš, kura pilnvaru termiņš ir līdz 2029. gada 28. aprīlim, un valdes locekle Inga Vagele, kuras pilnvaru termiņš ir līdz 2029. gada 26. martam. LVM valdes locekļus amatā ievēlē uz pieciem gadiem.

Vienlaikus LVM publiskotā informācija liecina, ka akcionāru ārkārtas sapulcē šogad 6. februārī ir veikti grozījumi LVM statūtos, samazinot valdes locekļu skaitu no pieciem līdz trim.

LETA jau vēstīja, ka 2025. gada oktobrī Zemkopības ministrija (ZM) uzdeva LVM pakāpeniski samazināt valdes locekļu skaitu no pieciem līdz trim.

Ministrijā skaidroja, ka LVM valdes locekļu skaita samazināšana ir nepieciešama, lai uzņēmuma vadība spētu efektīvāk reaģēt uz tirgus svārstībām meža un kokrūpniecības nozarē Latvijā un pasaulē, kā arī mazinātu valsts īpašumā esošā uzņēmuma - LVM - pārvaldības izdevumus. Ministrijas ieskatā mazāka valde noteiktu skaidrāku un precīzāku katra tās locekļa individuālo atbildību.

Tāpat ziņots, ka LVM valdes priekšsēdētājs Pēters Putniņš amatu atstāja 2025. gada gada 31. oktobrī.

TV3 raidījums "Nekā personīga", atsaucoties uz raidījuma rīcībā esošo neoficiālo informāciju, iepriekš vēstīja, ka LVM valdes priekšsēdētājs Putniņš no amata, visticamāk, atkāpās politiska spiediena dēļ - atkāpšanās varētu būt saistīta ar valdības lēmumu izrādīt pretimnākšanu kokrūpniekiem, kuri LVM izsolēs uz trim gadiem nosolīja līgumus par samērā augstām cenām.

Raidījums norādīja, ka Putniņa vadītajai valdei iepriekš prasīja pārskatīt noslēgtās vienošanās un samazināt cenas, taču LVM atteicās to darīt, norādot, ka tā būtu līdzekļu izšķērdēšana. LVM atbildes vēstulē, kuru parakstījis Putniņš un pārējie valdes locekļi, skaidrots, ka šāds lēmums miljonos eiro samazinātu LVM ieņēmumus un, tā rīkojoties, tiktu izšķērdēti valsts līdzekļi. Tas esot jāvērtē arī Eiropas Savienības līguma kontekstā, jo var tikt uzskatīts kā valsts atbalsts, kas kropļo konkurenci.

Taču 2023. gada nogalē zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS) un ministrijas toreizējais valsts sekretārs, vienlaikus arī valstij piederošo LVM akciju turētājs, tagadējais Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs valdībai iesniedza informatīvo ziņojumu par Latvijas kokrūpniecības nozares konkurētspēju negatīvi ietekmējošo faktoru mazināšanu, kurā, kā minēja raidījums, tika mēģināts panākt iespaidu, ka nozarē ir ārkārtas situācija, Latvijas zāģētavas konkurencē augsto resursu cenu dēļ zaudē Ziemeļvalstīm, tāpēc tirgus stabilizācijai LVM jau noslēgtajiem ilgtermiņa līgumiem faktiski jādod atlaides.

Vienlaikus, pēc raidījumā vēstītā, tam iebilda Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), norādot, ka problēmas biznesā kokrūpniekiem ir tikai vienu gadu, bet iepriekšējie gadi meža nozares produkcijas eksportētājiem nesuši rekordlielu peļņu: 2021. gadā - 201 miljonu eiro un 2022. gadā - 102 miljonus eiro, kā arī, ka sagaidāmā krīze ir tikai prognoze. Tāpat tika izteiktas bažas, ka ar šādu cenu samazinājumu ilgtermiņa līgumos tiek atbalstīti tikai lielie kokrūpnieki, nevis visa nozare.

Ņemot vērā Krauzes vadītās ministrijas ziņojumu, valdība uzdeva nodrošināt, ka no 2024. gada 1. janvāra LVM zāģbaļķu piegāžu ilgāka termiņa līgumos ar komersantiem piemēro, nevis viņu nosolītās, bet krietni mazākās vidējās svērtās zāģbaļķu cenas. Un lika ziņot, kādu iespaidu tas atstās uz LVM ieņēmumiem. Tika secināts, ka LVM peļņa ceturksnī samazinājās par 7,54 miljoniem eiro. Gada laikā peļņas samazinājums nav ticis vērtēts, taču raidījums minēja, ka šis zāģētavām labvēlīgais valdības lēmums LVM izmaksāja vairāk nekā 30 miljonus eiro.

Vēlāk Dienesta pārbaudes komisija secināja, ka 2023. gada nogalē valdības palīdzību saņēmušo kokrūpniecības uzņēmumu finanšu stāvoklis 2023. gadā nebija sistemātiski vai strukturāli nestabils. Ziņojumā tika minēti vairāki fakti, kas lika šaubīties par piešķirtā atbalsta pamatotību.

Komisija norādīja, ka 2023. gada informatīvais ziņojums "Par Latvijas kokrūpniecības nozares konkurētspēju negatīvi ietekmējošo faktoru mazināšanu" bija sagatavots nekvalitatīvi un tajā sniegtā informācija bija vienpusēja, jo balstījās tikai uz nozares asociācijas viedokli, bet ZM neveica visaptverošu analīzi.

Pārbaudes komisija secināja, ka minētā ziņojuma sagatavošanā netika iesaistīta LVM, netika veikta visaptveroša datu iegūšana un analīze, kas, komisijas ieskatā, norāda uz objektivitātes trūkumu.

Vienlaikus komisija norādīja, ka kopš minētā ziņojuma izstrādes, virzības un izpildes ir pagājuši divi gadi, līdz ar to atbilstoši Valsts civildienesta ierēdņu disciplināratbildības likumam nevar ierosināt disciplinārlietu. "Līdz ar to var secināt, ka ir iestājies noilgums," teikts komisijas sagatavotajā informatīvajā ziņojumā.

Tāpat ziņots, ka Ģenerālprokuratūrā ir sākta pārbaude, lai izvērtētu, vai amatpersonas, lemjot par atbalstu kokrūpniekiem, ir rīkojušās atbilstoši likuma prasībām. Prokuratūra saņēma iesniegumus ar lūgumu to darīt no vairākām pusēm, kā arī pati pirms tam pēc savas iniciatīvas sāka pārbaudi.

Ģenerālprokurors Armīns Meisters iepriekš Latvijas Televīzijai prognozēja, ka pārbaudes rezultāti tā dēvētajā kokrūpnieku lietā provizoriski varētu būt pieejami 2026. gada martā vai aprīlī.

Viņš arī stāstīja, ka prokurors šo jautājumu izskata trijās "plāksnēs" - tiek vērtēts, vai ir ierosināms kriminālprocess, otrkārt, tiek vērtēta valdības un ne tikai pieņemto lēmumu iespējama apstrīdēšana no prokurora puses, un, treškārt, tiek vērtēts zaudējumu atlīdzināšanas risinājums.

LVM 2024. gadā strādāja ar 586,129 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 6,4% mazāk nekā 2023. gadā, bet kompānijas peļņa samazinājās par 32% - līdz 150,131 miljonam eiro.

Uzņēmums reģistrēts 1999. gadā, un tā pamatkapitāls ir 525,989 miljoni eiro. LVM apsaimnieko valstij piederošās meža zemes. LVM vienīgais īpašnieks ir valsts, bet akciju turētāja ir ZM. LVM pārvalda un apsaimnieko 1,62 miljonu hektāru Latvijas zemes, tostarp 1,59 miljonus hektāru meža zemes, no kurām 1,39 miljoni hektāru ir mežs.